x-ƒ (x_f)

x-ƒ: Aspekts, prizma un dimensija

2018. gada 20. marts, 10:09 pm, 5 atsauksmes

Reizēm, nonākot vietās, kur nav redzams laikmeta pieskāriens – nav elektrības stabu, asfalta, plastmasas atkritumu, nav redzamu māju un cilvēku, iedomājos, ka tādā laikam nepiesaistītā ainavā varētu samesties laiktelpa, kā rezultātā, neko nenojaušot, es varētu aizlēkt tuvākā vai tālākā pagātnē.

Silciema mežos, kur šad tad braucu ar velo vai slēpoju, ir daudz pēdējā pasaules kara ierakumu, tur ir gan garas un līkumotas tranšejas, gan lielas bedres tanku slēpšanai. Tur man šķiet, ka pēkšņi kāds brūnā šinelī tērpts vīrs ar šauteni varētu mani apturēt un, turot uz grauda, jautāt, no kurienes, uz kurieni un jebkurā gadījumā – esmu saņemts gūstā.

Ja tie ir klaji lauki, tad ceļam varētu nebūt zālāja pa vidu un pretī varētu nākt kāds pajūgs. Es nobrīnītos par viņu drānām, viņi – par manu alumīnija zirgu. Vārds pa vārdam un – jopcik, tas ir 17. gadsimts. Apžēlotos par mani un pieņemtu saimē, ļautu gulēt stallī. Senos laikos cilvēki vispār gulēja pussēdus. Vai arī uzreiz sadedzinātu uz sārta vai izrādītu gadatirgos kā frīku.

Apģērba dēļ vien jau mani varētu noturēt par citplanētieti – neilons, likra, gumija, plastmasa un viss pārējais. Kas tās par burvestībām, ka t-kreklam nav vīļu? Kamēr vēl telefons nebūtu izlādējies, varētu parādīt dzīvās bildes. Vai vienkārši bildes. Un selfijkameru. Spogulīt, spogulīt. Un mūsdienu mūzika, to būtu pagrūti paskaidrot, ka neviens no instrumentiem, kas dzirdami, nav īsts, ka visas skaņas ir sintezētas, izdomātas no zila gaisa. Lai gan jau telefonā varētu atrast arī ko pieņemamāku no Noras Bumbieres, Armanda, Kārļa Kazāka vai vēl kāda vietējā.

Tā kā tikpat nejauši atgriezties savā laikā būtu pārāk neiespējama sakritība, tad būtu arī kā jāiekārtojas uz dzīvi. Es varētu, piemēram, kļūt par skolotāju dabaszinātnēs vai kaut ko tādu. Tad gan, protams, jāuzmanās ar dažādu pašsaprotamu lietu atklāšanu, par gravitāciju, elektrību, ķīmiju – lai neradītu kādu paradoksu, kas konkrēti sabojātu visas nākotnes vēsturi.

Vai arī varētu vienkārši strādāt par tulku kādiem augstmaņiem, piepalīdzēt ar angļu valodu. Par vācu vai krievu valodu viņi varētu nebūt sajūsmā, un franču tikpat kā vairs neatceros. Tulkot varētu tik ilgi, kamēr mani neiemestu ķurķī par pārlieku familiaritāti un etiķetes neievērošanu.

Varbūt tāda ceļošana laikā arī notiek. Cilvēki taču pazūd bez vēsts. Gan jau ne visi iet bojā vai dara to, labprātīgi mainot identitāti, varbūt daļa nonāk citās dienās. Kaut kā taču piramīdas un Lieldienu salas statujas uzcēla, just sayin'. Tāpat arī esot gadījumi, kad cilvēki uzrodas neparastās vietās, drēbēs un tā. Dokumentēti gadījumi – "pilns internets".

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..

(Ņem vērā, ka parasti neviens neizvēlas atbildēt uz pilnīgi anonīmiem komentāriem!)