shobriid vadoshaa teorija ir taada, ka visums ir galiigs, aptuveni 40 miljardus gaismas gadu plats/garsh/augsts, turklaat peec formas tas ir dodekaedrs (tipa taa figuura, kas sastaav no 12 regulaariem piecstuuriem, kas salikti ar malaam kopaa veidojot kaut ko liidziigu futbola bumbai). turklaat (aciimredzot, saistiibaa ar kaut kaadu telpas liekumu) visums ir "cilpaa" - meegjinot iziet aaraa pa vienu pusi, tu pa otru ienaaksi iekshaa. attieciigi, ilgi kustoties "taisnaa liinijaa", peec kaada laika tiek nonaakts saakumpunktaa, jo ir iziets visumam cauri. sanaak, ka teoreetiski vienu zvaigzni debesiis var redzeet vienlaiciigi divaas vietaas - vienaa debespusee, kur gaisma no zvaigznes ir atnaakusi liidz zemei pa iisaako celju un arii preteejaa debespusee, kur taa ir atnaakusi, izceljojot cauri visumam un atgriezhoties "no otras puses". protams, tas pats mirklis otraa debespusee buutu redzams nieka 40 miljardus gadu veelaak.

shii teorija ieguva plashaaku uzmaniibu pagaajushaa gada otrajaa pusee, ja nemaldos, un ir baazeeta nevis uz tiiri teoreetisku matemaatiku, bet uz reaalos meeriijumos ieguutiem datiem - viiri meeriija kosmosa mikroviljnju fonu, kas ir paliekas peec big bang un secinaaja, ka, ja visums buutu bezgaliigs, tie viljnji uzvestos citaadaak, savukaart vinju shaabriizha uzvediiba ir ljoti liidziiga tai, kaa tie uzvestos dodekaedra iekshpusee.

protams, teorija nav pieraadiita, un fizikji pasaulee veel plaano izveikt visaadus atkaartotus un specifiskaakus meeriijumus, ceriibaa ieguut datus, kas vareetu apstiprinaat (vai apgaazt) sho teoriju, tachu arii shie meeriijumi vareetu to apgaazt visticamaak tikai attieciibaa uz formu - taa vareetu izraadiities galu galaa kaada cita, bet, cik nopratu, par to, ka visums ir galiigs un "cilpaa", iisti vairs shaubu zinaatnieku aprindaas nav, taa kaa aizmirstam visus vecos uzskatus par "plakans un bezgaliigs". visums ir liekts un galiigs. :)