Vakar vakarā man radās doma kļūt par vecpuisi. Turklāt vēl austrāļu. Bet tad palasījos komentārus, un izrādās, ka viņi varētu tikt piespiedu kārtā izprecināti (“Ģimene lielā mērā ir saimniecisks pasākums”, petrovichs.), “viņiem jau tāpat nav viegli, pašiem ēst jātaisa un pašiem veļa jāmazgā”, un vēl viņi ir / var būt teroristi. Turklāt atcerējos arī vārdus, ko reiz teica piiljuks, ka “kur tu tāds vecpuisis, kam prātā neķītras domas un neko labāku par ikvakara alus dzeršanu nespēj izdomāt, liksies?” Tomēr trz paspēja piebilst, ka “tam ir daudz pozitīvo pušu”. Tomēr, ja? Nu, vēl ir laiks.

Lai nu kā, šorīt, ziņkāres dzīts, jau paspēju reģistrēties Match.com. :)

_____________
* šorīt dzirdēju dziesmu, kurā bija šādi vārdi. Piedziedājums bija “bet mēs ēdam kon-fek-tes, konfektes tri-fe-les!”

Tā ir interesanta doma, ka gurķis ir jāsāk griezt no pareizā gala, citādi tas būs rūgts. Jo patiesībā jau to var sākt griezt tikai no viena gala, un, ja nu tas tomēr izrādīsies rūgts, tad attaisnot to ar nevērīgu izteicienu, ka, ak, vajadzēja griezt no otra gala. Interesanti, kādus tik' attaisnojumus savai rīcībai cilvēki spēj izdomāt. Pat tad, ja tam nav pilnīgi nekādas jēgas. Un ko tad darīt? Nākošreiz griezt to no otra, no pareizā gala? Un ja nu arī tad gurķis izrādās rūgts? Patiesībā jau tie izaug rūgti, nevis kļūst par tādiem vienā mirklī pēc naža pieskāriena. Un tomēr attaisnojums tam ir izdomāts un tiek pielietots.