Tagad pavisam kopā ir divas filmas, kas kādā (vienā) brīdī mani ir saviļņojušas tiktāl, ka asaras sariešas acīs. Vakar vakarā skatījos “Brīnišķīgo prātu”. Ja tā padomā, tad zināmā mērā arī man varētu būt šizofrēnija. Jā tā parunā ar citiem (goddes), tad izrādās, ka šizofrēniju nemaz neuzskata par slimību. Eh.. Vispār jau grūti.