Mmhm, mežs ir kā jau – kluss, mierīgs un atbalstošs.
Un ziemā ir forši, ka nav svarīgi, kādi brikšņi ir apakšā, ar slēpēm visam var tikt pāri (nomaldījos un iepēros kaut kādā aizaugušā dīķī pie biezām niedrēm un bebru nograuztiem kārkliem).
(Ņem vērā, ka parasti neviens neizvēlas atbildēt uz pilnīgi anonīmiem komentāriem!)