Mjā, šodien ir brīvdiena, nekādu pienākumu un agrās celšanās. Neskatoties uz to, Rihards mūs pamodina jau septiņos, čaukstinot maisiņus un saplacinot tukšu pudeli, un par to viņam nekas nav, jo esam ļoti labi cilvēki!

Es nezinu, kāpēc mums ir piešķirta brīvdiena, un nesaprotu, kāpēc no visām interesantajām vietām tā ir tieši Lasvegasā, jo te nekā nav un ir pārāk karsts, lai pat to neko darītu. Bet – diena, kad nekas nav jādara.

Mūsu trešā komanda nolēma doties uz muzejiem – daļa uz mafijas muzeju, daļa uz Nacionālo atomu testēšanas muzeju. Es biju otrajā un – muzejs kā muzejs, viss par atomiem un to izmantošanu līdz pat bumbām.

Pēc tam devāmies nelielā ekskursijā pa Lasvegasas bulvāri. Karsts, protams, cilvēku daudz arī dienā, zelts spīd un tā. Ir gan Eifeļa tornis, gan piramīda ar sfinksu, gan Brīvības statuja, gan citas nenopietnas būves. Izgāju cauri dažiem kazino, tur tiešām kā filmās – garas spēļu automātu rindas, kur sēž tantiņas un rausta kloķi. Iekšā nav ne jausmas, vai ārā ir diena, vai nakts. Spēļu automāti te ir visur, arī benzīntankos un veikalos. Man stāstīja, ka pat lidostā esot tieši pirms iekāpšanas lidmašīnā. Vienojāmies, ka vēlāk vakarā man būs jāatved šurp Kārlis ar Vitu, lai viņi redz, kā tas viss izskatās arī tumsā. Te ir arī viensliedes vilciens un lidosta, kas atrodas pašā pilsētas centrā, nevis kaut kur tālu prom nomalē, – braucot pa ielu, blakus nosēžas lidmašīna. Viss normāli, Vegas, baby!

Salīdzinot ar nakti, pa dienu tur viss ir diezgan necils un mierīgs, bet vakarā ir mūzika, gaismas, strūklakas, cilvēku bari, nakts dzīve kūsā. Ilgi gan tur negribu palikt, jo rīt jau atkal septiņos jādodas ceļā, bet pārim gribas pabaudīt nakts dzīvi, tāpēc kādā brīdī viņus pametu un devos uz mašīnu pasnaust (to vēl bija kārtīgi jāpameklē, labi, ka tā var man atsaukties).