Ko tik' man savā mūžā nav gadījies pieredzēt.. Ja tā padomā, tad ļoti daudz ko man savā mūžā nav gadījies pieredzēt. :)

Kādam fermerim katru rītu brokastīs bija olas. Taču viņam nebija vistu. Arī kaimiņiem to nebija, un ne no viena viņš tās nepirka. Tad no kurienes gan šim fermerim katru rītu brokastīs bija olas?

Telpā, kurā es pašlaik atrodos, uz sienas uzrakstīts “PSIXI”. Un ja nu..? Dažreiz vienkārši ir vērts padomāt otrādi. No otra gala, pretēji parastajam. Vai iejusties cita ādā, paskatīties uz pasauli otra acīm, iemiesoties. Noiet jūdzi cita kurpēs, kā māca sena angļu paruna.

Piemēram, tāds vārds kā “dzeramnauda”. Visā visumā ņemot, tas parasti nozīmē pateicību par labi padarītu darbu, izteiktu naudā. Tādā veidā pateicību parasti izsaka oficiantiem, taksistiem, frizieriem, šveicariem un kam tik vēl ne. Labāk saburzīts rublīt's nekā pliks paldies, kā māca kāda ne tik sena krievu paruna.

Nujā, dzeramnauda. Taču daudzās Latvijas ģimenēs tā droši vien (vai pat noteikti) sauc, piemēram, bērnu pabalstus vai pensiju. Un kāpēc gan ne? Tā ir nauda, un tā tiks izlietota alkohola iegādei, tātad nodzerta. Nu, lūk, dzeramnauda. Bet es uz to vienkārši paskatījos no otras puses.

Cik gan bieži mani nav pārņēmis lepnums par kaut ko padarītu. Pašam prieks. Taču citiem tā vis neliekas, atzīst par viduvējību, atrod kļūdas, izbrāķē. Vai citiem patīk kas mans, kas man savukārt ne pārāk. Vai man nepatīk, kas citam patīk. Vai patīk, ar ko otrs nelepojas. Viss atkarīgs no tā, kas un kā uz to kaut ko paskatās. Un parasti tas ir no otras puses.

Bet par to otro pušu (galva var būt pušu) būšanu mani aizdomināja sveshinieks ar savu parasto ierakstu parastā weblogā, parādot, kas man aiz muguras. Nodzīvoju gandrīz visu mūžu, bet pat iedomāties nevarēju. Es skatījos tikai uz vienu pusi.

Ā, tās bija zosu olas. Viņš turēja zosis.