Aug. 19., 2019 | 10:43 am
No:: aai
Jā, tas ir tas, kam es pieskāros savā sākotnējā atbildē - protams, jācenšas saprast, kas ir psiholoģiskais "fons" tam visam (jo izklausās pēc hroniskas un ieilgušas problēmas), bet var veikt arī praktiskos "baby steps", ja runājam par fizioloģiskajiem aspektiem un pašu vidi, kas apkārt - piekrītu tiem izteikumiem, ka mājās neturēt visāsus cukorotos vai miltu junk, no tie mentāli kairina un palīdz "norauties". Neaktivitāte/prokrastinācija arī ir viens no "hmm, nav ko darīt - būs (atkal) jāatver ledusskapja durvis" faktoriem jeb triggeriem - te jau minēja fiziskās aktivitātes, bet tas jau, manuprāt, ir nākamais solis. Der arī jebkura cita aktivitāte (pat gana pasīva), kas novirza no domām par ēdienu - interesanta filma/grāmata (pat, ja formāli tas ir sēdošs "pasākums", ar nosacījumu, protams, ka neapvieno filmu ar čipsu ēšanu), ja esi ģimenes cilvēks, tad kādas spēles vai sarunas utt. ar savējiem vai pat arī kāda aplikācija/spēle telefonā, ja esi viens
Es nesirgstu (kā man šķiet) ar minētajām problēmam, bet esmu spilgts piemērs, lai veiksmīgi openētu augstākrakstītajam "23os naktī jau arī neskriesi pa rajonu diennakts veikala meklējumos, lai to garšīgo nopirktu.." - esmu pāris reizes pusnaktī vai vienos naktī gājis uz veikalu, lai nopirktu 500ml iepakojuma Haagen-Dazs saldējumu (Beļgu šokolādes vai ar Baileys), 2 eklērus vai tos sūdīgos 7 days kruasānus, čipsu vai cheese balls paku (čipsi vienmēr bija "saļajā" pēc saldumu norīšana), vēl parasti tika pirkts arī kāds saldējums uz kociņa vai vafelē, ko var ēst uzreiz, izejot no veikala.
Un vēlreiz jau par piesauktajiem hormoniem (leptīns/grelīns un vēl daži citi) - kad tie trako vai ir disbalansā, tad homo sapiens vairums gadījumu ir bezspēcīgs, un ir situācija, kad "domas (lasi: hormoni) kontrolē mūs, nevis mēs - savas domas". Psihoterapeits var palīdzēt aizrakties līdz kādai agrīnai traumai, bet, ja hormoni netiek "kontrolēti" (ar fizioloģiju, nevis prātu jeb willpower), tad nereti kapitulējam.
https://www.healthline.com/nutrition/le
Jā, arī tā ieteiktā That Sugar Film ir laba.
Veiksmi!
Es nesirgstu (kā man šķiet) ar minētajām problēmam, bet esmu spilgts piemērs, lai veiksmīgi openētu augstākrakstītajam "23os naktī jau arī neskriesi pa rajonu diennakts veikala meklējumos, lai to garšīgo nopirktu.." - esmu pāris reizes pusnaktī vai vienos naktī gājis uz veikalu, lai nopirktu 500ml iepakojuma Haagen-Dazs saldējumu (Beļgu šokolādes vai ar Baileys), 2 eklērus vai tos sūdīgos 7 days kruasānus, čipsu vai cheese balls paku (čipsi vienmēr bija "saļajā" pēc saldumu norīšana), vēl parasti tika pirkts arī kāds saldējums uz kociņa vai vafelē, ko var ēst uzreiz, izejot no veikala.
Un vēlreiz jau par piesauktajiem hormoniem (leptīns/grelīns un vēl daži citi) - kad tie trako vai ir disbalansā, tad homo sapiens vairums gadījumu ir bezspēcīgs, un ir situācija, kad "domas (lasi: hormoni) kontrolē mūs, nevis mēs - savas domas". Psihoterapeits var palīdzēt aizrakties līdz kādai agrīnai traumai, bet, ja hormoni netiek "kontrolēti" (ar fizioloģiju, nevis prātu jeb willpower), tad nereti kapitulējam.
https://www.healthline.com/nutrition/le
Jā, arī tā ieteiktā That Sugar Film ir laba.
Veiksmi!