Taču man ir atvaļinājums, un tad drīkst.

Šo'n aizminos līdz jūŗai. Kopš pavasara nebiju braucis uz jūŗu ar velo. Tagad, sākot rakstīt, atcerējos pēdējo reizi, kas bija riebīga, bet tagad gan jaunā pēdējā reize bī tīri jauka – sauli tā arī neredzēju, vējš pretī pūta, jau 16. kilometrā pārplīsa aizmugurējā pārslēdzēja trosīte, sagādājot grūtības pie kalniņiem atlikušos 64 kilometrus, bet tās visas ir sīkas vienības! Pa ceļam tīrumos saskaitīju piecas stirnas, bet jūŗā plunčājās ronis. Pirmoreiz redzēju roni jūŗā! Līdz šim biju redzējis divus beigtus pludmalē, taču šis bija pavisam dzīvs, mēs skatījāmies viens uz otru un brīnījāmies.

Tagad es varbūt uztaisīšu antenu, lai diena skaitītos kaut cik auglīga. Vai arī man nāk miegs.