Gribu parastu, zaļu pleķīti, neko perfektu, neko pārāk biezu, pārāk īsu – vienkāršu, latvisku mauriņu. Var tur būt arī kaut kas ar platām lapām, pat ceļmallapas, bet gārsa jau nu gan nav zāle. Mazās pienenes vēl labi, bet man te ir gārsa. Ggggārsa!
Tie centimetri gan šobrīd šķiet arvien uzkrītošāki un nomācošāki par dažām mazajām ggggārsas lapiņām. Nēnu, es jau ņemu vērā, ka nākamajā pavasarī šur tur vajadzēs piebērt zemi vai pacelt velēnu un kaut ko paslaucīt apakšā. Līdz tam vēl daudz kas jāsastāda pa vidu un malām, un tad redzēs, kuras vietas tiešām dursies acīs.
Paldies un sveicieni atpakaļ no Siguldas! :)