Gluži par out of box experience to nenosaukt, taču kaut kāda experience ir gan. Interesanta.

Tātad. Eju gar krastmalu (Daugavas Otrā Krastā), steidzos uz vilcienu, jo iepriekšējo nokavēju, lol. Garām pabrauc kāds onkulīt's diezgan jau gados uz vellapēda. Ritenim aizmugurē ir grozs, bet tajā – puķu pušķis un gāzes balons (mazais, sarkans, propāns laikam). Aizbrauc garām. Pēc kādiem 100m ieraugu, ka viņš apstājies, skatās apkārt un.. neko nedara. Taisos iet garām, kad izrādās, ka viņš gaidījis mani. Grasās kaut ko teikt. Jau paspēju nodomāt, ka viņš man droši vien prasīs cigaretes, naudu vai uguni. Nekā! Krievu večuks saka, ka vēlas nedaudz mana laika. Un smaidīdams sāk stāstīt, ka meitenes ir savādākas, ar viņām nevar tā (žests), viņas domā citādi, meitenes nav tādas kā mēs. Teica, lai es to atceros visu mūžu, ka ar viņām ir jābūt piesardzīgam. (Bija vēl nedaudz teksta, taču to piemirsu.)

Pajautāja, vai es sapratu, es pasmaidīju, pateicu paldies, saņēmu laimes novēlējumu un devos tālāk. Pēc brīža atskatījos, viņš tur vēl bija. Aiz manis gāja kāda meitene, iespējams, viņš gaidīja to. Večuks likās normāls, bija sajūta, ka viņš to saka no sirds un tikai tāpēc, ka vēlas kādam dot labu padomu. Tobrīd nodomāju, ka tam visam varētu būt sakars ar puķu pušķi grozā. Nedaudz vēlāk iedomājos, ka tikpat labi tas var būt saistīts ar gāzes balonu.

Šķiet, ka piektdienas pēcpusdienā ikviens ir nedaudz gudrāks kā pirmdienas rītā. Tik ļoti viss ir savā starpā saistīts. Ja es nebūtu nokavējis vilcienu, tad arī neuzzinātu divas Ļoti Svarīgas Lietas (šī bija tikai viena). Kā arī Kristīne un mi1k nebūtu veiksmīgi paāzējušas milk, hihi.