pajautaa

Ir kaut kā jāpārstāj rīt

« previous entry | next entry »
Aug. 17., 2019 | 09:01 pm
posted by: antijahve in pajautaa

Sveiki.
Meklēju izmisīgi palīdzību kompulsīvās pārēšanās ārstēšanai. Eju pie psihoterapeita, bet nav progresa, iespējams, ka vajadzīgs speciālists ar dziļāku specializāciju, varbūt kādam ir ieteikumi un pieredze? Liekas, ka visjēdzīgākais būtu sevi ielikt kaut kādā rehab facility tipa iestādē, bet google saka, ka LV šādu pakalpojumu nepiedāvā.
Ar šo cīnos jau kādus 10 gadus un slīkstu arvien dziļākā depresijā. Ļoti vēlos palīdzību, bet nezinu, kur lai viņu dabū, jo pati sev palīdzèt es pagaidām neesmu spējusi.

Paldies

# | jā, ir doma! | Add to Memories


Comments {36}

Lelde

from: [info]sieviete_tanks
date: Aug. 18., 2019 - 11:15 am
#

Diezgan ilgi biju iekšā, arī vadīju sapulces un nē, ilgtermiņā nepalīdzēja.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


from: [info]lilja_brik
date: Aug. 18., 2019 - 11:36 am
#

kas palīdzēja?
man ir palīdzējis stiprināt saikni ar ķermeni un diētu atmeshana, jo tad labāk var saklausīt, ko un cik daudz patieshām gribas ēst.
bet, nu, tāpat uznāk, jo īpashi, nonākot vietās un situācijās, kuras ir veidojushas sho paradumu. vienā noteiktā brīdī starp vakaru un nakti.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


Lelde

from: [info]sieviete_tanks
date: Aug. 18., 2019 - 11:52 am
#

Neko nevarēšu ieteikt. Likās, ka apm 2 gadi terapijā pie kb psihoterapeites palīdzēja (+joga) tas bija visu laiku mierpilnākais un labākais laiks. Bet tad paliku stāvoklī, kad piedzima mazais, tad vairs nebija iespējas tikt vizītēs un es jutos jaunajā lomā tik drausmīgi nobijusies, vientuļa un nogurusi, ka vienīgais veids kā sevi mierināt bija ēst. Šobrīd atkal plānoju atgriezties terapijā, bet man ir kauns.

Atbildēt | Iepriekšējais


iokaste

from: [info]iokaste
date: Aug. 18., 2019 - 11:55 am
#

kaut ko palīdz braukšana ar riteni, bet vispār nekas nepalīdz. ja grib notievēt, kvēlos izsalkums, iespējams - jāmācās "dīlot" ar to. vopšem, vēl neesmu mēģinājis tukšās dienas.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


Позитивный человек

from: [info]hmmm
date: Aug. 18., 2019 - 12:52 pm
#

varu runāt par sevi. braukšana ar riteni vienkārši palīdz justies labāk un iebliež smadzenēs kaut kādu devu ar endorfīniem. kaut ko nedaudz noēd no taukiem, bet nu nedaudz. pašu ēšanas problēmu nerisina saknē, jo 11os vakarā, kad parādās kārtējais ideju vīruss par saldumiem, ar velo neskriesi braukt. piekrītu tiem, kas raksta, ka jāmeklē dziļāki cēloņi, jo principā no vienas puses ar veselo saprātu apjēdz, ka kaut kas nav pareizi ikdienā, bet tad notiek TIE brīži, kad noraujies un nesaproti, kā tas varēja notikt. mācos mazināt saldumu, milttu izstrādājumu, junk food patēriņu ikdienā. uzreiz izskaust būs pagrūti, bet var pakāpeniski mazināt.
ā, un vēl piefiksēju, ka bieži jaucu izsalkumu ar slāpēm. tb vajag biežāk dzert ūdeni nevis uzreiz iet pēc kā ēdama. likumsakarīgi palīdz mazāk apēst.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


from: [info]polija
date: Aug. 18., 2019 - 09:47 pm
#

a variants "nepirkt kaut kā garšīga krājumus" neder? Jo nu 23os naktī jau arī neskriesi pa rajonu diennakts veikala meklējumos, lai to garšīgo nopirktu..
Man ar ir grūti paiet garām saldumiem, un vispār viskautkam gar''sigām. Un tad uznāk kādos brīžos, kad cukura līmenis krītas, ēst gribas, BEt, ja ma'jās nav našķu, tad, nezinu, pagraužu maizi, kkādu dārzeni, utt. Bet tos jau TĀ nepieštampāsies kā marcipānu vai šokolādi vai tml.. Attiecīgi apēd tiešām tik, lai remdētu izsalkumu, nevis "baigi garšīgi - gribu vēl!". Es varu 2 ned''elas neēst šokolādi, bet pietiek nopirkt bounty paciņu, tā visa 4paka aiziet 1ā dienā.. Utt..
Tb visprism es dīlotu ar fizioloģiskjaiem cēloņiem - normālās ēdienreizes, normālos laikos, mājās nekā "lieka" vai kkā tāda, ar ko norauties. Tb nekas slikts nenotisk, ja reiz pa reizei norausies, aprijot pāris kilo gurķu vai tomātu vai tml. Tb kkam tādam jābūt mājās, ko sliktākajā gadījumā var arī apēst to 1+kilo.. Tālāk jau skatītos emocionālos faktorus.
Man laikam tas nav tik traki, lai ārstētos vai baigās fiziskās problēmas rastos (drīzāk piekopu principu, lai varētu ēst cik grib, vnk ir jākustas vairāk), bet nu viesībās man ir grūti nepārrīties tā, ka nespēju patusnīt, šokolādes krājumus ar labāk neturēt. jo viss labi, labi un tad vienā brīdī kkas ne tā - nepareizā cikla diena, hormoni vai kādi vēl "neviens mani nemīl" apstākļi un aiziet visi krājumi stundas laikā - cepumi, šokolādes, siers, alko (ja ir).

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


atveracisieklausies

from: [info]aai
date: Aug. 19., 2019 - 10:43 am
#

Jā, tas ir tas, kam es pieskāros savā sākotnējā atbildē - protams, jācenšas saprast, kas ir psiholoģiskais "fons" tam visam (jo izklausās pēc hroniskas un ieilgušas problēmas), bet var veikt arī praktiskos "baby steps", ja runājam par fizioloģiskajiem aspektiem un pašu vidi, kas apkārt - piekrītu tiem izteikumiem, ka mājās neturēt visāsus cukorotos vai miltu junk, no tie mentāli kairina un palīdz "norauties". Neaktivitāte/prokrastinācija arī ir viens no "hmm, nav ko darīt - būs (atkal) jāatver ledusskapja durvis" faktoriem jeb triggeriem - te jau minēja fiziskās aktivitātes, bet tas jau, manuprāt, ir nākamais solis. Der arī jebkura cita aktivitāte (pat gana pasīva), kas novirza no domām par ēdienu - interesanta filma/grāmata (pat, ja formāli tas ir sēdošs "pasākums", ar nosacījumu, protams, ka neapvieno filmu ar čipsu ēšanu), ja esi ģimenes cilvēks, tad kādas spēles vai sarunas utt. ar savējiem vai pat arī kāda aplikācija/spēle telefonā, ja esi viens

Es nesirgstu (kā man šķiet) ar minētajām problēmam, bet esmu spilgts piemērs, lai veiksmīgi openētu augstākrakstītajam "23os naktī jau arī neskriesi pa rajonu diennakts veikala meklējumos, lai to garšīgo nopirktu.." - esmu pāris reizes pusnaktī vai vienos naktī gājis uz veikalu, lai nopirktu 500ml iepakojuma Haagen-Dazs saldējumu (Beļgu šokolādes vai ar Baileys), 2 eklērus vai tos sūdīgos 7 days kruasānus, čipsu vai cheese balls paku (čipsi vienmēr bija "saļajā" pēc saldumu norīšana), vēl parasti tika pirkts arī kāds saldējums uz kociņa vai vafelē, ko var ēst uzreiz, izejot no veikala.

Un vēlreiz jau par piesauktajiem hormoniem (leptīns/grelīns un vēl daži citi) - kad tie trako vai ir disbalansā, tad homo sapiens vairums gadījumu ir bezspēcīgs, un ir situācija, kad "domas (lasi: hormoni) kontrolē mūs, nevis mēs - savas domas". Psihoterapeits var palīdzēt aizrakties līdz kādai agrīnai traumai, bet, ja hormoni netiek "kontrolēti" (ar fizioloģiju, nevis prātu jeb willpower), tad nereti kapitulējam.
https://www.healthline.com/nutrition/leptin-101

Jā, arī tā ieteiktā That Sugar Film ir laba.

Veiksmi!

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


nepiš

from: [info]antijahve
date: Aug. 21., 2019 - 05:03 pm
#

Šie visi ir ļoti lieliski praktiski ieteikumi, taču tas nav īsti tas, kā strādā kārtīgas atkarības. Es nevaru vienkārši "pagaidīt līdz 23:00" un tad jau viss būs labi :D Vismaz manā gadījumā šādi praktiskie knifiņi ir kā ar dakšu mēģināt izdzert okeānu.
That Sugar film redzēta, ļoti laba filma. Man personīgi atkarības ziņā nemainīja neko.
Par hormonālo līdzsvaru, ko raksta aai- vai Tu ieteiktu apmeklēt endokrinologu? Mani medicīnas kontakti pārsvarā ir skeptiski pret šo jomu un viens ir to pat raksturojis kā zīlēšanu kafijas biezumos- ļoti daudz nekonkrētības.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


atveracisieklausies

from: [info]aai
date: Aug. 21., 2019 - 06:00 pm
#

Neesmu jomas speciālists un diagonozes, protams, neuzstādu, tāpēc varu runāt tikai no subjektīvās/personiskās pieredzes (kas arī nav tieši Tavs gadījums, cik var spriest) un prakses, kā arī lasītā. Jā, šķiet, ka citu sniegtās atbildes un ieteikumi Tavai situācijai būs atbilstošāki, jo, šķiet, tie Tev nav hormonālas dabas traucējumi, bet psiholoģiskas. Taču es pieļauju, ka pārēšanās šajā gadījumā nav domāti spināti vai tomāti, bet dažādi miltu/cukurotie ēdieni vai t.s. "comfort food", našķi vai saldie augļi. utt. Ar savu ieteikumu vienkārši mazliet akcentēju arī fizioloģisko (t.i. tieši hormonu) pusi, kas varbūt komplektā ar pārējo var palīdzēt, jo no 3 ēdienreizēm dienā + našķiem (te ietverot arī it kā veselīgos eko-šmeko vegan batoniņus vai smūtijus) un 85kg, esmu pasen kā nostabilizēiies ap 68kg un 1 ēdienreizi dienā. "comfort foods" galīgi neuzrunā - ēdu, ja vēlos. Pēcpusdienas "ir 15:00 & gribās kko saldu" lomkas arī nav. Vienkārši sakārtojot hormonu yo-yo un tagad šķiet, ka skriešana pusnaktī pēc saldējuma ir stāts par kādu citu, nevis mani.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


nepiš

from: [info]antijahve
date: Aug. 21., 2019 - 06:04 pm
#

Riktīgi apsveicu!
Ar hormonu yo-yo sakārtošanu Tu domā medikamentus vai vienkārši drastiskas dzīvesstila maiņas?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


atveracisieklausies

from: [info]aai
date: Aug. 21., 2019 - 06:33 pm
#

Ar ēšanas paradumu jeb diētas (kam gan latviski ir cita konotācija) izmaiņām. Par spīti tam, ka esmu gājis cauri gan vegan, gan raw/svaigēšana utt., sapratu, ka tās svārstības un "vājības" man teju 90% bija/ir cukura līmeņa un insulīna ietekmē. Nē, diabēts man nav un nebija, bet mirstīgo vājības ikdienā pēc našķiem bija.

Kā arī atskārsme par to, ka organismam cukura/glikozes metabolisma kontekstā ir dziļi po, vai tas ir banāns, it kā veselīgs augļu-riekstu batoniņš, Snickers, Ķelmēnu rupjmaize vai auzu putra (nu, šoreiz neskaldot matus par kaut kādiem tur glikēmiskajiem indeksiem (GI), glikoze vs. fruktoze utt). Cilvēki, manuprāt, par maz apzinās, cik daudzus procesus organismā regulē hormoni - vai tas melatonīns, kortizols, leptīns, estrogēns vai insulīns. Un kā disbalance manifestē viņu ikdienā. Protams, ne visos gadījumos disbalanss ir kā cēlonis-sekas paradigma.

Atbildēt | Iepriekšējais