Es maz runāju, bet daudz rakstu. Vai tas būtu pēc analoģijas – "vairāk raudās, mazāk čurās"? :)

Skolā es nekad nerakstīju domrakstus. Es vienmēr rakstīju sacerējumus. Jo manas domas par, piemēram, «Straumēniem» varētu likties.. ēmm.. zaimojošas, bet sacerēt jau var jebko. Un to man arī nācās darīt. Un nemazam nebija slikti, jo atzīmes literatūrā bija labas.
«..and in the end it doesn't even matter..» (LP vai LB, nezinu)

Domrakstus es rakstu tagad. Šeit. Kad tos neviens nelasa un nevērtē. Nu, tikpat kā.
Ienāca prātā, ka vismaz divas personas man ir teikušas, ka es rakstu savādāk nekā citi žūrnālisti. Kā? Neesmu pajautājis, vai tas ir labi vai slikti. Lai gan vispār – cik labi ta' ir atšķirties..?