| Vecuma indikators | 18. Sep 2026 @ 11:30 |
|---|
|
Lieta, kas norāda uz laiku, kas pavadīts uz planēta Zeme:
Vairs neinteresē skatīties Hot Ones, jo tur intervējas un asos spārniņus ēd slavenības, kuras es galīgi neatpazīstu un kuras man neko nenozīmē, līdz ar ko uz viņu gastronomiskajām ciešanām nav jēgas skatīties - jaunāku paaudžu lieta :) |
| Uzticību tāpat kā cieņu - jānopelna! | 18. Sep 2026 @ 08:29 |
|---|
|
Interesanti ir vērot cilvēku psiholoģiju izvēlēto komunikācijas instrumentu un cilvēkdatu tirdzniecības/datu drošības sakarā. Pievilkšu tam klāt indiešu guru, kurš cieti apgalvo cietu patiesību: "...But the people are retarded".
Pievilku tāpēc, ka diez vai atklāšu ko jaunu un absolūti nedzirdētu. Tā kā šis ir publiskajā telpā - nereaģēt ir nekas cits kā akūts rītārdisms un ekspluatīvu biznesa modeļu apzināta vai neapzināta iespējošana.
WhatsApp
Pieder uzņēmumam Meta, kas n-reizes tiesāts par tavu datu nopludināšanu un eksperimentiem ar tiem. Izmanto Signal protokolu (pat paši uztaisīt nejēdz), visi tur tusē un kā nolīgts - visu cilvēku dzīves un dati tur tiek manipulēti uz nebēdu. Un tad rītārdi brīnās, ka viņiem reklamē tik tikko pār lūpām dabūtu lietu. Like - doh! "Man nav, ko slēpt!", "Es neko neesmu noziedzies, lai jau seko!" saka šādi rītārdi un reizē brīnās par to, ka izspiegošanai ir rezultāti dabā: trāpīgi reklamē sūdu un rodas sajūta, ka noklausās mikrofonu. Diez vai klausās (pārāk tērē baču, proča jaudas) - vienkārši jūs neko neslēpjat un algoritms attiecīgi jūs pazīst labāk par paša ģimeni. Jūs paši, sukas bļa, papletāt kājas un jūs paņēma - par ko tur brīnīties? Ja rītārdi nezina - Fēčbūks arī ir Meta - uzticēties tiesātam un pārbaudītam noziedziniekam? Rītārdi indīd!
Discord
Tad parādījās kaut kāds šāds izstrādājums, kura izstrādē iesaistīts krievs. Atkal jau pieder uzņēmumam X, kura uzņēmējdarbības pamats nav sargāt tavus datus. Nez kāpēc tur pat valsts pārvaldes aparāts salīda, par ko man mati ceļas stāvus. Tikko kā Discord sāka pieprasīt tavus datus kā fakin valsts pārvaldes iestāde - es savācu mantiņas un pametu platformu. Palika tur interesējošas komūnas, bet es neesmu gatavs lēkt tajā rītārdu bariņā tikai tāpēc, ka, redz, nez kāpēc salīduši puikas kārtējā WEB miskastē, kur man arī esot jālēc iekšā... Un ko tur valsts iestādes darīja vispār - platformā, kas orientēta uz geimingu, animēm un tamlīdzīgām patērētājkultūrām? WTF, kāds vispār domā ar galvu?
Telegram
Pieder krievam. Krieva radīts. Auditēt kodu nedod - tāpat kā WhatsApp un Discord. Atšķirībā no Signal, nav defaultā ieslēgta ziņu šifrēšana - tev pašam kā loham ir jāparūpējas par savu sarunu privātumu, tas nav defaults. Smaga un tizla apene, kas nez kāpēc ir soctīkls, nevis vienkārši sarakstīšanās instruments. Neizpelnās manu uzticību nevienā pašā vietā, bet rītārdi - čupiem tur! Pat nešifrētās ziņās apšaubāmas legalitātes lietas bīda, jo rītārdi : D
Signal
Pieder bezpeļņas uzņēmumam, kas izceļas ar tavu datu sargāšanu. Biznesa modelis: ziedojumi. Pamatprincips: tavas sarunas ir tavas, nevienam gar tām nav nekādas darīšanas. Un, kad tu - kā cilvēks labsirdīgs, kas ir informēts par šo datu ekonomiku - aicini cilvēkus pārvākties uz platformu, kura tevi nespiego, nenoklausās, neievāc datus un netaisa no tā šeidī tirgu, tā es sastopu pretestību. Izskan iemesls X, iemesls Y un rītārdi tik turpina turēt plati kājas un brīnīties, ka viņus drāž.
Atšķirībā no visiem pārējiem instrumentiem, Signal dod neatkarīgām institūcijām auditēt savu kodu un biznesa modeli - viss ir caurspīdīgs, viss ir pārbaudāms un ir konstatējams: viss tīrs, malači! Fakts, ka autoritatīvi režīmi nemīl un pat bloķē Signal - goda žetons! Ja rastos situācija, ka Signal zaudētu savu mugurkaulu - es migrētu citur, uz analogi drošu platformu - tieši tik vienkārši tas izdarāms.
Esmu spiests secināt, ka rītārdiem patīk, ka viņus drāž.
Ja nenotiek drāšana, nenotiek arī migrēšana uz platformām, kas tevi respektē un neizturas kā pret preci/objektu.
Lieki minēt, ka es pļāpāju tikai Signal, kam arī ziedoju ik mēnesi kādu naudiņu, jo novērtēju viņu mugurkaulu šajā distopijas laikmetā. Un e-pasts arī man līdzīgā platformā - jo man vienkārši derdz ideja normalizēt to, ka tevi stalko ne jau viens sodāms indivīds, bet indivīdu grupa oficiāli reģistrētā uzņēmumā. Nešķiet bik slimi?
Lojalitāte ir lamuvārds, kuru lieto manipulatori.
|
|
Kā teica Vatsa kungs, tev nav obligācija pret savu pagātnes “Es”. Tev tas nav jāuztur tagad. Nav ar to jārunā. Tev nav jābūt pat stulbeni tikai tāpēc, ka līdz šim esi tāds bijis.
Tavs prāts tev saka: “Tu esi brīvs no piesaistēm!”
Un tu uzreiz, bļaģ, vari zelt. |
|
Sievietes raudāja, ka viņu apģērbam nav kabatas.
"Vīrieši" sadzirdēja un sāka staigāt apkārt ar miniaturizētām somiņām sieviešu garā, raudot līdzi puņķainā krievu valodā.
Simptomātiski. |
|
Dažas piezīmes par short distance lāzera projektoriem, ja nu kādam noder.
Es pieņemu, ka par cenu man te nekas daudz nav jākomentē. Tāpēc pirmā problēma un iemesls, kāpēc man projektors visu vasaru nostāvēja kastē, ir laika trūkums un nevēlēšanās dīlot ar ekrāna sagādāšanu. Tiem short distance projektoriem vajag ļoti gludu virsmu, uz kuras projecēt to bildi. Lieki teikt, ka specializētu ekrānu nav nemaz tik daudz, un tie kas ir, arī šo to maksā. Teorētiski bija doma par kaut kādu būvmateriāla gabalu, bet atrast kādu plāksni vienā gabalā, un iedabūt viņu dzīvoklī, ir izaicinājums pats par sevi. Beigās tas tika risināts tomēr ar specializētu ekrānu, kura salikšana arī prasa vairākas stundas pat neņemot vērā urbšanas darbus, kas vienmēr nāk komplektā ar pārsteigumiem. No šīs vietas kļūst vieglāk, bet te arī ekrāna un projektora savstarpējais novietojums ir ļoti svarīgs. Te katrs milimetrs diezgan iespaidīgi ietekmē bildes izmērus un ģeometriju. Bet kā jau teicu, tā nav lielākā problēma, bet ekrāns man nākotnē visdrīzāk būs jāpārvieto, kad tiks nomainīta mēbele zem projektora. Visbeidzot, projektors nav ļoti skaļš, bet es kaut kā biju iedomājies, ka viņš tomēr nebūs skaļāks par televizoru.
Retrospektīvā es iespējams labāk būtu pircis kādu labāku long distance projektoru, un tas būtu izrādījies arī lētāk, bet jāsaka, ka bilde tam lāzerim ir diezgan iespaidīga. Visdrīzāk televizors pat nebūs vajadzīgs īpaši saulainām dienām. Rīta ziņas var klausīties arī skatoties uz blāvāku bildi, ja nu saule akurāt ir maksimālā spožumā. |
| Depresijas sedziņa (kaņepes remisijā) | 17. Sep 2026 @ 08:05 |
|---|
|
Hmmm. Vai ir iespējams izlīst ārā no mīļā depresijas deķīša, zem kura pavadīts viss apzinātais mūžs?
Pārmetumi sev, ka nav motivācijas nekam, ka dzīve tiek atsēdēta, lai gan ir novērojamas dotības, ar kurām spīdēt diezgan spoži. Tā kā nav motivācijas un tavu būtību rotā senča eksistenciālais tukšums, tu pieķeries pie palīgvielas.
Palīgviela tev atgādina kā ir smieties un just lietas, kā vispār ir domāt par nākotni, rītdienu, plānot kaut ko. Bet tās iedarbība ir īslaicīga, drīz atkal tumsa klāt.
Lai šo tumsu gaiņātu, tu paņem vēlreiz šo palīgvielu. Un vēlreiz. Un vēlreiz. Katrs "vēlreiz" ir lielāka deva, lai sasniegtu iepriekšējo rezultātu. Drīz jau tev ir jauni pārmetumi sev - esi kļuvis atkarīgs no palīgvielas. Jaunie pārmetumi skaisti papildina vecos par globālo demotivāciju. Drīz tu jūti, ka parādās motivācija un luste iet uz mājām... Lai iepistu kārtējo devu. Tumši, depresīvi, lieki.
Tu mēģini vairs nelietot, bet dzīve ir precīzi tik tukša un sūra, ka sanāk skatīties 4 sienās un domāt par lietošanu, ka tik kāds stimuls absolūta tukšuma priekšā. Tev nav ne fun, ne motivējoši - tu atsēdi vakaru dīvānā, jūtoties max nekā. Tam pa virsu - noklājas vairākas elektroniskās ierīces mājās, sagādājot tik nepieciešamās papildus raizes. Apstājas hobiji. Tu prosta veģetē kā aizšauts suns.
Tu esi viens un gribi justies normāli, spēt plānot lietas, iet pretim nākotnei, dzīvot un darīties.
Pienāk atvaļinājums un darbā tevi nevajag. Mājās tevi vajag tikai kaķiem, tāpēc tu sēdi dzīvoklī katru vasaras dienu, tevi nevienam nevajag, tevi nekur neaicina pavadīt laiku. Tu sajūties kā upuris, no kura cilvēki sagaida tikai prasmes, darbu un rezultātu. Ja nebūtu prasmes, neviens gar tevi ij zinis neliktos. Tu atsēdi vasaru un paliek grūti to turēt. Darbā tev vēl kādu labu vārdu pasaka, bet mājās - neviens un neko. Mājās mani neviena cilvēkdvēsele negaida. Brīvdienas nav manas laimīgās dienas.
Sāpīgs tukšums. Lai šo tukšumu kaut kā aizpildītu, tu pieķeries pie vieliņas un drīz jau atkal esi savam tukšumam uzlicis papildus slodzi.
Neviens negrib būt narkomāns, tā skaitā dzērājs. Neviens arī negrib justies ikdienā, ka nodarbojas tikai ar nejaušības un nāves gaidīšanu.
Tāpēc nelaimeniekus ir jāsoda, saka kristīgā sabiedrība. Tādējādi pretnarkotiku karš, dzīves sisto sišana. Bet "karš" pats par sevi nav nekas vēlams, nav lietas uzlabojošs. Vienkārši suka normijs vēršas ar zobenu pret tevi, jo jūtas krutāks, pareizāks un citu dzīves nosakošs. Lai gan īstenībā ir stulbs, formulaisks un dogmatisks deģenerāts, kuram vienkārši ir paveicies būt aklam pret šo visu depresijas pasauli.
"Dzīves sistajiem patīk apsisites", esmu teicis. Bet īstenībā mēs vienkārši gribam justies jēdzīgi - vajadzīgi, mīlēti, noderīgi, interesanti. Bet, kad šeit kaut kas sabrucis pamatos, cilvēki sāk tukšumiņam likt priekšā vieliņas...
Un tu saproti, ka pašam jārod notikums. Bet motivācija, spēja to dabūt gatavu? Un kurš taisīs notikumu man, kāpēc man jāizmoka no sevis aktivitāti, jāpiedāvā notikumu, lai tik es būtu sociālā apritē? Vai ir ok aicināt draugus uz savu dzimeni, vai tas nav pārāk pieprasoši? Ir, es neesmu pelnījis - tāpēc fokuss uz diapozitīviem. No tā vismaz forša tradīcija izlec. Tradīcija, kuru neesmu kādu laiku piekopis, jo nejūtos pelnījis kādu uz kaut kādu dzimeni.
Tam visam pa virsu - jutība pret korporatīvo distopiju aiz loga tik ļoti valdošo. Jutība pret nihilismu. Pret ekspluatāciju. Sajūta, ka visa pasaule iet dirsā un tev ir precīzi nulle iespēju ko tur ietekmēt uz labu. Krievs atkal izvilcis kara cirvi, kamēr pārējā sabiedrība saspiedusies ekrānos un strauji zaudē identitāti savu.
Man? Man atliek vien izolēties. Izolēties vēl vairāk no mērkaķiem un cirka. Un, kad esi viens ar savu tukšumu...
Ehhh, sukas, bļa. Piektajā dzīves gadu desmitā derētu pabeigt nomaksāt savu pietiesāto studiju/studentu parādu un pist prom no pilsētas, kurā man uz šiem mērkaķiem ikdienā jāskatās. Prom no jelkādas kovidniekā un dīzelī marinētu mērkaķu krātuves, prom no garāžu kooperatīva "Rīga", kurā PSRS sadzina slāviskus deģenerātus no malu malām, lai tik kāds tajās pastāvētnespējošajās rūpnīcās turpinātu štancēt padomju brāķi alkohola reibumā.
Atrast vietu, kur kurzemniekam justies labi un elpot svaigu gaisu. Vietu, kuru pētīt, izzināt, iemīlēt. Kurā ņemt un dot.
Jāpiedāvā garāžu kooperatīvam "Rīga" diapozitīvu pasākumu, kamēr vēl te esmu? Kas tas par tirdīkli, kas nedod bezdarbībā sēdēt mierā, vienkārši pūt savā sulā, kas tās par domām, ka neesmu pelnījis draugus ciemos uz dzimeni, ka ķipa apgrūtinu viņus ar šādu ideju?
EDIT:
*ieraksts tapis kaņepes othodņakā, kas saasina esošās lietas, sabiezē krāsas, kuru šķīdināšanai atkal vajag devu...*
|
| Kačokbleķis | 16. Sep 2026 @ 20:23 |
|---|
|
Diezgan piedur te tā gaiši mītiski skanošā sintiņa apdare manā citādi visnotaļ ierastajā melodiskā gala vācu Blakmetāla skanējumā, kas pilns ar fifīgām skaņām. Elektronika šo mantu bik izceļ virs vienādajo bandu šmiglas!
https://www.youtube.com/watch?v=H1e9-p6CWMg
|
| par principu as above so below | 16. Sep 2026 @ 12:45 |
|---|
|
Paš-dziedniecība un palīdzēšana citiem caur padziļinātu komunikāciju ir kā realitātes formēšanas galvenie darbības rīki. Jo realitāte formējas pēc principa “no iekšas uz āru, no āra uz iekšu” (as below so above).
Ja tava realitāte ir piesātināta ar žulti, tas ir tāpēc, ka tā ir informācija, ko tu nes sevī. Informācija, ko tu neesi uztvēris pietiekami nopietni, lai vēlreiz iznalizētu to no aemocionāla “nākotnes” skatu punkta.
Tava un mana žults nāk no iekšas uz āru. Un āra, pasaulē, tā pastāv gan kā signāls, ko tu nepārtraukti translē vidē, lai pateiktu citiem, ka tu neesi pieejams cilvēciskai saskarsmei. Gan arī kā emocionāli uzlādētas informācijas masa, kas vienā vai otrā veidā kairina vidi.
Pat tad, ja tu objektīvi neesi vainīgs un ja tu apzināti nepieņēmi lēmumu tapt par žults kolekcionāru-translētāju, bet gan liktenis tev piešķīra šo būtību (jo piedzimi divu, khm, morālu kropļu mīlestības savienībā) - tas nemaina šo realitātes ģenēzes pamatmehānismu.
Kosmosam ir pilnīgi pohuj par cēloņiem.
Tā vietā vaicā: “A kā tu efektīvi risini sekas?” |
| pārstāj publiski konspirēties | 16. Sep 2026 @ 09:47 |
|---|
|
Parazītu klase izmanto konspirāciju teroristus par manifestācijas dīgļa raisītājiem. Kā citādāk iedzīvināt jauno kārtību “tev nepiederēs nekas un tu būsi laimīgs”, ja ne cauri miljoniem balsu, kuri sašutumā atkārtos šo frāzi, tādējādi pārnesot to no domu pasaules uz fizisko pasauli.
Vēl viens aspekts, kāpēc nevajadzētu iesaistīties un kļūt par parazītu ruporu (es to rakstu arī sev), ir psihiskā veselība. Kā gan fokusēties uz nākotni, ja tu pats to sev sabotē, ekspektēdams tumsu? Ekspektāciju signālu refrakcijas konstanti bombardē smadzenes un noārda jebkāda veida stabilitāti.
Galu galā gan parazīti, gan teorētiķi jau izsenis zina, ka visspēcīgākais cilvēks ir tas, kurš neļaujas savām alkām izplūst emocionālās reakcijās, izpildot savu manifestācijas rupora funkciju. |
|
Laba pazīme, kas raksturo Krievijas iedzīvotāju vispārējo situāciju. Kāds ir uztaisījis Android klaviatūru, kas pārbauda rakstīto tekstu, un rāda paziņojumus, vai tas gadījumā netrigero kādu no jaunajiem kriminālpantiem. |
| Smakas izplatīšanās ātrums | 14. Sep 2026 @ 21:44 |
|---|
|
Rubrika: atrasts internetā. Labākais komentārs par Haksliju un tRiPa ģEnĒzI, kāds jebkad pastāvējis.
Smadzenes kā aizsargķēde
Smadzenes ir sarežģīts bio-kompjūters, kas darbina spēcīgu aizsardzības shēmu/"antivīrusu" - izdzīvošanas programmu, kas speciāli sašaurina lokālo apziņu, lai organisms nesadegtu no visuma bezgalīgā, jēlā datu daudzuma.
To, ko sweet Huxley sauca par reducējošo vārstu, mūsdienu zinātne sauc par talamo-kortikālo cilpu smalko, inhibējošo vārstuļu sistēmu, ko stingri regulē Default Mode Network (DMN) un tai pakļautie mezgli - claustrum un raphe kodoli (nucleai). Divas atšķirīgas, taču funkcionāli saistītas subkortikālās un smadzeņu stumbra struktūras, kas abas ieņem svarīgu lomu vispārējā smadzeņu stāvokļa, apziņas, miega un nomoda ciklu un uzmanības regulēšanā.
Normālā, skaidrā stāvoklī DMN strādā kā kontroles telpa, sava apzinātā ego neirogrāfiskais enkurs. Tas uztur laika, telpas un individuālās identitātes robežas, aktīvi izfiltrējot no ārpuses un iekšpuses nākošo sensoro signālu okeānu. Tas nodrošina, ka bio-kompjūters fokusējas uz izdzīvošanu - resursu meklēšanu, briesmu paredzēšanu, citiem vārdiem - attālināšanos no entropijas.
Kad cilvēks inģestē psihodēlisku substanci, piemēram, meskalīnu vai psilocibīnu, neirobioķīmiskā atslēga pagriežas slēdzenē.
Šīs vielas darbojas kā spēcīgi agonisti serotonīna 5-HT2A receptoriem, kas biezā slānī atrodas garozas V slāņa piramīdveida neironos.
Kā parasts ceļotājs ar savu mazo dzīves pieredzi varu teikt: šis process izraisa strauju alfa-viļņu desinhronizāciju garozā. DMN komandpunkts zaudē savu autokrātisko satvērienu pār sistēmu.
Ierastā smadzeņu funkcionālā savienojamība sabrūk, un rodas dramatisks, hiperkonektēts stāvoklis, kur reģioni, kas normāli nekad tieši nesarunājas, pēkšņi atver platjoslas kanālus.
Tā ir neiroķīmiskā realitāte aiz "tune in, turn on, drop out".
Šī desinhronizācija tieši sasaucas ar tavu iebildumu pret Huxley "Mind at Large" un pārdomām par pēkšņu, dziļu jēgas vai eksistenciālas apziņas uzliesmojumu.
Kad talamo-kortikālie filtri atslābst, smadzenes pārpludina neatfiltrēti sensorie dati kopā ar dziļi apslēptiem endogēniem limbiskās sistēmas signāliem un arhaisko atmiņas/arhetipiskā tēlainības arhīvu.
Dramatiskā uztveres maiņa, vai tā būtu kantiskā telpiskā bijība psilocibīna ietekmē, vai eckhartiskā Istigkeit atklāsme, skatoties uz krēslu, nav obligāti smadzeņu piekļuve kaut kādai ārējai, kosmiskai vienībai ārpus fiziskās realitātes.
Drīzāk tas ir smadzeņu saliento tīklu pārslodzes rezultāts.
Priekšējā insula un priekšējā cingulātā garoza, vairs neierobežotas no ego-DMN, sāk apzīmēt parastus stimulus, vienkāršas krāsas, iekšējus ģeometriskus simbolus ar milzīgu eksistenciālu nozīmi.
Viss kļūst pilns kosmiskas jēgas, jo nervu sistēmas daļa, kas piešķir nozīmi, ir atrauta no evolucionārās saites.
Tavs iebildums par vārsta evolucionārajiem ierobežojumiem - ka prusaks vai cilvēks nekad neuztvers radioviļņus, vienkārši atverot vārstu - pilnībā sakrīt ar mūsdienu bioloģiju.
Smadzenes var vien atfiltrēt un krustsavienot tās nervu ķēdes, sensorus un evolucionāro arhitektūru, kas tām jau ir. Psihedēliskais stāvoklis (sauc to, kā gribi) neveido jaunus orgānus - tas atbrīvo milzīgus, apslēptus nervu sistēmas tīklus, kurus evolūcija parasti tur nomāktus par labu praktiskai, ikdienišķai darbībai.
Par ego izšķīšanu.
Tas noved pie tavas ego-izšķīšanas pārdomāšanas. Tu pareizi nosaucis, ka ego dziļā ceļojumā nepazūd, bet drīzāk sēž pasažiera sēdeklī blakus aktīvam, neierobežotam subkortikālam šoferim.
fMRI pētījumi apstiprina tieši šo dinamiku. Augstu devu psihedēliskā stāvoklī vai dziļā meditatīvā transā paškontroles tīkli paliek aktīvi, bet zaudē ekskluzīvo dominanci apziņas laukā.
Zemākie garozas reģioni, amigdala, hipokamps un pakauša daivas redzes centri, darbojas ar neraksturīgu autonomiju. Ego sēž tur, pilnībā nomodā, vērojot, kā zemapziņas arhetipiskā tēlainība plūst garām uztveres logam.
Tas izskaidro Huxley aprakstītos ķerubus, autonomās esības, dārgakmeņu un iekšējās gaismas vīzijas grāmatā Heaven and Hell. Tās nav nejaušas halucinācijas - tās ir mūsu evolucionārās neiroarhitektūras struktūras, kas atklājas, kad primārie sensorās un atmiņas apstrādes kanāli darbojas bez augšupejošas kognitīvas kontroles.
Redzes garoza, atbrīvota no stingras ārējās vārstuļošanas, sāk apstrādāt savu iekšējo elektrisko aktivitāti kā spilgtas, hiperreālas struktūras - dārgakmeņus, vitrāžas, mirdzošas arhetipiskas figūras.
Kad tas noiet greizi
Taču, kā tu un sweety babe Huxley abi atzināt, uztveres durvju platā atvēršana nes līdzi milzīgu psiholoģisku un bioloģisku risku.
Kad talamo-kortikālā vārstuļošana pilnībā sabrūk vai kļūst haotiska bez pietiekama psiholoģiska atbalsta, trips no debešķīgas pacelšanās pārvēršas elles bezdibenī.
Kā vienkāršs nekas neiro terminos: ja ego-tīkls zaudē visu spēju kontekstualizēt ienākošo sensoro plūdu, cilvēks piedzīvo sensorās vārstuļošanas totālu sabrukumu - stāvokli, kas ļoti līdzinās akūtai, neārstētai šizofrēnijai vai smagai sensorai pārslodzei.
Kā tu piedzīvoji tajā Spokānes pārtikas veikalā - kad robeža starp iekšējo vērotāju un ārējo objektu pasauli izzūd, prāts zaudē spēju uzturēt kognitīvo distanci.
Tevi aprij sensorā zupa, un tu esi pazudis zemapziņas mežonībā bez kompasa.
Nobeigums
Beigu beigās šī neirobioloģiskā programma apstiprina tavu Huxley un Junga sintēzi.
Cilvēka smadzenes ir gan trausls desmitcentu kuģītis, kas brien cauri materiālās pasaules termodinamiskajai entropijai, gan neaptverami sarežģīts bioloģisks visums, kas spēj radīt bezgalīgas, vizionāras ainavas.
Psihedēliskā pieredze neizved mūs ārpus mūsu bioloģijas - tā atklāj, cik dziļš ir bio-softvars, kas jau darbojas zem ikdienas apziņas virsmas.
Tripa galamērķis nav palikt apžilbis antipodu gaismā, bet gan atgriezt to paplašināto apziņu atpakaļ pamata ķēdē, integrējot iekšējā kosmosa savvaļas atklājumus ar praktiskajām, ego vadītajām ikdienas dzīves prasībām. |
|
No mārketinga nodaļas: "Mākslinieks un producents, kurš ticis nominēts "Grammy" balvai, savu karjeru ir veidojis, tiecoties pēc saiknes ar dabu, balstoties uz garīgu un cilvēcisko pieredzi. Atklātība un ievainojamība ir viņa mūzikas centrā, viņa skaņdarbi vienlaikus šķiet dziļi personiski un intīmi." |
| Microslop | 14. Sep 2026 @ 14:38 |
|---|
|
Pienāca tā diena, kad ienāca skolēni manā kabinetā pajautāt:
- Vai Jūs nezināt, kāpēc tad, kad datoros raksta Microsoft, parāda Microslop?
- Tāpēc, ka es Microsoft ciest nevaru un tā uzliku.
- Hehehehehe. Tad jau Jums Linux jābūt.
- Privātā lietošanā jā, bet darbā jābūt tam, kas ir - centralizēta pārvaldība, resursu pieejamība un tā, lai man pie katra kompja nav jāskraida...
- Ā.
- Pamanīja kāds beidzot! Patīk?
- Jā!
- Nu, re - es šobrīd kā reiz pārvēršu šos Windows laptopus par ChromeOS Flex datoriem. Lai Microslop ieskrienās.
- Oho, nu, jā. Labu dienu!
- Visu gaišu!
|
| Iesaki frizieri Rīgā | 14. Sep 2026 @ 17:42 |
|---|
|
Pa ilgiem laikiem būšu Latvijā Oktobrī un gribētu pie laba matu krāsošnas meistara Rīgā aiziet.
Bet pie tāda, kas tiešām štelli zina un nesataisīs dzeltenus vai sūdzaļus (ir gadījies).
Ārzemēs diez ko neiet man ar tiem frizieriem. |
| Kulturāli mūziku | 14. Sep 2026 @ 09:24 |
|---|
|
Atrast laiku ar uzmanību noklausīties lielisku albumu - ierastais mūzikas baudīšanas veids. Gan no kasetēm, gan piratētiem .mp3, gan CD. Noklausīties albumu ir uztvert visu kontekstā - redzēt kopainu, kurai piešķirta nu dzīvība ārpus laika grožiem.
Tad ieradās straumēšana - lēnām deģenerējos un saslimu ar pleilistēm.
Salīdzinājumā ar albuma klausīšanos, šī pieeja ir gan radoša, gan kopainu noniecinoša. Radoša, jo vari salikt kopā kādu tēmu vai motīvu un noniecinoši, jo nebaudi vairs kopdarbu, bet nodarbojies ar selektīvu rozīnīšu vākšanu, zaudējot kontekstu. Bet ne viss te slikti - arī šādi ir atrasti labi māklsinieki, pieslēdzoties viņu daiļradei ar uzmanību. Ir citādi, jo ik pa laikam tomēr noklausies albumu, no kura izvilkta dziesma pleilistei, un "dzirdi ko jaunu" jeb atkal uztver aizmirsto kontekstu, kas albumu kopumā smadzenēs tā kā uzfrišina.
Nē, ir tomēr viss slikti - pleilistes platformās ir tās skrūvspīles, kurās jūti savus iespiestos pautus: dzelzs tvēriens tur tevi platformas verdzībā un šādas platformas kā likums degradē mūziku, noniecina tās vērtību, nodarbojas ar cenzūru, politikas bīdīšanu un citiem sūdiem, ļoti lēnām pievelkot skrūvspīles arvien ciešāk... Un no mūzikas baudīšanas tu pārslēdzies uz cipariņu vērošanu - cik nu followeri pleilistēm manām - it kā tas jelkādā brīdī vispār būtu svarīgi. Cilvēka psihes gļuku ekspluatācija - ap to darināts tirgus. Ciniski, ne?
Tad atgriezos pie fiziskā medija, reizē pieķeroties pirmo reizi pie platēm.
Klausos mūziku atkal ar sirdi. No vāka līdz vākam. Skan retāk, bet mērķtiecīgāk. Retāk un izjustāk. Uzmanīgāk. Ja vēl sagadās, ka tā nopirktā plate sasodīti labi skan - tad ir muzikāla pilnība. Kaifs. Kontekstā. Saturīgi. Noturīgi. Kulturāli. Cieņpilni.
Plates bagātīgā un detalizētā skaņa uzmanīgās ausīs paver daudz jaunu horizontu - teju vienmēr. Labi darināta plate ir narkotikas.
Albums, nevis pleiliste prosta fona aizšpaktelēšanai - ka tik klusumā un savās domās nav jāsēž, pasarg dievs!
Albums fiziskā medijā.
Jācer, ka Skaifordžeru Pēteris tomēr nav soctīklu ilūzijās aizdirsis savu redzesloku līdz bezjēdzībai (atsaucoties uz apgalvojumiem šajā intervijā) un taisīs vēl kādu plati vai vismaz lieliski māsterētu CD nākotnē, nevis baros tikai digitālo tukšumiņu, kurā viss ir bez svara, bez jēgas.
|
|
Divas intervijas, kas 2026. gadā pārveidojušas manus atkal pārlūkotos priekšstatus par realitāti: Alberts Špērs, 1981. gads, BBC. Intervija ļauj gūt padziļinātu skatupunktu par to, kā harizma var pakļaut augstākās klases tehnokrātu un likt noticēt pašizdomātām leģendām, lai uzbūvētu un īsā pavadā turētu milzīgu ciešanu impēriju. Džefrijs Epstīns, 2019. gads. Intervē Stīvs Banons. Intervija ļauj labāk saprast Epstīnu kā unikālu, hermētisku tēlu, kurš operē krietni dziļākā, integrētākā līmenī nekā cilvēks viņam blakus. Ar visiem no tā izrietošajiem mīnusiem (paaugstināta pozīcija bez morāles ļauj cilvēkus izmantot par līdzekli jebkurai savai vai sabiedrotā vajadzībai). Ļoti patika viņa atziņa, ka finanšu sistēmu īsti līdz galam nesaprot neviens, jo tā ir pārāk kompleksa un niansēta, lai cilvēka prāts spētu to tiešām paredzēt. Tāpat arī viņa komentāri par 2008. gada ekonomisko krīzi - kā to izraisīja ASV varas aicinājums bankām Bila Klintona politikas ietvaros izsniegt mājokļa iegādes kredītus meksikāņiem un tumšādainajiem, kuri vēl nebija īsti sasnieguši vidusslāņa līmeni. ASV vara bankām burtiski garantēja - ja viņi nemaksās, tad samaksās nodokļu maksātāji. Taču nodrošināt šādu sistēmu beztermiņā bija neiespējami, līdz ar to burbulis pārplīsa un visi vainoja bankas par vieglprātīgu kredītu izsniegšanu, lai gan patiesībā vainīga bija ASV vara ar savu finansiāli nepamatoto garantiju par parāda nomaksu.
|
| RIP (edit) | 13. Sep 2026 @ 19:22 |
|---|
|
Atplēsu uz pusēm vaļā svaigu dzelteno Carolina Reaper piparu - debešķīgi augļains aromāts un tik pavedinoši vaskaina iekšpuse, ka bail sametas.
Nenoturējos - pieliku mēli pie spīdīgi miklās iekšpuses. Nomiru.
1641183 SHU jeb miršanas izaicinājums arī rūdītiem piparēdājiem. Referencei - Halapenjo ir tikai 8500 SHU
Augļu mušiņa arī sainteresējās par aromātu. Tagad dīvaini skraida pa galdu, šaudīdamās šurpu un turpu.
Nomira. |
|
Es esmu par to, lai mentāli veseliem cilvēkiem nav ikdienā jāuzturas starp mentāli neveselajiem. Esmu redzējis, kā viens mentāli nevesels cilvēks var pielipināt veselajiem savus uztveres patternus. Paanalizē to, kā jaunieši pārņem identitātes un tu labāk sapratīsi, kā var pārņemt neveselīgus domāšanas patternus. |
| Absolūtā mūzika: where Jazz meets World | 13. Sep 2026 @ 18:00 |
|---|
|
Kīta Džareta Ķelnes koncerts ir viens no diženākajiem solo koncertiem, kāds jebkad bijis. Tā ir Absolūtā Mūzika. Pilnīga plūsma, muzikalitātes pilnība. Tā netika paredzēta (improvizēta), spēlēta uz sliktām, spēlēta uz pussaplīsušām klavierēm, un to dara ģēnijs, kurš nav gulējis nakti. Kīts ir viens no Lielo Džeza Nēģeru augsti-izjustkākās un eksaltētākās pār-pasaul-muzikālās cilts vadoņiem. |
| psihiatrijas frontieris: 1960s | 13. Sep 2026 @ 17:30 |
|---|
|
Depatternēšana: kā vienam psihiatram bija ideja izdzēst cilvēka prātu un uzrakstīt to no jauna
Sintētiskā depatternēšana - psihiatrijas vēsturē biežāk dēvēta vienkārši par depatternēšanu - bija ārkārtīgi pretrunīga un dziļi destruktīva eksperimentāla procedūra, kas bija paredzēta, lai sistemātiski sagrautu un izdzēstu cilvēka personību, atmiņas un iemācītās uzvedības formas. Šo tehniku 20. gadsimta 50. un 60. gados izstrādāja Skotijā dzimušais psihiatrs Dr. Donalds Jūens Kamerons (Donald Ewen Cameron), un tā kļuva par centrālu sastāvdaļu projektā MKUltra - slepenajā prāta kontroles pētniecības programmā, ko finansēja ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP). Kamerons šos eksperimentus veica ar nenojaušošiem pacientiem Allana Memoriālajā institūtā pie Makgila universitātes Monreālā, Kanādā.
Teorētiskais mērķis: "tukšā lapa"
Kamerons uzskatīja, ka smagas psihiskas slimības, piemēram, šizofrēniju, var izārstēt, pilnībā izdzēšot pacienta esošos, disfunkcionālos psihes modeļus. Viņa mērķis bija novest pacientu totālas amnēzijas stāvoklī - bioloģiskā tabula rasa jeb "tukšā lapā" - un pēc tam no jauna izbūvēt viņa personību, izmantojot metodi, ko viņš dēvēja par "psihisko dziņu" (psychic driving).
Depatternēšanas process
Lai piespiestu smadzenes ieiet šajā totālās regresijas stāvoklī, Kamerons pacientus bez viņu informētas piekrišanas pakļāva brutālam, vairākpakāpju režīmam: - Ar medikamentiem izraisīts miegs (ķīmiskā koma): pacienti tika turēti nepārtrauktā, mākslīgā miega stāvoklī, izmantojot lielas Torazīna, barbiturātu un citu nomierinošo līdzekļu devas. Šī ķīmiskā koma parasti ilga no vairākām dienām līdz pat 86 dienām.
- Intensīva elektrokonvulsīvā terapija (EKT): komas laikā pacienti saņēma masīvas, nestandarta elektrošoka devas. Tā vietā, lai piemērotu vienu devu reizi vai divas nedēļā, kā tas parasti pieņemts, Kamerons izmantoja tā saukto "Peidža-Rasela" (Page-Russell) elektrošoku metodi - vairākus šokus dienā, vairākas reizes nedēļā, tālu pārsniedzot pieņemtos medicīniskos ierobežojumus.
- Halucinogēni un paralītiskie līdzekļi: pacientiem tika ievadītas spēcīgas halucinogēnas vielas, jo īpaši LSD, kā arī muskuļus paralizējoši līdzekļi, piemēram, kurare, lai sagrautu viņu psiholoģiskās aizsargbarjeras un izraisītu dezorientāciju.
Lai paātrinātu prāta sagraušanu, pacienti tika izolēti tumšās telpās ar aizsegtām acīm, ausīm un ādu, tādējādi liedzot smadzenēm jebkādus vides stimulus.
Trīs depatternēšanas stadijas
Saskaņā ar paša Kamerona dokumentāciju, depatternēšanas "veiksme" tika mērīta trīs stadijās: - 1. stadija: pacients zaudē ievērojamu daļu atmiņu, tomēr joprojām apzinās, kas viņš ir.
- 2. stadija: pacients zaudē laika un telpas izjūtu, un šis zudums viņam sagādā akūtas ciešanas un satraukumu.
- 3. stadija: pacients pilnībā zaudē telpas un laika izjūtu, vairs neuztraucas par šo zudumu un vairs neatpazīst nedz ģimenes locekļus, nedz draugus, nedz pats sevi. Šajā brīdī prāts tika uzskatīts par "depatternētu" un gatavu "pārprogrammēšanai".
Atkārtota programmēšana jeb "psihiskā dziņa"
Kad prāts bija izdzēsts, Kamerons mēģināja tajā ierakstīt jaunu "programmu". Tas notika, atskaņojot iepriekš ierakstītas audio ziņas nepārtrauktā ciklā caur austiņām vai skaļruņiem, kas bija paslēpti pacientu spilvenos. Pacienti tika piespiesti klausīties šīs ziņas - kas varēja būt gan pozitīvi apstiprinājumi, gan dziļi pazemojoša kritika - līdz pat 16 stundām dienā, dažkārt vienu frāzi atkārtojot pat pusmiljonu reižu.
Rezultāts un sekas
Eksperimenti medicīniskā ziņā izrādījās pilnīgs neveiksme un radīja katastrofālus, neatgriezeniskus postījumus. Tā vietā, lai tiktu "izārstēti", pacienti no Allana Memoriālā institūta iznāca ar smagu retrogrādu amnēziju. Daudzi pilnībā aizmirsa, kā runāt, staigāt vai lietot tualeti, un viņu satriektajām ģimenēm nācās tos no jauna mācīt pat vienkāršākās ikdienas prasmes. CIP 1964. gadā beidzot pārtrauca finansējumu, secinot, ka pilnībā programmējama prāta jeb "Mandžūrijas kandidāta" radīšana ir psiholoģiski neiespējama.
Turpmākajās desmitgadēs gan Kanādas valdība, gan CIP saskārās ar apjomīgām kolektīvajām prasībām tiesā no izdzīvojušajiem cietušajiem un viņu ģimenēm, kas pieprasīja atbildību un kompensāciju par to, kas šodien vispārpieņemti tiek atzīts par psihiatrisku spīdzināšanu.
Taču noteiktas šī pētījuma atziņas tika pārņemtas citos CIP pētījumos par to, kā pakļaut apziņu. Holivudas kā kulturālā ieroča eksplorācija no šī skatu punkta sniedz atbildes.
|
| par to, ka ir 1 realitāte un par eksplorēšanas nosacījumiem | 13. Sep 2026 @ 14:03 |
|---|
|
Katrs fragments satur pilno bildi.
Katra pilnā bilde satur fragmentu.
Realitātes nav vairākas, tā ir viena netverami plaša realitāte, par kuru reālo skatījumu var gūt vien, paplešot platāk un iespraucot galvu kosmiskajā vulvā. Jebkuri aizspriedumi, jebkāda ļaušanās emocionālam reakcionārismam nogalina impulsu pašā serdē.
Katru reizi, kad tu ļaujies savai emocionalitātei, tu kaut kādā ziņā tiec atmests uz sākuma punktu. Un tad tev atkal lēnām ir jāsakārto savs skatījums. |
|
Ja tu gribi dzīvot ilgi, nekad nepazaudē savu teju reliģisko pieeju ziņkārībai. |
|
Man no Dakša repertuāra tā patiešām patīk tikai 2 dziesmas: Pasaules Gaisma un Idiots. Idiots ir sasodīts hits. |
|
Mēģinu sev iestāstīt, ka ar mani viss kārtībā. Es vienkārši esmu bruņurupucis zaķu pasaulē. Vismaz, ja runājam par attiecībām. Jā, man jau, protams, arī gribētos "I na łące jak królik brykać"*, citējot Poļu govi**, a bet nesanāks. Labākais, ko es varu darīt - uzvesties atbilstoši un pieņemt sevi. Ommm.
*"un pa pļavu kā trusim lēkāt"
**Cypis - Wjedzie biały węgorz |
|
Ko es šogad darīju pirmo reizi - centos uzvilkt ofisa bikses pa virsu pidžamas biksēm. Bija pieci no rīta un mana kārta ielaist darbiņā mūsu pārcentīgos logu atjaunošanas meistarus. |
| psychopompós | 12. Sep 2026 @ 15:58 |
|---|
|
Psihopomps (grieķu val. psychopompós jeb ψυχοπομπός), mirušo cilvēku dvēseļu pavadonis.
Lovkrafta rīmju stāstiņš par šo tēlu:
|
| par Kosmisko mīlestību | 12. Sep 2026 @ 12:50 |
|---|
|
"Kosmiskā mīlestība ir pilnīgi nežēlīga un ārkārtīgi vienaldzīga" - Lillijs par ECCO jeb "Zemes sakritību kontroles biroju", kuru viņš iepazina, peldot izolācijas-flotācijas tankā, aizpeldot prom no sava ķermeņa un nonākot dažādās vietās, kas atbild par planētas Zeme (Gajas) apziņas mehānismiem.
Šos vārdus es vienmēr esmu izjutis sevī rezonējam kā augstāko patiesību. Lielajai Kosmiskajai Mīlestībai nerūp tas, vai tu iemācīsies dzīvot vai pakārsies. Tu esi tikai puteklis, kas aizplēnēs nebūtībā tieši tajā brīdī, kad tu pārstāsi apzināties sevi. Tu pazaudēsi sevi mirklī, kad pārstāsi rūpēties par savu templi un pārstāsi būvēt citus tempļus.
Taču reizē Kosmiskā mīlestība ir ABSOLŪTA PĀRPILNĪBA. Ja tu līdz kaulam pieņemsi to, ka tava jēga ir niecīga, tu iegūsi iespēju palielināt šo jēgu līdz pat tādam līmenim, kad kosmoss sāks rūpēties par tevi kā par īpašāku putekli. Kā par to putekli, kam lemts ieslīdēt Kosmiskajos zobratos un malties tur līdz bezgalībai ar smaidu, kas atvilkts līdz ausīm. |
|
COSMIC LOVE IS ABSOLUTELY RUTHLESS AND HIGHLY INDIFFERENT |
| Burton C. Bell - Anti-Droid | 11. Sep 2026 @ 21:20 |
|---|
|
lol - diezgan nesliktas atvadas no Fear Factory - jūtams niknumiņš. Lirikas - sadzirdēts:
"Ascend the machine that no longer serves me
I'd rather be dead than a slave to the Factory..."
https://www.youtube.com/watch?v=ejssq84_4TA
Fear Factory ar jauno un jauno solistu manai ausij šobrīd šķiet dīvains. Moš ar laiku aizies, bet nu - man nepatīk, ka imitē, nevis dara savu.
https://www.youtube.com/watch?v=tSU9csON9WE
|
| KiNG MALA - GØD | 11. Sep 2026 @ 15:39 |
|---|
|
https://www.youtube.com/watch?v=8mqfcDhUQBo
Māksliniece ar zināmu noslieci uz drāmu un ar diezgan treknu basu vairums viņas dziesmās. Ar tām suņa metaforām viņa gan, manuprāt, savā daiļradē pārspīlē.
|
|
no sarunām ar ChatGPT: Kā var nogalināt vampīru? Folklorā un fantāzijā: saules gaisma, miets caur sirdi, nocirsta galva vai svētīti priekšmeti. Atkarīgs no konkrētā stāsta pasaules noteikumiem. Vai mietam jābūt no kāda īpaša koka vai der jebkurš? Parasti der jebkurš ass koka miets, bet dažās tradīcijās īpaši min pīlādzi, vilkābeli vai apsi. Fantāzijā noteikumi bieži atšķiras — drošākais ir sekot konkrētā stāsta kanonam. |
| Deva retrofutūrisma | 10. Sep 2026 @ 19:21 |
|---|
|
No rīta iekāpju RVR darinātajā vilcienā ar to fifīgi slīpo priekšu, sarkanajiem solo sēdekļiem ar ādas paskata pagalvjiem, interesanto salona izkārtojumu, kā arī elektriski atveramajām durvīm un citāda paskata ekrāniem, kuros rāda vilciena ātrumu, temperatūru salonā, pieturas: gluda teksta ritināšana un sajūta, ka tiktu lietota kāda e-reader tuvāka ekrāna tehnoloģija... Viss melnbalts, nulle reklāmu. Ļoti pareizi.
Iekšā nevis konduktore, bet gan teju stjuarte - "Ja gribas vēsāk, pārsēdieties vagona aizmugurē", "Paldies, ka izvēlējāties braukt ar mums", u.tml. lidmašīnām raksturīgās pieklājības.
Sajutos kā iekāpis dzīvā retrofutūrismā :)
RVR DR1AC laikam.
https://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?album=11&pid=1384038874#top_display_media
|
| new fav word | 10. Sep 2026 @ 18:49 |
|---|
|
vai ir kāds, kam izdodas izvairīties "es saglabāju bet nevaru atrast, kur" panikas? padalieties ar padomiem un trikiem.
šī panika ir ļoti līdzīga tam, ka tu meklē kaut ko maziņu lielā somā. mana dzīve būtu tik ļoti stipri labāka bez šiem diviem gļukiem. |
|
Cilvēkiem ar šādu neirofenotipu. |
|
Tsiba, the only outlet where I let my shadow roam free.
Labāku darbu ar sevi grūti iztēloties par šo.
Pasaule, kas netiek pierakstīta, neeksistē. |
| es liegi nīstu tavu būtību, jo tā ir sūds | 10. Sep 2026 @ 13:37 |
|---|
|
Es atzīstu, ka my hubris is that I look at the unwoken masses no elevētas perspektīvas. Paskatos uz cilvēku, kurš ir novītis un redzu, kā pasaule ir spiedusi viņu PIELĀGOTIES.
Žēl, ka pielāgojoties tu apslāpē savu autentisko liesmu, kas arī atbild par veselīgu psihi.
Es noskatos uz viņiem no augšas ne jau tāpēc, ka būtu labāks. Tādās kategorijās sen jau nedomāju.
Noskatos uz viņiem kā uz nožēlojamu biomasu, kas radīta lai kalpotu konkrētai elles mašinērijai.
Katra mentālā kaite ir neatrisināta pamatstāvokļa apslāpētā balss.
Varbūt palūdz psihiatram, lai viņš vienkārši ielaiž tev lodi pasaulē, jo tu tāpat neesi rūpējies par sevi un nerūpēsies, jo tev tik izmisīgi svarīga ir citu cilvēku percepcija.
Tu esi un būsi sūds līdz tam brīdim, kad pateiksi “nē”. Pietiek šarādes, es elpošu brīvu krūti - vienalga, kāds es nebūtu. Es varbūt esmu vislielākais kroplis, taču savā universā es būšu visburvīgākais kroplis tieši sev, savai dzīvesdziņai. Galvenais varonis savā mazajā pasaciņā - limitēta realitāte, taču vismaz VAIRS NAV VISLAIK JĀRAUSTAS NEIROTISKI! |
| school of lyfe | 10. Sep 2026 @ 11:59 |
|---|
|
Mans kolēģis, kuru 3 gadus "skoloju" par jūtīgu cilvēku-vīrieti, kurš nebaidās analizēt neko un spēj runāt par jebkuru tēmu. Esmu diezgan lepns ar rezultātu.
Viņš vakar mani patīkami pārsteidza ar vārdiem: "Bet kā tas ir, ka es tagad, kad esmu tik tālu pavirzījies uz priekšu, joprojām jūtos tāpat, kā kaut kad pagātnē - man nāk virsū trauksme par dzīvi, par to, ko es daru ar sevi ikdienā. Par to kā dzīvoju."
Un es viņam ar smaidu atbildēju: "Bet tas ir tieši tas stāvoklis, kuru tu tik ļoti ilgojies atkal sajust! Tu atkal jūti! Un tu redzi, cik sūdīgā vietā mēs esam kā civilizācija, kā indivīdi. Tu apzinies savu stāvokli - redzi, kā vide, kurā uzturies, tevi degradē. Tavs dzīvoklis, tava istaba, tavs darba galds. Par kādu cilvēku tā vide liecina? Tu beidzot vari atkal konstatēt, kas tev ir LABS un kas tev ir SLIKTS. Šis arī ir tas SMADZEŅU PLASTICITĀTES stāvoklis, kur veidojas jauni neironu tīkli - iztēlojies to kā kņudoņu smadzenēs, lai piešķirtu domai materiālu elementu, tādējādi iekustinot to ar autoritāti." |
| gnosticisms 101 jeb salauz sevi, lai beidzot sāktu just | 10. Sep 2026 @ 11:55 |
|---|
|
Es kļuvu par gnostiķi, kad sapratu, cik dziļi sakņojas šīs pasaules ļaunums. Tas nav cilvēka ļaunums. Cilvēks ir nevainīgs savā būtībā, jo tāda ir Dieva Tēva dāvātā pleroma - dievišķā dzirksts katras dvēseles pamatā (arī dzīvnieku dvēseles!). Tā ir vide, kura paredzēta cilvēka mentālai un fiziskai degradācijai. Jo katra mūsu ciešana ir kā nektāra lāse, ko uzmanīgi savāc ahonti.
Kāpēc viņiem tas ir tik būtiski? Jo viņi ir būtnes, ko Sofija (kristietībā to dēvē par Svēto Garu, bet reāli tas ir HIPERDIMENSIONĀLS VIEDUMS) un JHWE (falšais, greizsirdīgais dievs, kurš ir inflitrējies Ābramiskajās reliģijās; DIEVA TĒVA pretstats) radīja aiz neuzmanības, un viņiem nepiemīt pleroma jeb dievišķā dzirksts, kas, savukārt, ir katras cilvēka dvēseles pamatā. Tāpēc viņi ar greizsirdīgā, dusmīgā, falšā dieva virzību kolekcionē visas pasaules ciešanas.
Smagi, blīvi emocionāli stāvokļi, piemēram, terors, bēdas, izmisums, fiziskas sāpes un traumas, rada augstas intensitātes enerģētisko rezonansi. Arhonti patērē šo enerģiju, lai uzturētu savu apziņu, hierarhiju un klātbūtni fiziskajā/ēteriskajā plaknē. Varētu teikt, ka falšais dievs viņus izmanto kā savus rokas puišus, lai darītu šīs "cietuma planētas" melno darbu. Saucu to par cietuma planētu, jo gnostiskā literatūra akcentē, ka, kamēr cilvēks savu realitāti iekārto pēc arhontu freimworka (kas reizē ir arī Holivudas, Netflix, visu lielo alfabētorganizāciju utt. freimworks, jo infiltrācija ir sena un pastāv visos iespējamajos civilizācijas kastu līmeņos). Galvenais mērķis ir padarīt tevi nejūtīgu pašam pret sevi. Pret vidi. Un tad tev var iebarot jebkuru mēslu. Jo tu būsi tik distants no savas iekšējās dievišķās dzirksts, ka tu nespēsi veikt analīzi - tu vienkārši pieņemsi šo stāvokli, jo tas ir tas, kas mums ir mācīts no bērna kājas - TEV JĀINTEGRĒJAS SABIEDRĪBĀ, NEATKARĪGI NO TĀ, VAI TAS ATBILST TAVAI MORĀLEI, PRINCIPIEM.
Un sabiedrība - formēta caur kultūru - ir iekārtota tieši tā, ka visjūtīgākās būtnes tiek iznīcinātas pirmās.
Kā noskaidot, ka JHWE ir falšais dievs? Jo viņš pats to atzīst vecajā doktrīnā (kas vairs nav aktuāla, jo modernajiem kristiešiem rastos pārāk daudz jautājumi):
Izceļošanas grāmata 20:5 - Desmit baušļu ietvaros: "Nenoliecies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs [vai: greizsirdīgs] Dievs..."
Izceļošanas grāmata 34:14 - "Jo tev nebūs lūgt citu dievu, jo Tā Kunga vārds ir Bargs [vai: Greizsirdīgs], Viņš ir bargs [greizsirdīgs] Dievs."
Atkārtotā Likuma grāmata 4:24 - "Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir rijīga uguns, Viņš ir greizsirdīgs Dievs."
Atkārtotā Likuma grāmata 5:9 - Desmit baušļu atkārtojumā Moabā.
Atkārtotā Likuma grāmata 6:15 - "Jo Tas Kungs, tavs Dievs, kas ir tavā vidū, ir greizsirdīgs Dievs..." |
|
Jāpatestē https://poe.com/ - bezmaksas online aplikācija, kur par brīvu var lietot maksas AI (claude, utt). |
|
kur ir robeža starp kurieni un nekurieni? |
|
Es vēlos noskatīties filmu NAKED (1993). Stāsts par kādu mančesteras iedzīvotāju (nesaprotu, kāpēc tas tiek uzsvērts, visiem pohuj par Mančesteru; ā, nu, labi, 90tajos nebija pohuj), kurš ir dusmīgs. Ļoti dusmīgs. https://www.imdb.com/title/tt0107653/ |
| konspirāc-jā! | 9. Sep 2026 @ 14:17 |
|---|
|
Agrāk kopējā rietumu domu laukā konspirāciju teorijas bija nonākušas līdz banalitātes kategorijai. Cilvēkus pamatoti apsauca par šādu ideju apspriešanu. Pamatoti tāpēc, ka visiem jau zajebala, ka runā par kaut ko tādu, kam nav pierādījumu. Kāda jēga runāt, ja pēcāk nevar pārbaudīt.
Taču tad Epstīns tika izlaists no cietuma. Vēlāk tika publiskoti viņa apsūdzības lietas faili, protams, cenzēti. Taču cilvēki mobilizējās un izķemmēja tiem cauri galveno info - ka lieta, saprotams, ir lielāka par to, kā tas izskatās no malas. Un ka kaut ko tādu Rietumeiropas monarhi ir darījuši vienmēr (human trafficking, ritual sacrifice). Es izaicinu papētīt Beļģijas pedofīlijas skandālus. Valsts vienkārši klaji aizsedz pedofīlus-trafikerus, jo beļģi visos sabiedrības līmeņos bija iesaistīti tajā shēmā. Jo galu galā bērnu pišanu redzēja tikai pisējs un pedofīli safilmētajos materiālos (un izmeklētāji). Cilvēki "parastie", kuri darbojās tajās shēmās, vienkārši skatījās citā virzienā un saņēma prāvas piemaksas. "Ja es to neredzu, tas neeksistē".
Kopā ar ASV parlamentā notiekošo NLO disclosure cilvēki vienkārši sāka sev uzdot jautājumu: "Klau, gadījumā nav tā, ka tas viss lielā mērā bija psyop, lai mēs nerunājam par šīm tēmām?". Jo runāt ir ievērot un domāt. Smadzenes tomēr evolucionēšanas caur pattern recognition. Taču viņiem ir EKSELENTS kontroles mehānisms: SABIEDRĪBAS INDUCĒTS KAUNS!
KAUNIES! KAUNIES PAR SAVĀM DOMĀM! KAUNIES, KA VISPĀR GRIBI IZTAUJĀT AUTORITĀTI! MAITA, NOSPRĀGSTI, OKŠĶERIS TĀDS! |
| lack to understand | 8. Sep 2026 @ 11:58 |
|---|
|
You lack the depth to understand. |
| avīzes | 8. Sep 2026 @ 11:42 |
|---|
|
Diez kāda melnā maģija turpina reanimēt Donalda dzīvo līķi. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}