Saulrietu bildes vairs nedrīkstot likt internetos, īstenie fotogrāfi saka.

Karsta tēja jau tiek intravenozi pumpēta iekšā, taču viss izdevās lieliski! Divas stundas gan bija viss, ko spēju izturēt uz vietas pie šitiem -7°, taču bija labi. Saņemties vajadzēja ilgi un dikti, pat aizbraucu apskatīt alternatīvo vietu, taču nolēmu, ka, ja jau reiz cibā ierakstīju, tad vajadzēs vien palikt pie Svētku laukuma, ja nu tiešām kāds mani meklēs.

Es neskaitīju, cik cilvēku kopā bija, kuri paskatījās teleskopā un ar kuriem parunājos, varētu būt ap 20-25. Trīs atteicās. Visi bija vismaz pa pāriem, bija arī vairāki bērni. Bija daudz pārsteiguma izsaucienu, smaidu un prieka. Kāda jauniete pat teica, ka tas ir Ziemsvētku brīnums. Autentisks wīī!! :))
Pirmais uzrunātais deva naudu, no kuras atteicos, vēl divi jau iepriekš apjautājās, cik ta' maksās. Visiem atbildēju, ka debesīs var skatīties par brīvu. Tādu biznesa iespēju palaidu garām. :)
Daži nokomentēja, ka teleskops droši vien ir baisi dārgi, taču atbildēju, ka nav nemaz tik ļoti, turklāt šo pirku lietotu, tā ka, ja ir interese, tad lai noteikti paskata sludinājumus.
Vairāki apjautājās, kādā sakarā to vispār daru, vai esmu kaut kāds profesionāls astronoms un vai būs arī nākamā reize. Šobrīd gan tikai Mēness redzams, bet būtu tik lieliski parādīt arī Jupiteru un Saturnu, un varbūt arī dārgakmeni M13.

Labāk gan varētu apmesties stacijas laukumā, tur varētu būt mazliet dzīvāk, turklāt pāri ielai ir divas hipsternīcas, ātrāk tiktu pie tējas, ja nepieciešams. Vien piektdienas vakars varētu nebūt tas labākais laiks, šķiet, ka ir novērojams lielāks treniņbikšu īpatsvars.

Noteikti ceru atkārtot vēl kādreiz, citiem patika, man patika, A++!

F mani nosauca par hipsteri. Kā tādiem piedienas, nācās uztaisīt pašīti.

Pamazām noskaņojos domai, ka tieši šodien un beidzot varētu paņemt teleskopu un kādos piecos, sešos uz stundiņu vai kaut kā tā aizbraukt līdz Svētku laukumam (Siguldā) paskatīties un, cerams, parādīt vēl kādam Mēnesi.

Plusi:
- ir skaidrs, kas ir svarīgākais,
- ir jauns Mēness, kas ir interesantākais,
- ir brīvdiena,
- ir auksts, kas ir attaisnojums to visu neievilkt garumā.

Mīnusi:
- nedaudz bail, protams.

Nezinu gan, cik daudz cilvēku tur vispār būs un vai vispār kāds būs, jo Pilsētas trasē vēl tikai pūš sniegu un aukstums, taču egle laukuma vidū ir, tā ka varbūt. Ja nu kāds gadās tuvumā, kaut cik zināma kompānija tikai priecētu!

Ikdienā parasti klausos pavisam citu numuru radio (viens un septiņi), taču pēdējo dienu laikā esmu noskaņojies uz Pieci.lv, kur norit labdarības maratons, par ko visi noteikti zina, taču tīri vēsturei varu pierakstīt, ka pašlaik Grēviņš un divi citi Pieci dīdžeji sešas dienas līdz rītdienas pieciem dzīvo stikla būrī stacijas laukumā, un par vismaz piecām eirām ir iespējams pasūtīt dziesmu, ko atskaņot ēterā, kas sastāv tikai no šādi izvēlētām dziesmām, savukārt, nauda aiziet labdarībai. Vēl neesmu dzirdējis nevienu no savām izvēlētajām, taču visu laiku klausīties tāpat nevaru.

Bet!

Kas man lika palikt pie Pieci šais dienās, ir kopējā vidējā mūzikas kvalitāte – tur var dzirdēt visu ko, taču kopumā pleiliste man ļoti patīk, kas nozīmē – AR MUMS VISS BŪS LABI!

Šovakar aizgāju uz "Interstellar". Zinkā, es jau kādu mēnesi par TO domāju, taču īsti negribējās saņemties, un šodien nolēmu – nu kad tad vēl, ja ne šodien, citādi noņems no repertuāra un tad, lūk, būs.

Patika, iespaidīgi, visa tā relativitāte un futūrisms, un stōrijs, iespaidīgi, patika, man par to visu redzēto tagad ir tāāāda nepieciešamība parunāties, taču mani pārsteidza trīs lietas.

1. Cik ļoti trīs stundu laikā uzbriest doma par mazām darīšanām. Hahā, ne jau nē. Nu vispār jā. Garām filmām noderētu starpbrīži kā teātros.
2. Cik nejēdzīgu filmu treileri tiek rādīti pirms filmām. Ja tiem var ticēt, tad nekā laba vispār pasaulē nenotiek – viens pēc otra ir kaut kādas šausmas. Vispirms tiek atmodināts kaut kāds ļaunums, kas, protams, grib pārņemt visu pasauli un aicina galveno varoni pāriet savā pusē, jo viņš tak nav muļķis, ne, un tad zobeni, drakoni, skeleti un blabla. Nākamais treileris – bija divi valdnieki, lieliski draugi, Mozus un Kāviņtursauc, taču dievs uzrunāja tikai vienu, un tagad viens otru grib nogalināt, atkal zobeni, asinis, bet dievs pa to laiku uzsūta draņķības visiem ēģiptiešiem kopā. Abas filmas ir lielākoties tikai rēkoņa un specefekti, TUR taču NAV NEKĀ ĪSTA!! Kāds to vispār skatās?
3. Uz šitādām filmām nāk meitenes pašas par sevi, bez kompānijas, redzēju tuvā attālumā, tāpēc mani ļoti interesē, kur citādi viņas var sastapt, parunāties un iepazīt, tu jau saproti, tīri FOR SCIENCE!

Pa brīvdienām un vēl no rīta starp mošanos un celšanos var izkaldināt visvisādas Pašas Labākās Idejas, bet tad pienāk pirmdienas rīts, kad uzglūn audits, pirmdienas pusdienlaiks, kurā nelaiž darbi, pirmdienas pēcpusdiena, kad viss, viss sāk apnikt, un pirmdienas vakars, kad idejas jau ir jaukas, bet varbūt labāk citreiz®.

Lai tomēr kaut cik pavirzītos tuvāk iecerētajai domai, šovakar tiku pie ūdenskrāsām, paletes, otām un papīra. Kamēr vēl nekas nav sākts darīt, esmu sajūsmā un diezgan optimistisks – kamēr iecere vēl nav pārbaudīta pret varēšanu, jo es nemāku zīmēt, gleznot, skicēt, mālēt, veidot un radīt. Pēdējoreiz ar otu akvareļos biju pamatskolā pirms simt gadiem.

Taču es gribu mācēt!

Pirms pusgada uz dzimšanas dienu nopirku biezu grāmatu "Mācīsimies zīmēt" (jo tādas lietas jau neviens nedāvinātu), tur tik daudz smuku skiču, zīmējumu un ainavu ar parastajiem zīmuļiem, ar pasteļiem, ar akvareļiem un vispār, visas tās detaļas, katrs koka zariņš, katra detaļa, ēna, kā es tā gribētu, tas ir vienkārši apbrīnojami, taču es pat apli nevaru uzvilkt, kur nu vēl kaut ko ar proporcijām un perspektīvām. Tagad gada otrā galā saņēmos tikt pie materiāliem, lai sāktu.

Tagad bail sākt.

Šoreiz es pat biju gatavs! Man bija gan klasisks radio ar baterijām, gan uzlādēti akumulatori prožektoram, kompim un mobilajam internetam! Tomēr, neskatoties uz draudīgi sasolītajiem 25-35 m/s, šai pusē nekas tāds īpašs, par laimi, nav atgadījies. Vējš no rīta pamodināja, taču apkārt nevienu lūstošu koku tā arī nedzirdēju. Vakarā sasnigušais sniegs no rīta jau bija izgaisis, atstājot lāmas.

Tagad vakarā (nu, trijos..) izgāju ārā salasīt dažas aizpūstās lietas un pagalmā sakritušos zarus, kuru gan tik daudz kā nekad, un, kamēr rosījos, vējš no "baisi pūš" nokritās līdz "viss kluss un mierīgs". Vienīgais, kā līdz šim esmu izmantojis sniega lāpstu, – šodien ar to izsmēlu peļķi. Toties ar parasto lāpstu vēl var darboties pa dārzu. :|

Pierakstīšu, lai atcerētos. Tā droši vien ir kārtējā pirmās pasaules problēma, taču pēc ilgām pārdomām un atlikšanas esmu sācis meklēt jaunu mašīnu. Pašreizējā pēdējo divu mēnešu laikā servisā ir pavadījusi kādas trīs, četras nedēļas un īpaši labāk tāpat nekļūs[t]. Taču jauna auto atrašana ir tik sarežģīts process! Mana vienīgā prasība laikam ir tikai tāda, lai arī nākamā būtu universālis, jo tādā vismaz var sakraut Mantas, kad vajag. Kad nevajag – tā ir tāda pati kā citas. Tādā mierīgi var ietilpināt gan velo neizjauktā veidā, gan sētas mietus, gan kalnu un distanču slēpes. Var arī visu reizē, nevajag, bet vismaz var.

Un tad tālāk – kādu? Man bija sens un skaists sapnis par SAAB 9-5, bet SAAB beidzās, tāpēc, lai gan nopirkt varētu, tas nebūtu prātīgi. Kā nākamais variants – Volvo V70, taču tas šķiet liels. Mazliet padomāju par kaut kādu Ford Focus un paskatījos uz Mazda 6. Audi man nepatīk un VW ir, nu, VW. Beigās uzdūros Volvo V50. Un ieciklējos.

Tas liekas tieši tāds, kādu man vajadzētu – mazāka par V70, tomēr ne mazāka par pašreizējo, turklāt tīri smuka, un Volvo kā jau Volvo. Man patīk.

Taču tad atnāca felipe un pateica, ka V50 gan nevajag, tas ir uz Focus bāzes un tas ir slikti. Kopijs ieteica apsvērt VW Passat B5 un Škoda Octavia, varbūt arī Opel Astra. Bet Passat ir tāds Passat.. .. .. .. .. . Un Škoda nunez. Opel es pat nemaz.

Es, protams, varu viņus neklausīt, taču viņi abi ir izdzēruši pietiekami daudz degvielas un ieziedušies ar pietiekamu daudzumu eļļas, lai auto lietās būtu man autoritātes, un tad nākas vien paklausīt.

Tā arī ir tā lielākā problēma, ka man it kā vajag tikai mašīnu, taču tikpat daudz gribas, lai tā būtu pēc iespējas labāka, jo tomēr. Varētu jau aizmiegt acis un paņemt kādu Passat – ja nu nemaz nav tik traki, ja nu ir pat tīri normāli. Bet tas tik un tā paliks Passat. No otras puses, man mašīnu vajag samērā reti, tā ka lielākoties tā vienkārši stāvēs. Tāpēc labāk būtu domāt praktiski. (<-- vēlējuma izteiksme)

Tagad es atkal skatos uz V70. Nemaz tik drausmīgi liels jau nav, un Felipe tādu esot dabūjis valdījumā uz kādu laiku, esot ļoti paticis. Un tas taču ir Volvo. Mums kādreiz bija Volvo, bet tas bija sen un tāds mazs, taču man patika. Varbūt man vajag V70.. Zinkā, pašreizējā mašīna tiek braukta jau kādus deviņus gadus, var pieņemt, ka arī nākamā varētu būt apmēram tik ilgi. Tad varbūt ir vērts..

Izvēlēties modeli jau ir grūti, vēl jāizvēlas aptuvenais vecums un jānosaka budžets. Īk.. Plačos drīkstot tikai skatīties, pirkt vajag no privātpersonām, nesalīdzināmi mazāka iespēja, ka sanāks iegrābties. Šitie ierosināja, ka varbūt ir vērts labāk importēt pašam, nevis pirkt uz vietas, rezultāts būtu labāks.

Tas viss ir tik sarežģīti, nomācoši un vēl tikai pats sākums.
Tagad, pat pa ielu ejot, es skatos uz mašīnām, tās mani pēkšņi interesē!

Šovakar gan dabūju mašīnu atpakaļ no servisa, samaksājot droši vien diezgan ievērojamu daļu tās pašreizējās vērtības, taču torsions beidzot ir salabots, to pat uzreiz var just, ka tā brauc savādāk. Vai vismaz tā liekas. Ar stūres pastiprinātāju pats vakar tiku skaidrībā, ka droši vien nav nemaz viss tik slikti. Tā ka varbūt vēl var dzīvot un nesteigties. Protams, ir tikai decembra sākums, vēl līdz aprīlim var būt ellīgi auksts un vispār. Bet. Ai. Būtu kāds mākleris, kas manā vietā sameklētu man vispiemērotāko mašīnu..

Starp citu, daudzi to jau ir teikuši, un es varu tikai piebalsot, bet – franču mašīnas gan nevajag ņemt. Vienkārši nevajag.

Es viņu redzēju jau kaut kad agrāk, tomēr tagad nepalaidu garām vēlreiz. Viņa nebija mainījusies, tikpat ietekmīga.

Solča gan nikni piebungāja ar savu koka āmuriņu, paziņojot kongresa visspilgtāko citātu: "Visu partijas biedru vārdā lūdzu runāt savā, nevis visu partijas biedru vārdā!!!".

texti: Komunistiskās partijas "Vienotība" kongress

Fantastiska īsfilma ar Karlu Saganu aizkadrā. Divsimt sekundes, lai to noskatītos un noklausītos, var atrast ikviens.

Vimeo: Wanderers - a short film by Erik Wernquist

Encelāds, Eiropa un Titāns viegli, bet pārējos mazos gan neatpazinu.

Sliktie nāk, bet baltie uzvar.

Tavs ķermenis ir kaujas lauks. Un planēta ar 90 triljoniem iedzīvotāju. :|