Nevajadzētu būt TIK grūti, tā jau tās upenes pavairo. Tu arī varētu pamēģināt, ja reiz gribi vēl upeņkrūmus. Ja neaugs, tad neaugs, bet - ja nu! Interesanti taču! Var iztikt bez šķīdumiem, nekā sarežģīta nav, tikvien ka tālākais pašas upenes ziņā - apsakņoties un augt, vai ne.

Pie reizes iekomentēšu par lavandām. Mums kaut kāda bija iestādīta dārzā, taču ziemā apsala, nākamajā gadā vārguļoja tāds rēgs vien, kur zaļums bija ar lupu jāmeklē, trešajā gadā tika nolemts to likvidēt. Bet nu pievācu, apgriezu, iestādīju podā to pašu pārpalikušo neko, atstāju turpat dārzā, un vasaras vidū šī sāka atkopties. Šoziem ar visu podu pārziemoja telpās, kur arī auksts, bet mazliet siltāks nekā ārā, šobrīd, ienesta istabā, jau dzen jaunos dzinumiņus. Izskatās gan ne pārāk glauni, bet nu kāds ir, par tādu priecājamies.