Ja tic astroloģijai ("zvaigznēs ierakstīts") vai reliģijai ("kā dievs lēmis"), kas šai gadījumā kā augstāka vara, kas nosaka likteni, ir viens un tas pats, tad nav iespējas, ka ir kāda brīvā griba. Ja ir likumi vai algoritmi, kā nosaka, kas gaidāms, tad nav iespējams, ka uz dažiem tie likumi neattiecas, jo "zvaigznēs ierakstīts" vai "dievs lēmis" – kaut kas ne no šīs pasaules, neietekmējams, absolūtā patiesība, aksioma.
Ja "sarežģītie" cilvēki var būt izņēmums, kas paši veido likteni un sevi, tad visi likumi un algoritms neiztur kritiku – vai nu ir, vai nav – tad var secināt, ka astrologs interpretē un ir labs psihologs.