x-ƒ (x_f)

x-ƒ: T+4d: Joprojām pa un projām no Sanfrancisko

7. augusts, 12:01 pm, 5 atsauksmes / atsauksmēm

(Šai brīdī man jāatzīstas, ka vēlme bija apzinīgi katru dienu pierakstīt dienas notikumus un ielikt biwzhiņas, taču dienas gaita ir tāda, ka vakaros to nav spēka darīt, tāpēc rakstu es dažas dienas pēc īstajām dienām, un arī bilžu laikam tomēr sinhroni ar tekstu nebūs.)

Arī šorīt pamodos neparastā laikā - pulkstenis rādīja 4.42, tas sāk vilkt uz kādu tendenci.

Brokastīs otrs vakardienas tortes "gabaliņš". Oh em džī, tā tomēr nebija laba doma. :) Tas ir tik labs, bet liels un nevar neapēst, bet apēst gandrīz nevar, un pēc tam to vēl ilgi varēja just. Bet labs. Bet man par lielu. Bet tāpat labs.

Šīs dienas programmā ir apskatīt citu pilsētas simbolu - Zelta vārtu tiltu, gan pa gabalu uz visu ainu, gan klātienē arī aptaustīt.

Kā jau katru rītu, arī šorīt prom dodamies ar Bārtu. Pēc tam pilsētā sagaidījām dažus citus, kas nedzīvoja ar mums, bet gan kaučsērfingoja kur citur (es nezinu iemeslus), un ar autobusu devāmies uz tiltu. Autobuss ir autobuss, tur nav daudz ko stāstīt. Līdzīgi kā vilcienā Clipper card jānopīkstina gan iekāpjot, gan izkāpjot.

Jau pa ceļam bija redzams, ka tilts arī šorīt ir miglā. Autobuss mūs pārveda tam pāri, pēc tam brīdi pastāvējām skatu laukumiņā ar citiem tūristiem, skatoties uz miglu, un sākām kāpt kalnā. Nosaukumu tam gan vairs neatceros, taču tas atrodas tieši blakus tiltam. No tā būtu jābūt iespaidīgam skatam, taču viss miglā. Ilgi gaidot, brīžiem caur biezo miglu tomēr bija iespējams saskatīt vienu balstu, tad otru, uz dažām sekundēm visu kopā, tad tikai vantis, tad atkal vienu balstu. Bet nu kopainu gluži neguvām. Kāpām lejup un gājām pāri. Tas bija diezgan ilgs gājiens, tilts ir garš, bet bija tīri ok.

Turpinājām pārgājienu atpakaļ uz centru, pa ceļam apmeklējot vēsturisku objektu ar iespaidīgām kolonnām un kupolu. Tā arī nesapratu, kas tas ir un vai celts mūsdienās kā kopija, vai senlaikos, bet izskatījās kā no senās Romas laikiem. Ieturējāmies burgernīcā, bija garšīgi. Man gan nav, ar ko salīdzināt, jo ikdienā tos neēdu, taču bija garšīgi. Kamēr pārējie piebeidza savas pusdienas, iegriezos tuvējā zoo veikaliņā ar izkārtni logā "going out of business", kur mani laipni sagaidīja.

Tad ar mani notika tas pats, kas ar citiem jau bija noticis - ar mani sāka runāt tāpat vien. :) Vispirms pajautāja, vai esmu no citurienes, un tad jau visu pārējo, pastāstīju, no kurienes esmu, par mūsu braucienu, par Saules aptumsumu, kad un kur tas būs. Zināju, ka cilvēki ir draudzīgi, bet pašam to pieredzēt bija ļoti jauki. Arī lielajos veikalos te jautā, vai viss labi, vai visu izdevās atrast, kā patika, bet tā varētu arī būt veikala politika, es vēl nezinu.

No centra devāmies prom ar trolejbusu, tā ka esmu izmēģinājis laikam visus SF transporta veidus. Izņemot parastos tramvajus, kas nav senie. Tie parastie tramvaji gan vispār izskatās apmēram tādi kā Daugavpilī, nav nekas moderns, taču pietiekami stilīgs. Trolejbuss mūs līdz galam neaizveda, jo esot kaut kāds ugunsgrēks un tālāk nebraukšot.

Tālāk ceļojumā būs jābrauc pašiem, tāpēc nozīmētie šoferi devās uz autonomu pēc savām automašīnām. Ieskaitot mani. Visā visumā man parasti nepārāk patīk braukt, bet šoreiz nav izvēles. Tā kā divus no mūsu grupas neielaida ASV nepareizi aizpildītas ESTA dēļ, tad tika pamainītas komandas, un man būs vien jāsēž pie stūres ilgi un dikti.

Nomas kantora atsūtītais šoferis bija pļāpīgs, ieinteresējās par latviešu valodu, jo nevarēja to saprast, teica, ka izklausoties slāviska, uz ko atbildē saņēma īso vēstures kursu, ka mums ar krieviem nav nekā kopīga. Uz to viņš atbildēja ar stāstu no Bībeles par Bābeles torni. :)

Nomā bijām ilgāk kā plānots, jo kopā nepieciešami seši auto, jānokārto dažādas formalitātes, turklāt arī piešķirtie auto tika mainīti, jo vienam, piemēram, bija pilnīgi nobrauktas riepas. Mums tika viens Chrysler Voyager, viens Jeep, viens Dodge Charger (izskatās zvērā, bet nekā cita tur nav), viens Nissan un divi Hyundai – Sonata un Elantra man. Pirmoreiz par tādu uzzināju, neko sliktu gan nevaru teikt, vismaz negarlaicīgi sarkanā krāsā (citiem ir melnā, baltā un sudrabkrāsā).

Pārbrauciens no nomas līdz motelim grasījās kļūt par sarežģītu pārbaudījumu, jo jau šķita, ka būs jābrauc vienam pašam pa SF šosejām un ielām, taču tad blakussēdētāja lomai pieteicās Laura, kas lieliski mūs abus aiznavigēja pa pareizajām nobrauktuvēm un krustojumiem līdz pašam galam. Jauka meitene.

Sakrāmējuši mantiņas, pa ceļam vēl iegriezāmies Walmart sapirkt nepieciešamo pārtiku un lietas turpmākajām divām, trim dienām. Par Walmart gan jau visi dzirdējuši, milzīgs, amerikānisks lielveikals.

Motelī nonācām tumsā (braukt jau pirmajā dienā pa tumsu bija neforši) un lielā karstumā, temperatūra vēl naktī bija virs +30C. Motelis bija Mercedā un tā izkārtnē dega tikai trīs burti - tas bija MOT.

Nobraukti kādi 200 km.

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..

(Ņem vērā, ka parasti neviens neizvēlas atbildēt uz pilnīgi anonīmiem komentāriem!)