Man vasara beidzas, kad no verandas jāpārvācas uz gulēšanu istabā. Pagājušajās brīvdienās pārvācos. Verandā guļu no pavasara līdz aukstumam, jo tur man labāk patīk, var dzirdēt putnus, suņus tālumā, mašīnas uz tilta tālumā un tā, taču tur ir vien par dažiem grādiem siltāks kā ārā, tāpēc, kad prognozes piesolīja aukstumu līdz -8°C, vasarai bija vien jābeidzas. Pirms diviem gadiem izturēju gandrīz līdz novembrim, pagājušajā gadā – gandrīz līdz janvārim, tagad atkal līdz novembrim, ja vien atkal nekļūs siltāks. Istabā tik kluss, ka tas klusums ir ne vien nepierasti, bet pat traucējoši. No sākuma gan gulēt neļāva dēmoni (konkrēti sshd
), bet tos nomierināju.
Pagājusī nedēļas nogale pēc ilgiem laikiem bija tāda, kurā uz Siguldu un atpakaļ nedevos ar velo. Nedēļu iepriekš man jau bija doma, ka, tā kā ar katru nedēļu saule riet par pusstundu agrāk, tad būs vien jāmet miers, bet nu tagad uzsniga sniegs, tāpēc bija pavisam skaidrs, ka uz šosejas vairs nevajag rādīties.
Līdz ar sniegu atnāca sajūta, ka nupat tā jau ir bijis – viss balts un apstājies. Un auksts. Dažus grādus zem nulles, bet tik ļoti auksts. Es taču esmu dzīvojies pa āru pie -20, -25 grādiem un nekas, bet te tikai neliels sals un tik ļoti auksts. Labprāt bez sniega iztiktu vēl kādu mēnesi vai pat divus, man to nevajag un negribas. Šķiet, ka zīlītēm arī negribas, tās jau sāka zīmēties pie logiem.
Kaķis kopš pavasara katru rītu mostas līdz ar gaismiņu un sāk dīkt, lai laiž ārā. Vienkārši sēž pie durvīm un dīc vai kā citādi krīt uz nerviem ar to pašu mērķi. Visu vasaru viņa kaut kur klaiņo pa gravu vai kur (vēl neesmu pielicis GPS, lai to uzzinātu, bet es pie tā strādāju) un parādās dažas reizes pa dienu, lai paēstu un tūlīt atkal prasītos ārā. Tagad, kad uzsniga pirmais sniegs, viņa tika līdz slieksnim un tad pārdomāja, ka labāk tomēr pasēdēt uz palodzes, divas dienas dzīvojās pa iekšu un bija mierīga. Svētdienas vakarā ap sešiem, kad jau bija tumšs (sešos tumšs! jau!), viņa pēkšņi izdomāja, ka beidzot vajag pastaigāties, un uz pusstundu kaut kur aizbrida. Gan pieradīs.
Šodien ieraudzīju, ka prognozēs minēti +6 grādi, un nodomāju "silts!" Tādi laiki pienākuši. Bet man ir 27 burciņas ar dažādiem ievārījumiem, ko likt pie brokastu pankūkām un plācenīšiem, vienīgi cidoniju ievārījumu tā arī nesataisīju, taču citādi – līdz gaišajiem laikiem izvilkšu vēsi un mierīgi.
Vakars ar klavierēm – Nils Frahm "Screws".