Jau dienu pirms visa pārējā Latvija to oficiāli uzzināja, es zināju, ka R.E.M. pēc dažiem mēnešiem būs Latvijā, un tas nu noteikti būs pasākums, kuru patiešām nepalaidīšu garām, jo visu pārējo, ko vien varēju, palaidu.
Nujā, ap septiņiem ierados norunātajā rendez-vous point, kur eRe jau bija priekšā. Vēl bija jāsagaida Uķers, Evans un Laura. Viņi nekad nav pratuši pareizi apieties ar laiku. :) Tomēr beigās sagaidījām un tad arī devāmies ceļā. Pa ceļam, protams, valdīja jautrība. Mašīnā bija septiņi cilvēki, :) un lielākā daļa no viņiem izrādījās “Svešo” fani. :) Tika dziedāti gan viņu dziesmu fragmenti, gan apspriesta dziedātājas patīkamā balss, :) gan vēl šis tas, ieskaitot menedžmentu. Izrādījās, ka Evans ir tik liels fans, ka viņam pat ir “Svešo” albums.
Ap pusastoņiem laikam arī nonācām Ķīpsalā. Lai ļautu kādai smukai meitenei noplēst gabaliņu no manas biļetes, man bija jāļauj apsargam sevi pārmeklēt. Nu.. Ja viņš tā apčamda visus kā mani, tad tur var ļoti daudz ko no tā aizliegtā saraksta ienest. Bet nu labi.
Pēc tam izrādījās, ka nekāda komforta – nekādu ķeblīšu, kur piesēst un atpūtināt kājas. :) Visnogurušākie onkulīši Evans un eRe nolēma pasēdēt zemē, taču ilgi neizturēja, jo viņus riskēja sabradāt. Ilgu laiku nebija nekā prātīga, ko darīt. Pat tik ļoti, ka Evans man palūdza telefonu, lai varētu paspēlēt spēlītes. :)
Pēc laba parunāšanās un pagrūstīšanās brīža tomēr tika sagaidīts sākums. Nodzisa gaismas un uz skatuves parādījās Maikls Staips, kurš tika sagaidīts ar vētrainiem aplausiem. Biju domājis, ka tas tā vienkārši arī sāksies, taču nē. Viņš sasveicinājās un pieteica Prāta Vētru. Kas arī tika sagaidīta ar vētrainiem aplausiem. Īsti nezinu, kāpēc. Vispār jau no viņiem biju gaidījis ko lielāku. Taču viņi nospēlēja kādas 4-5 dziesmas un prom bija. Un tas vēl bija tas labākais. Man kādreiz patika Prāta Vētra. Taču tas bija kādreiz, pirms viņi sāka būt tik komerciāli un dziedāt angliski. Arī “Starp divām saulēm” man liekas jau tā. Man patīk viņu vecie, labie gabali, debijas albums ir vispār lielisks. Bet tagad es pat gribēju dziedāt līdzi, taču gluži vienkārši nezinu vārdus tām dziesmām, ko dzirdēju – “Colder”, “Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas”, “Скользкие улицы” un kas nu tur vēl bija. To vienu dziesmu es tiešām dzirdēju pirmoreiz mūžā. Nujā, Kaupers vēl pateica dažus vārdus, iepazīstināja ar jauno basistu un prom viņi bija.
Es biju diezgan vīlies, izskatījās, ka eRe arī, taču citu iemeslu dēļ. Katrā ziņā no Prāta Vētras biju gaidījis ko lielāku, jo visur taču tika izziņots, ka R.E.M. iesildīs tieši pašmāju supergrupa un arī citur Eiropā iesildīs tieši viņi. Nu.. Jau pēc 10 minūtēm es eRem teicu, ka, ja PV bija iesildītāji, tad es esmu jau diezgan atdzisis. :) Tad atkal bija patiešām ilgs garlaikošanās brīdis. eRe pat žāvājās tik demonstratīvi, ka nācās viņam aizrādīt. :) Parunājām par cita veida mūziku, viņš man pastāstīja, kādi ir jaunie The Chemical Brothers, Mylo, Lemon Jelly, Kasabian albumi, pie kuriem manas ausis vēl nav tikušas. Pa šo laiku ilgi, patiešām ilgi tika pārkārtota skatuve. Aizvāca Brainstorm logo, atbrīvoja vietu un ko nu vēl tur. Tas bija tik ilgi, ka man pat radās doma nosūtīt Maitam kaitinošu MMS, jo viņa te nav, bet mēs esam, taču pārdomāju, ka tā nebūtu glīti. :) Nu nebūtu jau arī.
(Patiesībā līdz šai vietai neesmu uzrakstījis neko interesantu un arī turpmāk nekā tāda nebūs.) Pa skatuvi visu laiku rosījās strādnieki, kaut ko tur ķimerējās. Tad kādā brīdī viens sāka izmēģināt ģitāru. Beigās tika sanestas dvieļu kaudzītes, dzeramie un bija puslīdz skaidrs, ka tūlīt taču beidzot būtu jābūt. Operatori vēl izmēģināja kameras. Taču par pašu koncertu es neko īpašu nevaru uzrakstīt, tas bija jāredz pašam.
Viņi visi pieci uzkāpa uz skatuves, Maikls Staips uzreiz ielidināja pūlī savu cepuri. Sākumā domāju, ka viņam ir maska, ko viņš vēlāk tomēr novilks, bet izrādījās, ka tā viņam ir uzkrāsota uz sejas. Pamanīju to tik' tad, kad viņa acis nofilmēja tuvplānā. Uz abiem ekrāniem tika rādīti skati, ko turpat ar drebelīgu roku filmēja un apstrādāja ar dažādiem specefektiem. (Lai gan varēja arī labāk.) Tika nospēlētas divas pirmās dziesmas un tikai tad Maikls Staips šo to teica. Dziesmas, protams, lielākoties bija man nezināmas, jo tā tomēr bija jaunā albuma «Around the Sun» tūre, bet šo albumu vēl neesmu dzirdējis. (Šķiet, ka eRem bija pirmā dzirdēšana par albumu vispār.)
Daudz dziesmu bija. Pirms dažām tika teikti daži vārdi, piemēram, pirms vienas Maikls Staips
paskaidroja, ka šai tūrei nav nekāda sakara ar to, kas notiek ASV un tās politiku, ka “This
is not the case”. Publikai tas, protams, patika. Virs skatuves bija tādas garas, vertikālas
lampas, kas tika iekrāsotas ASV karoga krāsās. Bija arī dažas dziesmas, kas nekad nav tikušas
iekļautas kādā albumā, bet izplatītas tikai internetā. Arī dziesma no paša pirmā R.E.M. albuma
«Murmur», kas tika izdots pirms 22 gadiem. Man, protams, vispazīstamākās
bija no vecajiem, labajiem albumiem – «Out
of Time», «Automatic for the People», «Monster».
Pie tām arī publika visvairāk atdzīvojās. Protams. Uz ekrāniem tika rādīti skati no dažiem klipiem,
arī vārdi no kādas nepazīstamas dziesmas. Tad Maikls Staips iepazīstināja ar viesmāksliniekiem – taustiņnieku
un bundzinieku, un arī tehnisko personālu (viens tur kaut ko labu laikam pateica par alu, nepiefiksēju,
kurš īsti). Un viss, aizgāja. Lai pēc dažu minūšu ilgiem aplausiem, svilpieniem un ūjināšanas
tomēr atgrieztos, lai nospēlētu lielākoties daudz pazīstamākas dziesmas. Gan jau, ka tā bija plānots. :) Publikā
tika iesviestas kaut kādas lapas, laikam ar dziesmu vārdiem. Maikls Staips bija pārvilcis savu
krekliņu un vēl viņš bieži teica “Thank's
a lot!”,
par aplausiem, protams.
Beigās vēl uzveda uz skatuves Prāta Vētru. Pīters pacilāja un pakratīja Maiku. :) Izskatījās,
ka viņiem arī patika koncerts. Tas beidzās ap pusdivpadsmitiem.
Es jau tāpat nerakstīju hronoloģiski, visu no manis nevar prasīt.
Pie divām lietām es tomēr varētu piekasīties. Pirmā ir tā, ka man gribējās klusāk. :) Man
vēl pēc divām stundām džinkstēja ausīs un arī koncertā dziesmu vārdus sāku izšķirt tikai pie beigām,
kad jau biju pieradis.
Un otrā
– gribējās būt metrus piecus tuvāk, izskatījās, ka tur ļautiņi nedaudz vairāk jūt līdzi,
taču tamdēļ pielietot elkoņus nevēlējos. Citi gan nekautrējās. Visādi citādi jau biju pietiekami
tuvu, labi visu redzēju (neesmu nekāds maziņais :) ).
Un tālākos notikumus jūs jau puslīdz zināt, bet nu.. Kopā ar eRe bišku pamaldījāmies pa Ķīpsalas kompleksu, līdz atradām vienīgo izeju. :) Es izdomāju, ka ar viņiem uz centru negribu braukt (un mani jau atkal nesaprata, ka es pats varētu kaut ko izvēlēties), atvadījos un gāju pāri tiltam. Pa ceļam sameklēju austiņas, piekonektējos RadioSWH (bija jānomāc džinkstēšana) un atradu divas meitenes, kurām sekot. Tās man bija vajadzīgas, lai pa ceļam nenomaldītos, jo jums jau zināmu iemeslu dēļ daudz vairāk skatījos uz mobilā ekrānu, nekā zem kājām un kas notiek apkārt. Centrā es droši vien nokļuvu pirms tās kompānijas, kuru pametu, jo man pastāstīja, kādi tur sastrēgumi bijuši. Nujā. Patīkams vakars.
Un tad tikai pēc vairākām dienām es iedomājos: “OMFG!! Tie taču bija R.E.M.! Es redzēju R.E.M.! Es viņus redzēju, es dziedāju līdzi viņu dziesmām, kuras viņi izpilda dzīvajā tieši šajā pašā mirklī, šajā pašā telpā. Tie ir viņi. Tie paši, kuru disku (pirmo kompaktdisku manā mūžā) es pirms daauudziem gadiem turēju rokās un apbrīnoju. Manās rokās toreiz bija viņu 1991. gada melnbalti rūtotais albums «Out of Time» un jau tad tas man likās kaut kas patiešām fantastisks. Un es viņus redzēju šonedēļ. Es viņus redzēju! Es! Maiku, Maiklu un Pīteru.”
Kāds lūgums. Ja nu kāds kaut kur Cibā ir redzējis The Cardigans koncerta aprakstu vai ko tādu, būtu pateicīgs, ja man dotu ziņu, kurā vietā tas bija. (Es domāju, kurā žūrnālā, nevis, piemēram, “manā draugu lapā reiz bija”.)