x-ƒ (x_f)

x-ƒ: Signāls!

2014. gada 6. novembris, 11:46 am, 2 atsauksmes

Nu, vai nu šķībs signāls, vai arī signāla trūkums. Šajā gadījumā gan abi laikam būtu labi.

Pirms dažām nedēļām man pasvieda ideju, ka, fiksējot GPS pozīciju, iespējams, ir iespējams noteikt, kad Zemi sasniedz Saules koronālās masas izvirduma (CME) laikā izmesto lādēto daļiņu mākonis un radiācija. Tās ir lādētas daļiņas, plazma, kas ietekmē Zemes jonosfēru. Cauri jonosfērai jāceļo GPS signāliem, tie ir vāji signāli (apmēram tā, it kā 18000 km attālumā spīdētu 50W spuldzīte), turklāt tie raida precīzus laika signālus, līdz ar to nelielām veiktā ceļa izmaiņām vajadzētu atspoguļoties GPS ziņotās pozīcijas novirzē. Kas arī ir jāpierāda.

Tā nu mājās ir novietots GPS, no kura nepārtraukti reizi sekundē tiek saņemta informācija par pozīciju, kas tiek salīdzināta ar vidējo, mērot novirzes. (Ja nedēļu ilgi krāj datus, tad vidējai aritmētiskajai pozīcijai vajadzētu būt pietiekami precīzai.) Dati tiek apstrādāti divdesmitčetrreiz diennaktī, sadalīti četrās daļās, un, lai būtu vieglāk uztverami, tiek sazīmēti dažādi grafiki.

Diennaktī tiek saražoti aptuveni 7 MB datu. Pārbaudīju arī 5 Hz apdeitu saņemšanu no GPS, taču reāli tam nav nozīmes, tikai piecreiz vairāk informācijas, kam reāli nav izmantojuma. Ja vajadzētu ļoti piezūmot kādam laika posmam, tad, protams, sanāktu smukāk, bet citādi tam nav nozīmes.

Savāktajos datos jāmeklē pīķus. Tādi ir. Turklāt tie ir nevis tādi žikžik, bet uz dažām minūtēm – kā vajadzētu būt. Tātad visam vajadzētu būt pareizi. Vienīgā un reizē arī svarīgākā problēma – es īsti nevaru sasaistīt savu novēroto lielākas aktivitātes brīžus ar NOAA satelītu un citos veidos savākto informāciju. Ir redzams, ka tajos brīžos (plus mīnus stundas) ir savādāka elektronu aktivitāte, taču it kā nekā tāda kritiska. No otras puses – nav arī īsti skaidrs, vai to tā vispār ir iespējams sasaistīt, ja manas novērotās nestabilitātes ir tikai minūšu ilgumā. Un tā vidēji – kaut ko savādāku NOAA tobrīd parasti tiešām reģistrē. Nnnne vienmēr. Tā ka.. varbūt.

Kad viss mierīgi, tad pozīciju svārstības ir līdz 10-15 metru rādiusā. Kad kaut kas notiek, tad tad tās var palēkties pat par vairāk kā 100 metriem.
Tas nav normāli!
Bet kas tas ir?

Es ierakstīšu arī Starspace.lv forumā, varbūt tur kāds varēs mani apgaismot, vai viss pareizi, vai arī tā ir tīra tumsonība, ar ko nodarbojos. Pajautāšu arī importa amatierastronomiem.

Pats galvenais – būtu lieliski, ja vēl kāds varētu sākt veikt šādus novērojumus, lai ir skaidrs, vai tas tikai man te tā "gadās", vai arī tās tiešām ir vairāk vai mazāk lokāli globāli novērojamas fluktuācijas, jo pašlaik var tikai minēt, jo nav, ar ko salīdzināt. Tā kā tiek izmantots GPS laiks, tad papildus pat neko nevajadzētu sinhronizēt.

Būtu foršiņi, ja vēl kāds iesaistītos, kamēr AR 2205 vēl nav pagriezies pret mums.
Iepriekšējais monstrs AR 2192, kas bija lielākais Saules plankums 24 gadu laikā, lai gan sagādāja padaudz M un X klases uzliesmojumu, pārsteidzošā kārtā iztika bez neviena CME, savukārt, AR2205 jau ir dažus tādus radījis un lēnām rotē uz Zemes pusi.

Mani dati ir pieejami onlainā – x-f.lv/dev/gps-monitor
Nelāgu tehnisku iemeslu dēļ gan man nav datu no AR 2192 dienām. :(
Kods arī ir pieejams, tas gan vēl neskaitās pabeigts, taču strādā. Tur jau tāpat nekā tāda nav – savāc pozīcijas no GPS, sabāž failā, failam uzlaiž virsū GNUplot. Man tas viss darbojas uz RaspberryPi, nekādu jaudu tas neprasa.

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..

(Ņem vērā, ka parasti neviens neizvēlas atbildēt uz pilnīgi anonīmiem komentāriem!)