Pa rādījō skanēja The Stranglers – Always the sun, kad redzēju saulrietu, kas bija otrādi un vispār no rīta. Nupat, ja kas. Nezinu, cik daudzi vēl to ievēroja, taču tas izskatījās šādi. Liels, pelēks mākonis aizņem gandrīz visu horizontu, no tā tieši vidū (pa X un Y asi) izspraucies ārā milzīgs, sarkans Saules disks, taču ne viss, bet gan tikai puse. Turklāt ne jau kā parasti – augšējā daļa, bet gan apakšējā, līdz ar to izskatījās, kā saulriets, tikai otrādi, un arī dienas laiks nepareizais, tā ka vispār. Nujā.

Grow old with me! The best is yet to be.
(Robert Browning)

Klau. Atdošu karaļvalsti par Funny Swiss Band – Wicked Game. Dziesma tāda.