Šodien mana istaba palika bez logiem. Bija forši, palielināju tās apjomu līdz apmēram bezgalībai. Vai es gribētu guļamistabu, kurai viena ārējā siena ir no stikla, man reiz jautāja Linda (laikam, kaut gan – kas gan vēl ko tādu varētu pajautāt..?).

Mazgādams logus (sveika, sii!), atcerējos latviešu tautas pasaku. Kāds bagāts, taču ļoti skops vīrs kaut kur brauc un pamana, ka kāda meiča mazgā logus un plāta muti. Vīrs nevar saprast, ko viņa tā, un jautā tuvumā gadījušamies tantukam, kas par desām. Šī nu atbild, ka meita diezgan nabadzīga, tāpēc gluži vienkārši pārtiek no gaisa. Vīrs, protams, ļoti nopriecājas, nebūs viņu jābaro, gaiss taču par brīvu, tiks pie sievas un vēl lielu naudu ietaupīs. Tā nu apprec šo, sarīko tādas nopietnas kāzas. Un kāzās meitene ēd tā, ka šmakst vien, kā nekā nekad nav redzējusi tik daudz ēdiena. Vīrs ļoti sašūt, ka noprecējis tādu rīmu, un nākošajā dienā dodas pie tās pašas vecenītes. Tā atbild, ka tas tikai tāds ieradums, dīvainība, "katram sava indeve". Vīrs no šausmām par izputēšanu un tam uzreiz sekojošajām bēdām ātri vien nomirst, bet jaunā sieva dzīvo laimīga.

Rīt nodarbošos ar baltkrāsošanas darbiem, tad, iespējams, ar lakošanu un varbūt kaut ko zaļu. Ja reiz viss augšstāvs pieder man, tad drīkstu to iekārtot pēc savas gaumes (par kuru nestrīdas). Klausījos Kent, ko reiz ieteica mmk. No sākuma ne pārāk, bet tagad gan iepatikās.

Rīt meklēšu dārzā krizantēmas. Pēc smaržas. Šodien redzēju Mission Impossible 3 reklāmu. Atcerējos, ko reiz kāds kursabiedrs stāstīja par vienu filmu. Viņš redzējis tās reklāmu, kurā bijuši visādi specefekti, devies uz kino to noskatīties, un tad izrādījās, ka visi specefekti, kas vien filmā ir, arī ir bijuši salikti tajā reklāmā.

Aiz nu jau ļoti caurspīdīgā loga karājas sašķiebies Mēness nedaudz piededzinātas karstmaizītes krāsā. Es teiktu, ka pēc pusotras stundas tas būs tieši virs horizonta, taču ap to laiku es par to noteikti būšu piemirsis. Atcerējos, ka tad, kad biju maziņš, reiz jautāju lielajiem, kāpēc redzama tikai puse Mēness, bet no otras puses ir tikai knapi, knapi saskatāms melns pusaplis. Man paskaidroja, ka mākonis pielīdis priekšā. Tas bija “Ziediņos”, bija vēls un visādi citādi tumšs rudens vakars. Tas bija tajos senajos laikos, kad es vēl skolā negāju, kad attālumi likās pavisam citi, kad prieka pēc dažreiz ganīju aitas, kad domāju, ka Zeme ir apaļa un Mēness ir maziņš un spīd.

Šķiet, ka arī šonakt palikšu nomodā. No visiem IM servisiem, kurus lietoju, šeit darbojas vien GTalk, taču tur visi offlainā (cūkas!).

Tik ilgi turot otu rokā, var tikt pie CTS. Taču! Esmu laimīgs un / vai saostījies krāsu un vaitspirtu. Istabā gulēt gan kaut kā negribas (*g*), tāpēc no rīta pārvākšos uz verandu. Esmu nolēmis palikt tikpat ilgi augšā kā šonaktrīt. Pirms pieciem no rīta pasaule ir tik skaista un neparasta, ka.. nu.. vienkārši neaprakstāmi. Tas nav masu produkts, tāpēc tā. Vēlos turpmāk vienmēr iet gulēt ap to laiku, jo piecelties tik agri ir pārāk sarežģīti.

Būtu lieliski, ja kāds no rīta nepieklājīgi agri piezvanītu un mani pamodinātu. Tā apmēram ap deviņiem. Par to varētu izpildīt divas pieņemamas vēlēšanās. Citādi man sanāk pusautomātiski apklusināt modinātāju un pamosties pāris stundas vēlāk. Pretty please? :)