varētu būt ka vecākiem arī laika plūdums palēninās, kad ikdienišķas lietas pārvēršās piedzīvojumos? | |
Būtu jau ideāli. Bet automātiski tas nenotiek. Ir jāpiedomā pie lietus un vēj drošākām drēbēm arī sev (lai nepieriebtos tai drēgnumā stāvēt), pie ļoti laicīgas iziešanas no mājas (lai nervozitāte nebūtu 'MAN UZ DARBU JĀPASPĒJ'), un daudz skatīšanās apkārt un potenciālo briesmu novērtēšanas. | |
Tas baigi uztrenē pacietību, iecietību, paškontroli, spēju novērtēt dzīves skaistumu un ko tik vēl ne (arī vēl tagad, manējai 7 gadi un skola jau). Man šķiet, ka tagad daudzmaz esmu iemācījies TO plānot laikus, padomāt trīs soļus iepriekš, lai gan tāpat ne vienmēr izdodas – ja skolā nepieciešams ierasties tikos, tad jāceļas tikos, un lai laikus pamostos, jāsāk gulēt iet tikos. Tāpat sanāk reizēm atvainoties meitai, ka biju pikts, viņu steidzinot. | |