| Piedod, ViVi, bet... | 30. Mar 2026 @ 16:20 |
|---|
|
Īstenībā es negribu dalīties savos piedzīvojumos ar tevi. Tāpēc nolēmu savu papīra mēnešbiļeti vairs nepīkstināt.
Sodāma rīcība?
Nesaskatu. Esmu par braukšanu samaksājis prasīto cenu un šis biļetes veids nav tas, kas stājas spēkā tikai pēc izmantošanas jeb nopīkstināšanas. Mēnešbiļete spēkā ir no datuma līdz datumam - neatkarīgi no braucienu skaita un fakta, vai kaut reizi vispār ir braukts. Zinot šo, varu atļauties uzņēmumam pārtraukt stāstīt, kurp braucu un kad.
Kontrole?
Pārbaudīts reizes četras jau: sekmīgi noskenē manu biļeti un dodas tālāk - viss kārtībā. Tāpēc nu, ViVi - iztiksi bez manas informācijas vākšanas un gardās apstrādes. Nākamreiz vispār par skaidru naudu pirkšu, lai totāla anonimizācija, jo man tā gluži vienkārši gribas un šķiet cilvēcīgāk, pareizāk :) soundtrack:: tvaika nosūcējs |
| Visi zog vienādi - zagt esot normāli. Nikon esot normāli | 30. Mar 2026 @ 13:25 |
|---|
|
Darbā palūdza kolēģīšus nofočēt asoctīkliem - nav problēmu, darīts!
Tagad vajag bilžas dabūt kompī/apstrādāt. Nikon fočiks, lietosim tad oficiālo NX Studio - nav problēmu! Ieinstalēju progu, palaižu un ir problēma: tā mani aptur pie Online identitātes pieprasījuma...
- Vajadzīgs Nikon ID konts, lai tu lietotu šo bilžu apstrādes progu, noteica Nikon.
- Varbūt tā vietā vēlies aiziet dirst diezgan ievērojamā ātrumā? Pajautāju es un ieslēdzu Revo Uninstalleri.
- Ha, un ko tu taisies tagad darīt? Mēs gribam tavus datus, bet tu - mūsu bezmaksas progu. Tā ka - krīti nu ceļos un sāc sūkāt, nosmīnēja Nikon.
- Nemīz karstu, idiot. Es jau noskaidroju pēdējo versiju, kurā šī pieprasījuma nav - ņemšu tad to un strādāšu bez tava invazīvā vēža!
- ...
- Darīts, man tagad ir 1.8.0 versija, kas netiks apdeitota. Ko nu klusē, Mr. bravūrība? Domā, ka jūsu invazīvajam otstojam nav risinājumi?
- ...
Nahuj to visu digitālo steigu un visatļautību.
Esmu lepns retrofags - protu ātri un digitāli, bet pats pēc savas izvēles smērējos tikai ar fizisko materiālu, kas man nenosaka, ko "drīkst" un "nedrīkst" ar to darīt! Filmiņa ciena fotogrāfu un tā savstarpējā cieņa ir balstīta uz prasmēm un nemainīgu vienošanos, kamēr digitālajā pasaulē rīt pamainās EULA un tu vari iet dirst, ja kas nepatīk. Nulle cieņas, nulle vienošanās - tik vazāšana aiz kokringā iesieta striķīša.
|
| Qtest kaņepes (THC) ātrais tests | 30. Mar 2026 @ 10:01 |
|---|
|
Saistībā ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) hessin 29. marta ierakstu, rodas, khem, piezīmes.
Runa ir par relatīvu novitāti tirgū, tās objektivitāti, pielietojumu un ētisko, kā arī profesionālo pusi - par instrumentu, kas uzrāda THC blakusproduktu klātesību urīnā: https://e-menessaptieka.lv/p/qtest-marihuanas-thc-atrais-tests-1-gab-1195655
Ilgi gaidīju, kad parādīsies šāds produkts tirgū - beigu galā kas šāds ir sen nepieciešams, lai ķertu cilvēkus, kas savā ego skurbumā apdraud pārējos, vadot auto pālī. Alco pālis vai kaņepes, opiātu, stimulantu pālis - šķirba maza. Ja ķer par alco, būtu jāķer par kaņepi, psihedēliķiem, opiātiem, stimulantiem un citām lietiņām, kas jelkādā veidā ietekmē ikdienas apziņu, reakcijas ātrumu un lēmumu pieņemšanas procesu. Reku beidzot arī sāk parādīties visādi ātrie THC mērīšanas instrumenti, bet... Tos ņems un pielietos tāpat kā analogus instrumentus alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpā attiecīgajā brīdī? Tvarstīs par jebkādu sazīmējamo metabolātu ciparu? Vai nepolitizēs briesmīgi? Šaubīgi, jo pat šīs lietiņas apraksts ir stipri problemātisks un norāda uz visu ko citu, tik ne objektivitāti.
1. šaubu iemesls:
Alco tests izelpā mēra akūtu reibuma stāvokli - koncentrācija uz testa brīdi nedrīkst pārsniegt tik un tik. Tests nav 100% objektīvs, tāpēc eksistē opcija braukt uz medicīnas iestādi veikt precīzākus testus. Bet nu - brauciena laikā reibuma stāvoklis, iespējams, bik mazināsies un/vai rādījumi būs citādi, saņemot arī citu sodu vai iztiekot bez tā vispār, ja rādītāji tagad ir zem kritiskās robežas. Alkohola koncentrācijas testi mēra šī brīža reibuma stāvokli - tie netiek pielietoti tam, lai ilgtermiņā secinātu, vai cilvēks vispār ir lietojis alkoholu saturošus produktus ilgstošā laika periodā. T.i., izelpas tests neuzrāda to, vai dzēri alco pirms dienām 3, 5, 10, 20 vai 40 - tas uzrāda to, cik promiles alkohola ir izelpā šobrīd un tas, savukārt, tiešā veidā liecina par reibuma pakāpi izelpas veikšanas brīdī. Parāda šībrīža šmiglas biezumu nevis to, ka ballītē pirms 3 nedēļām tika kvalitatīvi šmiglots, bet tagad prāts ir dzidrāks par bāreņa asarām.
Problemātika: ( ... tālāk ... ) soundtrack:: Dehydrated Goat - Bezcerības Menedžments [...] |
| spied uz melnās līnijas | 29. Mar 2026 @ 16:57 |
|---|
|
Svaigākais, kas šogad dzirdēts mūzikā aiz 24-tet quebecois bandas jeb "Mana 2026. gada plejliste ir tikpat absurda kā 2026. gada realitāte". Tīrs DADA spēks, sapludinot post-postmoderno ar vēsturiski-autentisko - alternatīvās realitātes tekstūru un noskaņu dievišķi-ellišķa savienība ar nozīmīgiem toņiem, skaņām, bītiem, akcentiem no rokmūzikas vēstures.
|
| Kino: Hamnet | 28. Mar 2026 @ 21:03 |
|---|
|
Jāsaka, ka es tā īsti nebiju gatavs Hamnet. But I'm glad I did.
|
|
šorīt no somas izņēmu zivi, ko biju tur aizmirsusi, labi ka ne uz nedēļu |
|
Ir dienas, kad man šķiet, ka es šai dzīvei neko nekontribjūtoju. Citi cilvēki dara mākslu vai izgadro vakcīnas, man pat nav viedokļu ar ko padalīties soctīklos. Mani dienas mērķi ir uztaisīt pēc iespējas labāku kafiju, atras kādu mūziku, kas mani negarlaikotu, vai sameklēt kādu filmu, kas nebūtu Holivudas klišeju savārstījums. Nesenā ballītē secināju, ka cilvēki, kas lieto alkoholu, iekuļas visādos piedzīvojumos. Ne vienmēr viņi tajos vēlas būt tanī brīdī, kad tie notiek, bet vismaz tas ir kāds stāsts kādā ballītē. Man arī nav nekādas intereses viedot draudzības kikboksa grupiņā, vai vispār jebko balstītu jebkādā hobijā. Mani neinteresē arī bāri, restorāni, teātris, tviteris, politika, par ikdienas grind bezjēdzību es vispār nerunāju. Man vakar treniņa laikā bija zvanījis kolēģis, un es īsti nesapratu, kurā brīdī es varētu būt neskaidri izteicies, ka man ir nulle intereses risināt korporatīvos ugunsgrēkus, un ka es esmu gatavs pārdot tikai savas kompetences un laiku, plānojot savu grafiku, nevis savu dvēseli. Tādā ziņā es ļoti cienu tos kolēģus, kas var paziņot, ka pēc pus stundas viņus var nemēģiāt sakontaktēt, jo viņam ir jābrauc pakaļ bērniem, un izjūtu nicinājumu pret tiem, kas kaut ko runā par virsstundām.
Var jau būt, ka šis viss ir pārgurums un slimošanas sekas. Jāmēģina iziet no mājas, un pāriet pāri ielai, kur notiek pasākums. Cilvēkiem tipa patīk pasākumi. |
|
Nopirku biļeti uz Denisu Vasiļjevu Jelgavā!!! |
|
Tīras vibrācijas no Sanktpēterburgas. Ļoti izjusts un viegls gars.
https://www.youtube.com/watch?v=kGHp2Ita5R8 |
| daiļrade | 26. Mar 2026 @ 13:54 |
|---|
|
vajadzētu sacerēt vēl kādu kompozīciju par masu izklaidi
ar nosaukumu, teiksim, girlfriend in the kukurags
kas skanētu tāpat, kā girflriend in a coma, bet ar reversētu vēstījumu
te gērlfrends justos ļoti priecīgs no masu izklaides, bet komā no pēkšņas asfiksijas būtu pats boifrends
uz skatuves varētu dziedāt un dzejot ar bērniem rajecka
tā teikt, olgas disenīte ar mazajām misenītēm
pats ex-rajeckis ekstāzē lauž vairākus sintezatorus
vārdsakot, skaņdarba girfliend in the kukurags liriskajai daļai ir ļoti plaša iespēju kapacitāte |
| peintres de kebabs | 26. Mar 2026 @ 13:34 |
|---|
|
Man ir jauns tetovējums, bet tas vēl nav pabeigts, jo vakar noguru pēc pirmās kārtas. Lai arī vakar mazliet raizējos par to, vai tas nebūs pārāk blāvs, lai pēc pāris nedēļām redzētu, kur likt nākamo kārtu, šodien visu var redzēt, un ir skaidrs, ka problēmu nebūs. Joprojām neesmu iegādājies tetovēšanas mašīnu, jo tas nav tik viennozīmīgs lēmums – no vienas puses varētu tetovēt ātrāk, un nesāktu sāpēt mugura no saliekšanās, bet no otras puses tas nozīmētu, ka vajadzētu mācīties to lietot, un būtu bail pieļaut kļūdas. |
| tradīciju | 26. Mar 2026 @ 13:33 |
|---|
|
Es aizsāku jaunu tradīciju – spēlēt videospēles. |
| labākas | 26. Mar 2026 @ 12:56 |
|---|
|
Kas labākas – peles vai žurkas? |
| uz otru gadu | 26. Mar 2026 @ 09:38 |
|---|
|
Es vidusskolā paliku uz otru gadu. |
|
Ej labāk turpināt domāt, ko kāds cits varētu par tevi padomāt. Tās domas ir tavas būtības un tava intelekta vērtas. |
|
Jo mazāk es dzeru, jo sliktāk ir. (Viss no rokām ārā, ārā krīt)
Nedrīkst dzert mazāk - ir jāmočī uz pilnu klapi!
Manuprāt.
Kas tad īsti notiek.
Kad pārstāju dzert, tad es visu redzu pavisam skaidri (pārnestā un tiešā nozīmē) un tad mani viss sāk riktīgi besīt ārā, jo tik daudz nejēdzību visapkārt, ka traks var palikt..
Jāmočī tālāk, ka es Jums saku! |
| Nāvi Krievijai, lai dzīvo krievu tauta! | 25. Mar 2026 @ 11:47 |
|---|
|
Šodien, 25. martā, Baltijas valstis atzīmē Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu. 1949. gadā PSRS sāka uz Sibīriju izsūtīt Baltijas valstu polit/soc/milit-inteliģenci - spējīgākos, talantīgākos latviešus, lietuviešus un igauņus, ar mērķi iznīcināt šo valstu spēju organizēt kulturālu pretestību.
Starp viņiem bija arī mans vecvectēvs un vecvecmamma no mātes puses. Vecvecmamma atgriezās, taču viņas vīrs nomira Sibīrijā.
Es joprojām dažreiz aizdomājos par to, ka pēdējie vārdi, ko viņš dzirdēja, noteikti bija nevis viņa mīļajā, plūstošajā latviešu valodā, bet gan skarbi skanošā krievu valoda no kāda kareiva, sarga vai citas utubungas-kacapa puses, kurš viņu necilvēcīgi nobakstīja līdz nāvei.
Zīmīgi, ka šī Baltijas sēru datuma naktī Krievija veica limitētu iebrukumu Baltijas valstīs - Igaunijā ar sprāgstvielām pildīts krievu drons trāpīja Auveras elektrostacijas skursteni.
Tikmēr naktī LV un LT sprāguši no Krievijas un Baltkrievijas ielidojuši droni ar kaujas galviņām. LV - 400m no dzīvojamās mājas Krāslavas rajonā. LT - sazin kur. Paldies dievam neviens cilvēks šajos uzbrukumos nav cietis.
Iepriekš jau bijuši gadījumi, kur viņu ofšoru ēnu flotes kuģi pārgriež Igauņu-Somu un Latviešu-Zviedru komunikācijas tīklu zemūdens kabeļus. Neizbrīna NATO bezmugurkaulinieciskā rīcība - mūžīgais apīzments.
Apgalvojums, ka Baltijas jūra ir NATO ezers, ir absolūtākās pupu mizas. Ja tas būtu NATO ezers, tad, pirmkārt, tur nepeldētu neviens Krievijas ēnu flotes kuģis, kas pārkāpj starptautiskās varmākām-izvarotājiem noteiktās sankcijas. Ja peldētu, tos ātri vien konfiscētu NATO dalībvalstis, izsolot tos publiski un naudu pārskaitot Ukrainai.
Brīvas navigācijas tiesības nav absolūtas. Tām būtu jāpiemīt tikai tām valstīm, kuras ievēro civilizētu tiesiskumu nevis despotiju, kas konstruēta uz 90to mafijozņiku un PSRS drošības dienestu palieku HOMOEROTISKĀS laulības. Jā, tu nepārlasījies - vārds "homoerotiskās" lietots apzināti, jo tas ir viens no jautājumiem, kas ikdienā nodarbina krieva bezapziņu.
Esmu daudz pētījis viņu kultūru, viņu komunikatīvo manieri, valodas skanējumu, citu kultūras uzdošanu par savējo, utt.
Manuprāt, daudzu krievu problēma slēpjas faktā, ka viņi šai pasaulē ir nākuši kā homoseksuāli vīrieši, bet tā kā viņu valstī homoseksuāļus pazemina līdz necilvēka statusam, viņos mīt NĀVES BAILES, ka kāds uzzinās par viņu noslēpumu. Un šīs NĀVES BAILES arī pavada šos jaunos vīriešus viņu ikdienas gaitās. Viņi mazāk baidās no savas valsts post-mafijas varas, bet vairāk no līdzcilvēku brutalitātes, tiem kaut kā uzzinot, ka "viņš ir gejs".
Kāda, tavuprāt, ir cilvēka ikdiena, kurš dzīvo NĀVES BAILĒS? Šāds cilvēks agri iemācās DUBULTDOMU - domāt vienu, bet teikt citu. Voila - 21. gadsimta krieva dvēselīte DEMISTIFICĒTA!
Viņu leksikā ir labs vārds, kas raksturo šo pazeminātības stāvokli, kas nostiprinās, ilgtermiņā nevis pieņemot sevi, bet bēgot, izvairoties, neskatoties sev acīs, utt. Tāds cilvēks top par mankurtu jeb cilvēku, kas ir morāli, sociāli un fiziski degradēts un zaudējis savas kulturālās/sociālās saites, jo pārāk ilgi dzīvojis tādā pretdabiskā mentālas verdzības stāvoklī.
Krieva dvēseles ikdienu pavada konstanta mentāla analīze - "ir jāveic pasākumi, jāpieņem mēri, lai neviens nekad neuzzina, ka man patīk vīrieši!" - respektīvi, ir jākaujas, ir jākaro, ir daudz jādzer un skaļi jābļaustas, un, kad kaimiņš lūdz aizpist muti, jo sīkie guļ, tad nahuj ar cirvi to kaimiņu nocērt nost savas latentās, paniku raisošās homoseksualitātes vārdā.
Bēgot no savas seksualitātes ne to vien var sastrādāt.
Baltieši zina, kā komunicēt ar krieviem - jāatbild ar identiskiem mēriem. Ja ar krieviem cenšas pa civilizēto, viņi tevi vienmēr apmānīs un beigās nomelnos tevi. Jāsaprot, ka viņiem ir daudz lielāki info plūsmu resursi - ja viņi alkst iedzīvināt kādu domu pasaulē, viņi izmantos savus miljons trulos ruporus, kas aklās bailēs atkārtos varas paustos vārdus: "Mēs nākam laupīt, izvarot un nogalināt, lai mums nebūtu laiks nodoties homoerotiskām izklaidēm".
Manuprāt, katram dronam, kas ielido no Austrumiem, būtu jāseko atbildei no mūsu puses, taču 2x lielākai. Simplistiska formula: kairinājums no viņu puses noved pie 2x kairinājuma no mūsu puses, utt., ut.jpr. Tā mēs varam arī efektīvi testēt savas dronu tehnoloģijas.
Vienīgi gļēvi bezmugurkaulnieki var tikt iebiedēti ar mūsu homoerotisko kaimiņu draudiem. Papēti viņu draudu vēsturi pirms mīz - 99% gadījumu viņu draudi ir pupu mizas, jo nerezultējas ar izpildījumu un sekām.
Un kā, tavuprāt, Centrāleiropas valstīm būtu jākomunicē ar saviem homoerotiskaji-mongoloīdajiem austrumu despotijas kaimiņiem? |
|
Es neticu vairs, ka cilvēki ir īsti, pat, ja es tos cilvēkus personiski pazīstu. Stils kādā viņi raksta internetā ir pārāk mākslīgs. Un ja tu uzskati par vajadzīgu tādā stilā komunicēt, tu kaut ko man mēģini pārdot. Un es nepērku. |
| Kino: Sorry, Baby | 24. Mar 2026 @ 20:53 |
|---|
|
Sākot skatīties šo filmu, tā lēnām sāka mani kaitināt. Ne vienmēr filmai ir jābūt sliktai, lai tā man nepatiktu. Ne visam ir iespējams pieslēgties empātiski vai kā citādi, un līdz ar to es nevaru aizpildīt tās vietas, kas ir atstātas aizpildīšanai man kā skatītājam. Un tad pienāca brīdis, kad tapa skaidrs, par ko šī filma ir. Mazliet atkārās žoklis, un es atguvu fokusu.
Jāsaka gan, ka uz beigām mani šī filma sāka kaitināt atkal, bet te nu jau es sapratu, ka mani kaitina filmas galvenā varone. Filmā bija vairākas epizodes, kas, tā teikt, šķita pārāk tuvu mājām, un izrādās, tas mani kaitina. Tam nav sakara ar to, ka filmas galvenā varone kaut kā objektīvi būtu kaitinoša, tam ir sakars ar manu individuālo pieredzi. Bet tad jau bija klāt filmas beidzamais monologs, kas bija diezgan bēdīgs, bet skaists, un tapa skaidrs, ka šis ir par general human condition, un ja tā padomā, reizēm mums visiem varētu gribēt atvainoties kādam par to, ka dzīvē mēdz notikt visādi sūdi, un mēs tur neko nevaram padarīt.
Nesaistīti, bet varbūt saistīti - kaut kur nesen dzirdēju stāstu par māti ar tīs bērniem, kas piedalījās klīniskajos pētījumos kā pētījuma objekts ar treatment resistant depresiju mūža garumā. Man drusku radās jautājumi, kā viņa tika pie tāda bērnu skaita. Skaitlis trīs liek domāt, ka tā bija diezgan apzināta izvēle. |
| Berzes avots | 24. Mar 2026 @ 15:56 |
|---|
|
1. grupa:
"Esmu Es un pārējie ir sekundāri, sociālās lietas uz mani neattiecas, nedomāju par lohiem vispār, noteikumi rakstīti lūzeriem."
Krievijas/postpadomju domāšana, kas vērsta tikai uz savas pozīcijas/statusa kačāšanu caur vardarbības instrumentu. Tavs sociālais statuss noplok fiziski spēcīgāka cilvēka klātbūtnē - bravūrīgā lupata klusē.
2. grupa:
"Esmu sabiedrības daļa, sociālās lietas uz mani attiecas, jo neesmu pārāks par sabiedrību, esmu tās daļa. Domāju par to, kā es ietekmēju sabiedrību sev apkārt."
Rietumu pieeja, rēķināšanās ar vidi un savas uzvedības pielāgošana max labam rezultātam ilgtermiņā. Savas pozīcijas/statusa kačāšana caur iemantotu cieņu, stāju un pašapziņu. Objektīvas taisnības meklēšana gludākiem procesiem. Tavs statuss nav atkarīgs no cilvēkiem apkārt - tev nekas nekam nav japierada un tu drīzāk no gudrāka mācīsies.
Pilnīgi dažādas operētājsistēmas - 1. grupai vari skaidrot, ko un kā gribi, tāpat viss reducēsies kautiņa virzienā, jo 1. grupas pārstāvis taisnības noskaidrošanā nav ieinteresēts - jākačā tik savs redzējums, taisnību pierāda izsisto zobu skaits no tavas mutes - pilnībā neatkarīgi no loģikas un faktiem. |
| Kino: Project Hail Mary | 24. Mar 2026 @ 16:05 |
|---|
|
Starp citu, Goslings kosmosā ir diezgan ok. Es teiktu, ka mazliet labāks kā Mets Deimonds kosmosā. No visiem Holivudas feel good elementiem filma nespēja atbrīvoties, toties neiekāpa dažās klišejās, lai gan dažām pietuvojās ļoti tuvu.
|
|
Tas ir tik dīvaini, man nav diagnozes, bet riktīgi palīdz tablete Medikinet, ko dabūju no draudzenes. Cits darbinieks. |
|
Ja man kādreiz būs sava rokgrupa, es to nosaukšu "Cik bagātniekus tu esi nogalinājis dzīves laikā?". Nez, man liekas piedūrīgs nosaukums. Mērķis - proponēt jautājumā ietverto ideju. Es uz to visu skatos no sekojošā skatu punkta - ja cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ sev nav vēl uzdevis šo jautājumu, tad mūsu mūzika viņu iedrošinās sākt apcerēt šo ideju. Jo vairāk cilvēki to apcerēs, jo lielāka iespēja, ka kāds rīkosies! Burvīgi! |
|
No noklausītajām sarunām - kāda sieviete līksmi uz Akmens tilta pa telefonu (krieviski): "Negribējāt krievus - saņemiet Ramadānu!" |
|
Raidījumā "Zināmais nezināmajā" kāda pētniece par jaunu vēža ārstēšanas metodi (uzbudināti): "Un, kas man ļoti patīk - ka tas aiziet arī līdz metastāzēm!" |
|
Sāku rakstīt rakstu par vienu no savām mūzikas mīlestībām, bet noslēdzu to par kolektīvo maģiju post-Epstīna pasaulē.
Biju nedaudz piemirsis, cik ļoti mīlēju A Silver Mt. Zion albumu "Horses in the Sky" (2005). Tā ir mūzika, kas man visspēcīgāk asocējas ar post-9/11 pasauli. Pasauli šokā. Pasauli, kas lēnām sāk nojaust, ka nākotne, iespējams, nebūs tāda, kā mēs vēlamies. Ļoti labi atceros to sajūtu, kad, braucot uz skolu kā sestklasnieks, jutu tādu kā strāvojuma nomaiņu - vecais ārā, jaunais iekšā, vecais ārā, jaunais iekšā. Tolaik vēl nesapratu, ka cvilizācija ieiet savā liminālajā fāzē (kad pirms pārdzimšanas cikla restarta viss saplūst - kad saplūst robeža starp krietno un nekrietno, labo un ļauno, gaismu un tumsu).
Īpaši spēcīgi šo mūziku ir klausīties post-Epstein pasaulē, kad civilizācija ir apzinājusies tos pilārus, uz kā tā ir būvēta pašos pamatos un pašā, pašā augšā. Tas, ko mēs redzam kā virsburžuāzijas/ vajadzību būt garīgi slimiem kropļiem, manuprāt, nav nekas vairāk kā viņu vēlme transcendēt šo zemo demiurgu irdīto pasauli, sasniedzot t.s. gnosis stāvokli. Viņu pielietotā metodoloģija ir ar parasto mirstīgo ļaužu dzīvību un morāli nesavienojama, pretdabiska, taču ļoti, ļoti potenta rituālā maģija, kas ieausta sabiedrībā un kultūrā tik dziļi, ka neviens pat nenojauš, ka savās ikdienas gaitās ņem dalību dažāda veida rituālos.
Teiksim, tavs darbs. Tu apmaini savu dzīvības enerģiju, savu potenciālu pret materiālās vērtības garantu. Solījumu. Fikciju.
Kāpēc bija esenciāli pāriet no zelta standarta uz fiat valūtu? Zelts ir ļoti potents elements. Tas, kuram ir zelts, ir reāla vara. Papīra nauda ir vērtības garants, kas atkarīgs no ļoti daudziem apstākļiem.
Runājot par materiālajām vērtībām, vislabākais to vērtības tests ir sekojošais domas eksperiments: iztēlojies pasauli, kas pēc dabas kataklizmas vai 3. pasaules kara civilizācijas atomgenocīda, tehnoloģiski/zināšanu jomā ir nonākusi atpakaļ 19. gadsimta sākumā, jo visa civilizācijas informācija tika pārnesta uz digitālo vidi, kas iznīka līdz ar elektrības un datu nesēju nāvi. Tāpat būs ar vērtības apsolījumiem, ko garantē noteikta politiskā iekārta vai vara - tai nomainoties, vērtības garants var pilnībā zaudēt savu sākotnējo būtību. Vai tādā pasaulē šī brīža šķietamā vērtība saglabāsies? Vai tā saruks? Vai varbūt pieaugs?
Līdz ar to mēs varam teikt, ka modernais cilvēks savu dzīvības enerģiju ikdienā rituāli ziedo pret vērtības apsolījumu, veicot noteikta veida paredzamas (rituālistiskas) darbības katru darba dienu. Jebkura rutīna ir rituāls. Varu pār sevi iegūst tas cilvēks, kurš iemācās to saskatīt un ielasīt šajos ikdienas rituālos SAVU UNIKĀLO REALITĀTES IZPRATNI.
Atmet sabiedrības uzliktos priekštatus, aizspriedumus un paš-kontrolējošās limitācijas. Sabiedrība apēd citādāk domājošos un izdirš tos psihenēs, kas kalpo kā īslaicīgās/ilglaicīgās aizturēšanas iecirknis garīgi neveselajiem - ne miņas no ārstniecības, ne miņas no apgaismes, ne miņas no cilvēka pašcieņas, kas ļautu cilvēkam tikt elevētam nevis iemītam dziļāk ūdens virspusē peldošajos sūdos; neviens jau nenojauš, ka tur, dzīlēs, viss ir mierīgi, viss ir labi).
 d |
|
Vakardienas pozitīvais pārsteigums bija kāds jauns vīrietis, kas palaida mani tramvajā apsēsties. Jo man bija divas smagas somas (mana un Lauvas). Biju ārkārtīgi pārsteigta. Kāpjot transportā, es drīzāk gaidu, kad mani atkal nolamās vai piesiesies visa brauciena garumā, liks celties no sēdvietas, kāps uz kājas vai vienkārši kautiņa laikā uzkritīs virsū.
Varbūt ar laiku tā notiks biežāk? Tāda novecošanas pozitīvā blakne. |
|
[..]
Briesmīga istaba pamostoties
Cik briesmīga istaba pamostoties
Tūlīt visi atnāks
Tās tik ir paģiras kaut no alkohola ne vēsts
Mēs te uzņemam filmu
Pēc minūtes es nākšu ārā
Es tagad nāku ārā
(eduards aivars) |
| Retronedienas | 22. Mar 2026 @ 13:30 |
|---|
|
Sony labā roka:
Davai, uztaisam iekš PS2 kvalitatīvu DVD pleijeri, cilvēki varēs gan spēles baudīt tikai no viena diska, gan filmas skatīties ar daudzkanālu skaņu! Uztaisīsim arī foršu DVD tālvadības pulti, ievērojot PS2 dizaina valodu - cilvēki ģībs, varēs arī mūziku ērti klausīties!
Sony kreisā roka:
Bet padziļinātus skaņas iestatījumus noliksim aiz defaulti ieslēgtas Vecāku kontroles iekš DVD menu, kas pieejams tikai ar DVD disku iekšā un specifiskā Stop stāvoklī. Un, ja mēģinās cilvēks lietot pašu labāko video standartu, padarīsim ekrānu zaļu, lai ar mūsu PS2 nesāk te cilvēki filmas kopēt! Tīrs RGB signāls lai paliek tikai spēlēm! Hehehe.
...
Ehhh, mauklīte Sony. Ar vienu roku dod maizi, ar otru - pa seju.
Ķipa uztaisa, bet kreisi un vēl nedod skatīties kvalitātē, kuru jebkurš normāls tā laika DVD pleijeris ar RGB SCART izeju dod ar uzviju, netēlo auklīti. S-Video ir nākamais labākais man pieejamais standarts, ar kuru barot savu CRT. Ar šo viss OK, bet attēls maaaaķenīt švakrāks. Vismaz proper skaņu izraku no slēgtajiem iestatījumiem un varu atkal pilnvērtīgi baudīt savu DVD filmu kolekciju!
Nost ar mauklītēm un visu šo preventīvo/drošības kultūru!
|
|
Vēlētos izveidot profesionāļu komandu, kuri pēta aktuālo mākslu, apmeklē izstādes, iepazīstas ar māksliniekiem tuvāk un savās intīmajās sarunās noskaidro, kuru mākslu grasās iegādāties resursu rausēji. Kad tas tiek apzināts, tiek veiktas pārrunas ar mākslinieku. Un, ja viņš nepiekrīt atsaukt darbu no pārdošanas, tad tiktu rasts veids, kā kādā tumšā naktī komandas biedri vienkārši salauztu viņam pirkstus, lai būtu grūtāk nākotnē barot ;so finansiālās netaisnības mašinēriju.
Nāvi parazītu klasei, kas izmanto mākslu kā finanšu instrumentu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Nāvi mākslas un mūzikas pētniecībai, kuri sevi kastrējuši jau kopš pirmssākumiem, apzinoties, ka, ja runās pretī, granti netiks doti! Nāvi visiem, kuri klusiņām, pamzām, pamazām, pašiem neapzinoties, būvē šo iznīcības karaļvalsti. |
|
Es te papētīju aktuālo bezvadu austiņu piedāvājumu, un nonācu pie dažām interesantām atziņām par mūsu globālo sitāciju tehnoloģiju frontē. Es pārāk nenoslogošu šo tekstu ar tehniski specifiskiem aprakstiem, bet caurmērā nav noslēpums, ka standarta bezvadu skaņas pārraides risinājumi nav bez skaņas kvalitātes zudumiem. Vai tas ir tik svarīgi, ir mazliet cits jautājums, bet es gribēju sev atstāt atvērtas visas opcijas, ja es vēlētos iegādāties vēl vienas austiņas, jo nav tā, ka man šobrīd nebūtu uz kā klausīties mūziku, ejot pa ielu ar suni pavadas otrā galā.
Android īpašnieki var nesteigties sev sist uz pleca, jo viņu ierīcēm arī ir zināmi ierobežojumi operētājsistēmas līmenī, bet Apple ir fantastiska kopmānija. Es noteikti varu releitot ar sajūtu, ka visai pasaulei nav taisnība, un es pats izdarīšu labāk, bet šī filozofija Apple produktus ievieto atsavišķā, no citiem noslēgtā pasaulē. Īpaši fantastisks ir fakts, ka ir Apple Music, kas piedāvā kaut ko tādu, ko iPhone īpašnieki tā īsti nemaz nevar izmantot. Te gan jāpiezīmē, ka beidzot parādīsies Apple produkti, kas šo ierobežojumu noņems. Vēl šī visa sakarā es secināju, ka es varbūt gribu AirPods Max, un pretēji daudzu audiofilu kritikai, tas ir diezgan labs produks, ja tu jau dzīvo Apple infrastruktūrā, lai gan vērtējot tos ērpodus atsevišķi kā autonomu produktu, tas šķiet diezgan dārgs.
Lai vai kā, šo visu faktiski var aizstāt ar vienu type-c vadu, un šinī frontē iPhone bieži vien ir labāks risinājums, kā daudzi citi. Tur ir drusku jāiedziļinās tajā, kas būs vada otrā galā, bet tev vismaz nevajag neko vairāk kā telefonu, vadu un austiņas. Šobrīd daļa pasaules ir satraukusies par savu atkarību no telefoniem un korporācijām, un tāpēc ir sākusies mode iegādāties visādas specializētas ierīces, tai skaitā ierīces mūzikas atskaņošanai bez mūzikas servisiem. Iespējams sava vecuma dēļ, man šādu emocionālu problēmu nav, un es labprāt izbaudu faktu, ka telefons ir jaudīga multifunkcionāla ierīce. Taču šajā sakarā mani pārsteidz, ka audio produktu piedāvājumā nav risinājumu, kas visus vadus un spraudņus apvieno vienās austiņās. Mēs esam pusceļā uz šo mērķi, jo lielākā daļa dārgā gala austiņu jau tagad ir tehnoloģiski sarežģītas ierīces, bet pietrūkst vēl viens pēdējais solis, kas tās padarīs par autonomām mūzikas atskaņošanai paredzētām ierīcēm, un telefons kļūs vienīgi par vadības ierīci, un varbūt par datu pārraides nodrošinātāju. |
|
Apgalvojums sev par jebkādu savu šķietamu nespēju, neizdarību attiecībā uz nākotni (“es nevarēšu, jo”)- ta bieži nav konstituējoša informācija (kāds no taviem strūrakmeņiem, kas apzināts un analizēts ar citiem verbāli). Visbiežāk tā izrādās vienkārši tava projekcija.
Arī vārdii: “Hei, bet tā nedrīkst (domāt/darīt, utt.)!” - tā ir cita cilvēka realitātes izpratnes projekcija, kas tiek “spīdināta” tavā universā. Uzskatu, ka pēdām nebūtu jāpaliek redzamām.
Arī projekcija attiecībā pašam uz sevi ir pupu mizas- tu pirmsšķietami sev piedēvē kaut ko, kas varbūt nemaz nav tavs, jo (izvēlies vienu vai dažus):
1) spiediens no dominantiem vienaudžiem,
2)spiediens no helihoptera tipa vecākiem,
3)iešana kapitālisma “aklo ceļu” - pēc vidusskolas tā vietā, lai beidzot paņemtu nelielu ekscesu no 13-15 gadus ilgās atrašanās valsts obligātajās un ne tik (bērnudārzi) iestādē, gūtu nelielu dzīves pieredzi, pameklētu nedaudz sevi. |
|
Miljonāri, kuri uzpērk mākslas darbus, uzaudzē to vērtību un tad ziedo to muzejam, dara to tikai un vienīgi, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, tādējādi cenšoties no saviem resursiem pēc iespējas mazāk kontributēt sabiedrībai. Sabiedrībai, kas nodokļus maksā pilnā apmērā.
Mākslinieki, kuri savus darbus pārdod viņiem, ir daļa no problēmas, jo viņu māksla miljonāru rokās kļūst par finanšu instrumentu, ar ko apkrāpt sabiedrību.
Sabiedrība ir būvēta uz vienām tiesībām visiem. Taču milzu naudas resursi sniedz viņiem brīvību pret savu pienākumu pret sabiedrību.
Jāmaksā 50 miljoni nodokļos? Nopērc mākslas darbu pa 30 milj. Mākslīgi palielini tā vērtību, organizējot miljonariem paredzētu izsoli, kur 30milj darbs top par 50milj darbu. Tas netiek pārdots. Tā vietā miljonārs to ziedo muzejam, tāpēc iegūst milzu nodokļu atvieglojumu.
Taču mākslas darba reālā vērtība ir pupu mizas, jo tas tikpat labi var būt kārtējais plaši interpretējamais, no konteksta atkarīgais mākslas darbs, kur kompleksā puse ir nevis tehnika vai krāsu meistarība, bet mākslas darbam blakus piekarinātā info par autora skatījumu par sava darba būtību. Respektīvi, vizuālā māksla, kas iegūst savu jēgu tikai tad, kad tā tiek niansēti rakstiski/verbāli paskaidrota. Kā saka par kino - rādi nevis stāsti, ko mēs redzam attēlā/ekrānā.
Vienīgais risinājums, kas nāk prātā - nog4l1nāt miljonārus un apē5t viņu sirdis. Iztēlojos masu heppeningu, kur cilvēki savācas noteiktos datumos, teiksim, ik ceturksni, un roku rokā ķer buržujus, izrauj viņiem sirdis un simboliski notiesā tās.
Nāvi kolektīvo resursu zagļiem, lai sabrūk sistēmas, kas palīdz viņiem mūs apkrāpt! |
| nāc meklēt nacisfu | 21. Mar 2026 @ 01:11 |
|---|
|
hei
nāc ar mani
meklēt nacistu kapus
es uzzīmēju
mums karti
nāc, iesim meklēt
viņu paslēpto zeltu
un varbūt arī pa kādam
tumšam noslēpumam
mēs atradīsim
kaut kur zem zemes |
|
Pirku loterijas biļeti, un pietrūka 10 sekundes līdz pavasarim. |
| Puretone - Addicted To Bass | 20. Mar 2026 @ 13:51 |
|---|
|
Taisīt atsevišķu cibu mūzikai drošvien būtu pārspīlēti?
Patiesībā jau man gribās kaut kādu platformu, kur šo visu varētu labāk organizēt. Vislabāk jau uztaisīt kaut ko pašam, jo viss, ko es esmu izmēģinājis līdz šim, nespēj nodrošināt tieši to, ko man vajag.
https://www.youtube.com/watch?v=eH4sMocy2rw
|
|
2003. gada 20. martā rakstīju:
00:00 dziiviiba naaviiba
sa-dziive uz-dziive dzimum-dziive ie-dziive sa-naave uz-naave dzimum-naave ie-naave utt. |
|
Memento mori, zvanīja no Swedbankas, lai pateiktu, ka man jāsakārto mantojuma lietas. Vai tiešām savu naudu atstāsiet valstij? |
| Skrūvgriezis naglām un cirvis skrūvēm? | 20. Mar 2026 @ 12:09 |
|---|
|
Lai +- panāktu IT resursu centralizētu pārvaldību skolā, izdomāju uzcept tādu kā ievirzes dokumentu/iesniegumu. Štukoju tekstu, skaitu laiku, rēķinu slodzes. Mērķis - lai skolā esošais viens datorsistēmu tehniķis/IT cilvēciņš varētu moderni pārvaldīt vismaz vairākumu iekārtu skolā, citādi alga pret prasīto darbu nevienā pašā vietā nesatiekas. Saskaitīju šādas lietiņas:
Saņemot Windows datoru:
lietotājam varu nodot tikai pēc ~140 min. manuālā darba, galā nenodrošinot pilnu resursa pārvaldību. Ja pa vidu kopš pēdējās attīrītās OS sagatavošanas ir parādījies jauns Windows 11 laidiens, kompis taisīs nenormālu bloat - uz cietā diska taisīs Windows.old mapi, kraus draiverus pa jaunam. Jaunas Windows 11 relīzes iznāk laikam reizi pusgadā. Visu laiku taisīsim bloat uz līdzenas vietas?!
Saņemot ChromeOS datoru:
lietotājam varu nodot pēc 22min automatizēta darba, nodrošinot pilnu resursa pārvaldību un drošību par zemākām izmaksām valstij, jo nav jālicencē atsevišķi gan OS, gan Office, gan centralizēta pārvaldība. Lētāk un vienkāršāk - stulbums būtu ko tādu negribēt un pieturēties pie liekām funkcijām, kuras prasa baisu pārmaksu. Windows skolā nepieciešams ir vien Datorikā un dažam darbiniekam, kas nejēdz pielāgoties vienkāršotām lietām tajā un pašā laikā - arī darbu Microsoft Office vidē.
Laiks un slodzes saskaitītas, tagad tik jādomā par podziņām, kuras spiest, lai varētu gan vienkāršoties, gan ietaupīties. Pamatā man interesētu gan vienkāršoties, gan sagādāt sāpi un tik ļoti nepieciešamo konkurenci Microsft. Šis mūvs varētu radīt visādas vēdergraizes un dizentērijas ministrijās, kas ekskluzīvi sēž uz Microsoft šļirces. Un interesantas darba dienas cilvēkiem, kas nodarbojas ar valsts IT resursu licencēšanu - Winblows 11 vietā ChromeOS Flex centralizēto pārvaldību, lūdzu, jo tas ir risinājums, kas daudz vairāk ir piemērots skolas slodzei, būtībai un spējai lokāli administrēt savus resnursus! soundtrack:: Hybernoid - Mind/Liberty |
| One Battle After Another | 20. Mar 2026 @ 11:02 |
|---|
|
One Battle After Another man lika aizdomāties, ko no dzīves vēl sagaida pusmūža vīrieši? Šī gan tiešām ir paaudzes un ģendera specifiska lieta. Neejot abstrakcijās, kāda dzīvei vispār ir jēga, ar jauniem vīriešiem daudz maz viss ir skaidrs. Vecākiem vīriešiem atliek vien dusmoties un nepieņemt realitāti, ka viņu izpratni par pasaules kārtību nevienam tā īsti nevajag.
Lai vai kā, šī filma mani nekaitināja tā, kā to darīja pingponga filma, bet kopumā stāsts mani garlaikoja. Varbūt mazliet kičīgāks, bet atkal jau saturs par to, cik briesmīgā stāvoklī ir pasaule, pie tam specifiski Amerika. Ir pilnīgi ok, ka Oskarus un Berlīnes lāčus dod filmām, kas ir specifiski aktuālas konkrētajai kultūrtelpai, bet man reāli kaitina, ka vēl joprojām Oskariem piedēvē kaut kādu augstāku māksliniecisku statusu. I mean, tas pats Straumes haips man rada sajūtu, ka Berlīnes mūris sabruka aizvakar, un mēs visi teju kā uzzinājām par rietumu popkultūru. To, ka Straume patīk kritiķiem, es jau sapratu pēc pirmajām balviņām, un Oskaru nedabūšana šo filmu nepadarītu par mazāk vērtīgu.
Bet visas labās lietas, ko interneti stāstīja par One Battle After Another, ir valīdas. Vizuāli - hands down. Aktierspēle - mani var kaitināt Di Kaprio kā cilvēks, bet es gandrīz aizmirsu, cik labs viņš ir kā aktieris. Ne viņš viens, protams. Viss tas komiskais elements - es nez. Tiešām Holivudai ir grūti runāt par smagām tēmām bez vieglas ironijas un absurda? Kaut kāds leftist Tarantino.
|
|
Klausos LR3 dziesmas ar F. Bārdas dzeju, un nevaru izkāpt no auto |
|
Patīk šis youtuberis. Interesanti skatījumi uz postmoderno pasauli, vadoties no ezotēriskākiem skatu punktiem. Mīlu izklaidēt savu prātu ar šādām idejām. |
| O Saala Sakraal - Oastar | 18. Mar 2026 @ 14:12 |
|---|
|
Klausos šo darbā fonā un ar abām nierēm jūtu, cik zvērīgi spēcīgi šis albums būtu kāda hihidēliķa ietekmē. Baisi vilinoši, bet baisi baisi. Aknas piekrīt, sirds raustas, smadzenes šaubīgi, bet priecīgi saviļņotas skatās apkārt. Ceļojums uz ego nāvi un tās nestās atbrīvošanās no šīssaules važām - garantēts! Skan pēc nāvītē pavadīšanas rituāla.
Kvalitatīvas, rāmas enerģijas transformācijas rituāla Dark Ambient settingā - viennozīmīgi saudzējams projekts/kultūras piemērs.
https://music.youtube.com/channel/UCuqX-c-ZKeTfPU0jYctvaPg
https://cycliclaw.bandcamp.com/album/oastar
Third Full-Length Ritual Offering
Oastar marks the long-awaited third manifestation of O Saala Sakraal, the ceremonial vessel guided by nOh v°v (of Trepaneringsritualen and Norn) and Sunnifa St. Álander (of Hadewych).
Recorded in the aftermath of the discovery and subsequent destruction of an ancient solar temple by local authorities in the eastern region of Hamaland, a land still shadowed by the enduring influence of the Church, this new work channels both lament and invocation. Amidst these events, O Saala Sakraal deepen their exploration of the sacred and the profane, weaving six aural ceremonies designed to open liminal sonic spaces where the residual wounds of Christian dominion may begin to heal.
Steeped in woodland mysticism, Oastar unfolds as a cycle of rituals, to facilitate flow states, purify and transform, and call forth coalescence from fragmentation. Beneath its layers, a burning resonance persists: a yearning for restoration, for a return to the primordial harmony that once bound all things. The album closes with a single solemn hymn to dusk, a slow descent into stillness where night and renewal converge.
Six pieces of consolidation and transcendence, offered to the world in its darkest hour. soundtrack:: (We Come) Cloaked in the Guises of the Woods |
|
Kā es ienīstu Apple produktus! Man ir sūda Iphone 11 Pro. Bļağ, kādam maukturim jābūt, lai palaistu tautās tādu OS, kur nevar vienkārši aizmest failu no default download directory uz Photos. Joptvaju maķ, cik sarežğītam jābūt simplistiskam faila pārvietošanas procesam.
Stīvs Džobs nomira, jo pārāk dziļi ievilka nāsīs paša dūrē iepirstu zarnu gaisu- tā, ka baktẽrijas, kurām būtu jādzīvo tūplī, sāka dzīvot STĪVA SMADZENĒS! Un tas jau ir ar dzīvību neapvienojams pasākums! Grūti iztēloties, kā citādāk var palaist tautās tādu produktu, kas funkcionāli ir tikpat augstvērtīgs kā vīrišķīga paš-kastrācija ar neasu priekšmetu.
Nāvi Apple, nāvi disfuncionāliem produktiem! |
| Pietura radošam smaidam | 18. Mar 2026 @ 09:40 |
|---|
|
O, forši, ka nesen parādījās dzelzceļa reiss starp diviem - man sniegta iespēja pēc brīvas izvēles konkrēto stundu saskaldīt uz pusēm. Nodomāju, ka es varētu uzvesties kā audzināts pilsonis un uz darbu ierasties laicīgāk, lai gan neviens cits par to mani nebaksta - tik es, sevi. Šodien jau reizi trešo braucu ar jauno reisu un pamanu, ka tas man cepī ievērojami vairāk par ierasto. Interesants secinājums. Kādi tam varētu būt iemesli? Agrāks rīts un svaigāks gaiss, jo tukšāka un kārtīgāka Rīga - ļoti maz divratu monstri pamesti uz ietvēm, mazāk dīzeļauto krustojumos - visi smakotāji un nekārtībnieki vēl miegā vārtās vai jau malko savu rīta dzērienu, uzpīpē - labrīt, latvieši!
"Nākamā pietura: Torņakalns!"
Vienmēr gribējies tur savam fotoaparātam parādīt šo skaistumu, kas vairumam šķitīs totāls bardaks. Vieta nepieradināta, nepielaizīta - purvs ēd mazdārziņus dzelzceļa malā - šur un tur pavīd pa dārziņbūdas jumtam - Stalker filmas vaibi. Ļoti estētiski un kolosāli, taču darba laika sākums ir darba laika sākums. Bik dirsciplīnas, lūdzu, nevar tak visas atrastās konfektes ņemt un rīt! Un tā nu arī līdz šim tik biju siekalojies un siekalojies vien, vērodams, kā cilvēkdarbību rezultātā šī vieta tiek pārvērsta... Ehh, tā nedrīkst! Lecu no vilciena ārā un šo dienu sākšu ar saldumiem! Izkāpju un skatam paveras divi rotaļlaukumi biezā miglā: pa labi ir pleķītis dabas, bet pa kreisi - dzelzceļš. ( ... tālāk ... )
|
|
Izskatās, ka Netenjahu tiešām varētu būt nogalināts. Pārāk daudz aizdomīgi AI dakterēti video ar viņu, ko palaiduši Izraēlas oficiālie e-kanāli. Vienā no tiem redzamā sieviete, kas ir kafejnīcas darbiniece, izrādās ir aktrise. Un 11.martā, vadoties pēc google datiem, no Izraēlas ir baigais pīķis sērčotajiem keywordiem "actor/actress for hire" (tikai ivritā). |
|
|