Vakar pabeidzu lasīt "Meistaru un Margaritu". Šodien pēc apmēram trīsarpus stundām grāmatas īpašniece antikrists to (diemžēl) saņems atpakaļ. Varbūt nedaudz vēlāk, jo viņa parasti kavējas. :) (rikella arī! Heh.. meitenes.. :) )

Diemžēl tāpēc, ka grāmata patiešām ir ļoti laba un man to noteikti gribēsies vēl kādu reizi pārlasīt. Tiešām laba. Varētu teikt, ka ta ir kaut vidējs starp Viljama Šekspīra "Romeo + Džuljeta", Deivida Linča "Twin Peaks" un Ilfa un Petrova "12 krēsli" un "Zelta teļš". Ar laimīgām beigām. (Lai tiktu līdz beigām, autoram vaidzēja 12 gadus.)

Lasot es daudz smaidīju. Reizēm iesmējos. Sarkasma un ironijas tur netrūkst. Visvairāk mani uzjautrināja ainas ar runci Begemotu – sātana palīgu. Un vispār – arī pats nelabais nav nekāds sausiņš. :)

Mjā, un tagad man atkal nav, ko lasīt. eRe gan solījā dabūt "Alķīmiķi", bet tā vēl nav.
Ir kādi ierosinājumi un ieteikumi?