Pret difteriju[Latvijā] ik pa 10 gadiem iesaka revakcinēties.

Skolā, apmēram 14 gadu vecumā mūs vakcinēja. Tātad, 24gadniekiem un vairāk būtu vajadzējis kaut kad revakcinēties. Tas var notikt, piem, nonākot traumās (brūču šūšana utml - parasti dabū difteriju+stingumkrampju vakcīnu)

Ja ģimenes ārsts simts gadi nav redzēts, tad var iet uz LIC, viņi vakcinē uz vietas, ģā nosūtījumu nevajag, bet vēlama potēšanas pase. Tā vismaz viņi pa telefonu saka :)
Kas notiek, ja aizej bez potēšanas pases, aizmirsu pajautāt (tā iet, kad ne par sevi zvana)

https://www.aslimnica.lv/lv/content/vakcinacijas-kabinets darba laiki.

Latvijā ir 1/3daļa no visiem eiropas difterijas gadījumiem. Un ne jau dēļ antivax vecākiem, bērnus pie mums daudz-maz tomēr vakcinē.

Difterija mums te apkārt joprojām klīst. Un kā izrādās, nekāda kontaktu meklēšana, lai, kā pēc SPKC rekomendācijām veiktu uzsējumus un terapiju iespējamajiem kontaktiem, kas, iespējams, infekciju pārnēsā tālāk, nenotiek. Tādas lietas, kā aktīva kontaktu meklēšana, pārbaude, karantīna (pat vakcinētiem) kā Spānijas plaši aprakstītajā gadījumā, notiek tikai tur, kur difterija ir kas ārkārtējs. Te mums tā izrādās joprojām ir normiņa.

Un re, pirms laika jau rakstījuši par rezultātu šai normiņai. http://www.lsm.lv/lv/raksts/gimene-un-veseliba/dzive/latvija-trijos-gados-dubultojas-saslimsana-ar-difteriju.a154977/
(arī rakstiņā ievadā uzsvars uz 'bezatbildīgajiem vecākiem'. Lai gan slimo jau LV ne tika bērni. Un LV uzkrītoši nav difterijas importvalsts.. mēs esam eksportvalsts).

Ja sieviete bērnu ražojot skatās DrWho, tad nav ko brīnīties, ja rezultātā bēbis šo to no Gaužraudošajiem Eņģeļiem* aizguvis.

Aizgriezies uz pāris sekundēm, un bēbis ir pusmetru pa grīdu pārvietojies no iepriekšējās pozīcijas. Bet skaties virsū? Bezpalīdzīgs tuklītis, kam pat mantiņa 2cm no rokas ir neaizsniedzami tāla.

Viņa pārvietojas. Ne pret ko neatstumjoties. Es īsti nezinu kā. Šoreiz tas pat nav sideroll (jo tas būtu sadzirdams. Šeit ir dzirdama tikai ritmiska pēdu bungāšana pret grīdu).

---

Gaužraudošie Eņģeļi jeb Weeping Angels - citplanētiešu rase DrWho universā, kas izskatās pēc tām eņģeļu skulptūrām uz zemes. Viņi pārvietojas, kamēr neviens viņus neredz (piem, kamēr tu samirkšķini acis), bet ir pilnīgi nekustīgi tad, kad tos kāds novēro. 186. sērija Blink. Skatāma kā standalone filma, DrWho nezinot (par drWho tur ir maz).

[Beibei] nav dzeltenas ogas! Pazuda dzeltenas ogas!
-Tu gribi dzeltenās avenes?
-Avenes nē, dzeltenas avenes zaļas. Ēst dzeltenas ogas!


Secinājums - meitene iemācījusies gana labi valodu lietot, lai (dārziņā?) pastāstītu, ka mājās ēdusi dzeltenas avenes. Un lai taptu izglītota, ka gatavas avenes ir sarkanas, dzeltenas avenes ir zaļas un negaršīgas. Dzeltenās ogas mājās ir garšīgas, ergo tās nav avenes. Gaidam vasaru, kad viņu izglītos 'dzelteni ķirši nav un vispār ķirši vēl nav gatavi'.... Cik bezatbildīgi būs uz dārziņu iedot grozu ar ķiršiem. Dzelteniem?

Ak mēs ļaunie cilvēki ar gēnu inžinieriju, pavisam todleriem galvas sajaucam :)


Reizēm man iestājas krājēja gēns arī uz pārtiku un gribas stipri lielāku saldētavu.

Bēbītei tuvojas pusgads. Lēnām bez steigas (atkal)-ieviešu (savās) pusdienās viņai pagaršojamas lietas.

Visi amerikāņu filmas saskatījušies zina, ka brokolis ir katra bērna bieds - es gan īsti nezinu kāpēc, man tāds nesamocīts brokolis tīri labi garšo. Arī Beibei smuki izdevās no saldēto&svaigo dārzeņu miksa pēc tvaicēšanas ekskluzīvi izlasīt svaigos brokoļus. Bet tā ir pusotru gadu sena vēsture.

Īsi sakot, šodien bija Bēbītes kārta pagaršot pirmo brokoli. Nolauzu divas floretes (jo mazāk tvaicēt man ir slinkums), iztvaicēju (15min ir par daudz al-dente variantam, bet kā reiz laikā 'vēl koši zaļā krāsā, bet jau mīksts' kategorijai), pat apzinīgi ar dakšu paberzu vienu gabalu sietiņā.

Pirmais kriksītis? Pašķobījās, bet ok. Otrais kriksītis? Pašķobījās, bet joprojām ok. Trešais kriksītis ar karoti, siekaliņš un vairāk šķobīšanās. Ceturtais ar karoti? Taure.Emocionāla prezentācija pusstundas garumā ar sekojošiem galvenajiem punktiem:

Priekšmeti, kas garšo labāk par brokoli:

• Spēļu zaķis;
• Spēļu pele;
• Paklājburts;
• Plastmasas priekšautiņš ;
• Dvielis;
• Autiņbikse ( nelietota. Eko attiecas arī uz to patērēšanu uzturā, hmm?).

Priekšmeti, kas garšo sliktāk par brokoli:

• Banāns.

Nu, neko, pēc kādas pusstundas nomierinājās un aizmiga. Pat aizmigt grūti pēc tik lieliem pārdzīvojumiem. Nabaga bēbīte. Mazumiņš mans.

Vispārējā interneta sajūsmā par ksenijakomentē ļoti gribētos lasīt mazliet normālākus komentārus arī par visādi jau labi domāto 'mazais nav lielais' programmu. Kaut vai šo, http://www.mammamuntetiem.lv/articles/35036/bernu-arsti-1-3-gadus-vecu-bernu-esanas-paradumi-ir-kritiski/

Jo pati aizpildāmā aptauja bija... uzjautrinoša. Pirmkārt jau nemaz ne uzkrītošais product placement, vairāku jautājumu galā liekot 'piemēram Aptamil Growing Up Milk 1-3' (kas latviešu valodā iederās ļooooti organiski'). Otrkārt jau jautājumi un atbildes, kas jau iepriekš noformulēti tā, lai pašausminātos par atbilžu variantiem (par tiem pašiem 'cukurotajiem gāzētajiem dzērieniem '- jautājums bija 'no kāda vecuma jūsuprāt bērnam var dot cukurotos gāzētos dzērienus, no pusgada, gada, diviem, trim, aizliegts jebkurā vecumā'. 'Aizliegts jebkurā' tā kā būtu par šerpu. Bet no cik 'drīkst'? Cukurotas feheļa tējiņas tak maisījumu bērniem lej rīklē jau no pāris mēnešu vecuma?

Tad vēl tie sīkumi, kā pilnīgi reliģiskā apsēstība ar SILTU ēdienreizi (jā jā, capslockā) un kauninošais jautājums 'kāpēc negatavojat bērnam līdz 3 gadu vecumam atsevišķu SILTU ēdienreizi' - kur viena no jēdzīgākajām pieejamajām atbildēm ir 'who has time for this' (Neesmu raw ēšanas fanāts, bet man tā arī nav izdevies saprast kāpēc tas ēdiens būtu jāsilda. Termiski jāapstrādā? Jā. Jāievēro drošības noteikumi pēc termiskās apstrādes? Protams. Bet kāpēc ir jāēd karsts? Kāpēc ir jāsilda zīdainīšu biezeņi? (jo tā mērenā uzsildīšana nekādi neuzlabo bakterioloģisko drošību, tieši otrādi.) - Kam, protams, seko brīnišķīgais 'mums ir risinājums jūsu problēmai! Aptamil Growing Up Milk 1-3, lai bērns uzņemtu visas nepieciešamās uzturvielas, pat ja jums nepietiek laika viņam gatavot atsevišķi!'.

Jo... ar vārītu ūdeni uztaisīts palmu eļļas, oksidējušās zivju eļļas, cietes un piena OB maisījums ar pievienotiem ne-maz-ne-tik-viennozīmīgi biopieejamiem minerālvielu savienojumiem noteikti ir pilnvērtīgāks uzturs nekā tad, ja bērns ēd no ledusskapja izņemto, vakar cepto (OMG cepts! jo arī cepeškrsnī tak skaitās 'cepts') zivi, klāt piekožot zaļumus un svaigus dārzeņus.

Par uzsvaru, ka bērns jau no mazām dienām uzņem pārāk daudz olbaltumvielas un TĀPĒC kļūst resns vispār iznāca pacelt uzaci (lai gan vegāni jau sajūsminās, ka uztura speciālisti, re, saka, ka pārāk daudz piens bērniem tomēr nav labi!) Nē, protams, visi ir resni tāpēc, ka uzņem pārāk daudz olbaltumvielas, taukus un ogļhidrātus, bet vai no pārāk daudz OB vien tiešām ir iespējams uzresnēt? (ja T un OH ir attiecīgi samazināti?)? Es te ne par bojājumu nierēm, mkey?

Vienīgais priecīgais visā šajā 'mazais nav lielais' - beidzot varu iebakstīt 'speciālista viedokli' tiem, kas ar lielām acīm pārprasa, vai tiešām mēs bērnam dodam piena produktus, kam NAV samazināts tauku saturs.

Pirmā reize, kad Beibe man stāsta, ka viņai patīk lietus. Jo lietus ir kā duša.

Pirmā reize, kad viņa stāsta, ka tikko redzējusi zibeni. (Zibens, pērkons, rībēt ir šodienas jaunie vārdi).

Ar nedaudz baiļu trīsām sirdī gaidītā Sestdiena pavadījās visai veiksmīgi. Rīts - Raķešpupās (kur bieži mēdzām pabūt pagājšvasar/ruden, bet kopš Jaunākās uzrašanās biju bijusi tikai es kopā ar Jaunāko, bet bez otras puses un Beibes)... Nu jā, mūsu todleris nav todleris, kas ilgi un prātīgi sēdēs pie galdiņa, bet vismaz pie iekšējiem galdiņiem reizē ar mums neviens nesēdēja.
( bērns )
Pēc iepriekšējās dienas ne gluži rotten tomatoes augsto vērtējumu attaisnojušā Spy, vakar izvēle krita uz kaut kā pagaidām neredzēto Dr. Strangelove.

Nostalģija par nepiedzīvotu laiku un 're, pārspīlētus etniskus stereotipus tomēr var parādīt arī tā, lai skatītājam nepārņemtu kauna sajūta'. Vai tiešām tikai dēļ laika atstatuma? Bet nu šis popkultūras kanona caurums nu arī aizpildīts.

Maziņā tikmēr daudz smaida. Spēlējas ar mantiņām. Met prom bumbu un skatās, kur aizripos un kas atnesīs atpakaļ. Māk pati iedabūt mutē knupi (jo īpaši, ja māsa kārtējo reizi iespiedusi rokās). Necieš sastrēgumus (tas viņām ir kopīgs). Joprojām sajūsmā skatās uz māsu, ja māsa noveļas blakus uz paklājiņa kopā paspēlēties. Māsa arī joprojām sajūsminās par mazo māsu. Sākusi laist siekalu burbuļus. Slingā grib cītīgi vērot visu apkārtni (un iemidzināt sevi zelējot manu augšdelmu). Branču pavadīja autokrēslā/klēpī.. un pat neēda. Lai gan, ja nu prasītu, tad ēstu (un sakrustotu pirkstus, lai kāds neknipsē un neiemet bildi 'kur Rīgā paēst' vai tamlīdzīgās komūnās. Nu, vai vismaz lai es par to neuzzinu.

Ja jau prokrastinējam, tad vismaz atskaitīte par bērniem jāieraksta.

Ir ļoti dīvaini klausīties, kā beibei sāk parādīties sava balss. ( balss )

Kāds ir klauns? - Bēdīgs.
Kāpēc klauns ir bēdīgs? Klaunam nav mammas. Mamma pazuda. Klauns skumst.

Norādīt raudošus/bēdīgus radījumus multifilmās un bildītēs ļoti patīk. Tāpat arī atzīmēt, ka kāds no klātesošajiem ir 'mamma, pēc viņai vien zināmiem parametriem. Vai ļoti just līdz multfilmu varoņiem, kuriem pazudusi mamma. No otras puses - grāmatiņā, kur pēc kaķa ielekšanas ūdenī nākamajā lappusē virs ūdens ir tikai kaķa aste - par pazudušu tiek uzskatīta tieši redzamā daļa.'Kaķim aste pazuda'
( Dārziņā )
Jā, par pastaigām runājot - 7km radiusā ap Čiekur-Bras-Vef-Teiku darba dienās ar mani var saskrieties. Labāk, protams, ja iešanas ceļš nav gluži pa putekļaina lielceļa malu, un vēl labi, ja potenciāli ir kādas pitstopu vietas. Un ja jūs Rīgā ieraugat melnus ratiņus un stūmēju sarkanā jakā/mētelī... grieziet ceļu, viņa droši vien iet ātrāk par jums. Sagadījies, ka šajā sezonā mēs tādas esam vairākas un dažas ir krietni sportiskākas par mani.
( un mazliet par mazo )

Atskaitot to daļu, ka process mazliet nodrainoja veselo saprātu, kūka tik forša, ka recepte jāpieraksta, lai atkārtotu.
T.i. katru reizi, kad es cepu banānmaizi vai banānmufinus, es patiesībā klusībā cerēju, ka garšos tā, kā garšoja kūka. Jo izrādās, manai iztēlotajai 'banānu kūkas garšai' vajag banānu ar ananāsu. TIL.
( bildīte )
Iedvesma bija šis, bet tur receptē paģēr '1 box yellow cake mix, 1 box vanilla pudding mix'. Nē, es saprotu, ka es te meklēju recepti kūkas kategorijai, kur obligāta sastāvdaļa ir ķīmiski pārstrādāti sarkani ķirsīši un ļauni konservēti ananāsi. (Jo bez ķirsīšiem un ananāsiem tā kūka pēc pinakoladas negaršos. Starp citu, tur noteikti var iemest arī rumu), bet nu.. jā.

Tad parakājoties dziļāk webā, beigās taisīju +/- pēc šīs., bet ņemot vērā, ka receptes bildē keksam ir sanākusi glumā iekša, ieviesu biš variācijas. Un ja jau sāk variēt, tad vēl šo to, lai nav vēlreiz jāiet uz veikalu. Un tāpēc, ka nepielikt kokosriekstus pie 'banāni-ananāsi-pienaprodukts' mixam ir noziedzīgi. Un tāpēc, ka cukurs vienmēr ir daudz par daudz.

Principā process nav briesmīgs.
( nebriesmīgais process )

Warning. Babies&Sleep.
( Pārcelšanās starp gultiņām )
( nesmuka izteikšanās par populāru viedokli )

Svētki aizvadīti.


( Ziemassvētki )
Vecgads-Jaungads. Viens no pieaugušo dzīves jūdžakmeņiem, ja? Brīdis, kad paziņo 'miegs viņām ir krietni noderīgāks par uguņošanu'. Tad, kad pati 23:35 esmu uzmodusies no pusaizmigšanas pēc jaunākās gulētlikšanas (mēdzu atlaisties blakus, ar grāmatu/internetu, paklausīties kā elpo, pārliecināties, ka tiešām aizmigusi.. un nereti tā arī aizmiegu līdz rītam).
Bet nu būsim reāli. Pat ar visu vēlo garo pusdienlaiku (kura laikā pat man! izdevās tikt pie snaudiņa - kaut kā visiem četriem mājās ejot, tā ir reta iespēja) viņas abas bija vairāk nekā ļoti noskaņotas beidzot gulēt garo nakts miegu. Un tā kā abas pagaidām ir vēl par mazu, lai zinātu prasīt uguņošanas sagaidīšanu.. nav jau tā, ka tas viņām tiktu aizliegts. Vienkārši netika piedāvāts).

( iepriekšējie gadi )

( Vārdiņi )

Gmail ir mīļš. Gmails pats smuki iešķiro visus komercpiedāvājums aiz speciālas austiņas, kur tos var aiziet palasīt tad, kad ir noskaņojums. Žēl, ka androīds to pašu nedara ar īsziņām.

Bet nu re, ja androīds tā darītu, nebūtu ar kāru aci ieskatījusies zināma veļas brenda pēc-ziemassvētku izpārdošanas piedāvājumā. Tad, kad par siltām vīnas-zīda garajām apakšbiksēm (t.i. domātām 'naktij un slēpošanai' Legingi, kas arī pidžambikses, kas, dršvien arī 'mājastērps' (mani ļoti uzjautrina 'mājastērpu' kategorija un es īsti nesaprotu, kad tos paredzēts nēsāt) izlasi veļas kontekstā, tas šķiet kaut kas tik brīnišķīgi lielisks un glāstošs. Tava āda taču to ir pelnījusi!

Un tad ierunājas racionālais zvērs, apjautāšanās, kur citi iepērk savus siltos legingus, un noskaidrošana, ka spordsdirektā dabūnamie esot pat vairāk nekā good enough. Un, hei, pat par 'nav žēl' cenu. Bet, protams, ne tur vilna, ne tur zīds. Btāditoties, praktisko funkciju varētu izpildīt. Bet mazliet skumji.

Tātad ē.. kur jūs tāda silta un glāsmaina materiāla garo apakšveļu iepērkat? Tādu, kas no dabīgām šķiedrām? (Bonuspunkti, ja tur ir arī multeņu klasiski sarkanie/svītrainie viengabalnieki ar dibenlūku. Ne nu pirkšu, bet paskatīties, ka ir tāda).

Māmiņas, kas dzīvo daudzstāvenēs bez liftiem... Oi, tas izrādās ir vēl briesmīgāk, nekā likās.
Nācās man ciemojoties bērnu autokrēsliņā uznest un nonest. Sirds veselība ir OK, nav tā, ka piekustu nesot un kāpjot.
Bet mugura... pīīīī. Ne tā pacelt, ne tā pagriezties, un muguras sāpe ir atpakaļ. Un ar ratiem jau ar, ilgāk pastaigā nepiedomājot, ka šķībi stāvi, jo rokassoma pār plecu, un ar sāc sajust katru brīdi, kad ar kreiso roku vairāk stum, nekā ar labo. Jo mugura saka AU.

Jā, daļu vainas es nopietni lieku uz grūtniecības jostu. (jo, ehm, lai josta dotu to efektu, kuras dēļ tā bija jānēsā, bija jāpiedomā, lai stāvot nevis savāktu vēderu, bet tieši atbrīvotu un pat nedaudz izgāztu). Nejaukt ar pēcoperācijas jostu, tas ir cits stāsts... Bet lai nu ko vainotu, dziļie korsetes muskuļi savu darbu nedara, es pie pozām gana nepiedomāju un rezultāts ir...

AU.

Nepatīk man šis. ļoti, ļoti, ļoti nepatīk. Un tagad nevaru saprast, pagājšreiz ar bija tik slikti? Vai vienkārši bija 'ne gluži tik slikti, bet gandrīz konstanti līdz pārgāja, tāpēc pfg'?

Ratu nešanu augšā lejā pat negribu iedomāties. Protams, ja būtu nešanas vajadzība, būtu arī vieglāki rati. Bet nu... ne jau vieglāki par autobeņķi.