Piektdiena, 2004. gada 30. jūlijs

x-ƒ (x_f)

x-ƒ: Kā pārmācīt kaimiņus?

2004. gada 30. jūlijs, 4:02 pm, 10 atsauksmes

Bet patiešām – efektīvi pārmācīt kaimiņus? ("Efektīgi" nevajag – labāk lai viņi nemana, ka tiek pielāgoti manām vajadzībām.) Dodiet man pietiekami daudz padomu un es uzrakstīšu grāmatu par šo tēmu. Vielas eksperimentiem (izmēģinājumtrusīšu) man netrūks.

Vispārīgi. Ziemā no mūsu mājas izvācās viena ģimene un mēs atviegloti uzelpojām. Velti. No vieniem "labiem" kaimiņiem tikām pie citiem, tikpat "labiem". Ar tiem es arī vēlētos eksperimentēt. Tāpēc, ka filosofēt un dot teorētiskus padomus jau var daudz, taču, kā teicis Chuck Reid, – «Teorētiski starp teoriju un praksi nav atšķirības, taču praktiski – ir.» Un tātad..

Darbības vieta. Ir liela māja, kurā ir trīs dzīvokļi (tā tos sauc), savā starpā nekādi nesaistīti. Liels dārzs, kurš it kā pieder visiem un nevienam reizē. Daudz zālāju visapkārt. Neliela pļaviņa pašā centrā. Smilšains pagalms vēl vairāk pašā centrā, kur novietojas sabraukušo ciemiņu mašīnas. Daudz koku visapkārt. Un Mala.

Vēlamais rezultāts. Lai nerastos vēlme rakstīt šādu pukstu vēlreiz. Lai man būtu miers. Turklāt jāsāk darboties tūlīt, jo "Never put off until tomorrow, what you can do today. There might be a law against it by that time." Un agresīvi – "Never settle with words, what you can accomplish with a flame thrower." (Jēi!)

Problēma. Pareizāk daudzskaitlī – problēmas, jo to ir daudz. Ar vecajiem kaimiņiem vēl var sadzīvot (droši vien pieradums), taču ar jaunajiem kaut kas steidzami jādara. Izdzīvot viņus jau man neizdosies, taču jāliek saprast, ka okupantiem nepieder pasaule.

  • Ģērbšanās kultūras ievērošana. Ziniet, cik patīkama sajūta, ja no rīta, paskatoties pa logu, lai redzētu, kāds laiks, ieraudzīt puspliku, resnu, bālādainu tanti, kurai daudz liekās ādas? Tādā paskatā pat parādīties pludmalē būtu nepieklājīgi un citus aizskaroši. Bet šai po un tik deso apkārt. Man vienalga, ka viņa ravē nezāles un ir karsts (šovasar?).. Jāpiespiež viņu nevilkt to.. ēmm.. peldkostīma parodiju, bet gan ģērbties atbilstoši vecumam un sabiedrības pieklājības normām.
    Iespējamais risinājums. Ne pārāk iespējams gan. Regulāri aicināt pie sevis draugus šādos brīžos un uzturēties vietās, kur viņa redzama. Gan jau nokaunētos. Taču.. Ne man draugu, ne te būtu, ko darīt.
  • Koplietošanas telpas patvaļīga piesavināšanās (#1). Tā nelielā pļaviņa pašā vidū. Tā vienmēr bijusi tukša un tādai tai arī būtu jābūt. Tikai zāle, mauriņš. Taču tagad tajā uzcelta viena maza telts (maza, manis pēc var palikt) un viena liela, balta, lēta, šausmīga paskata telts / nojume, turklāt tajā novietotas dažas mēbeles un vecs televizors (m?). Turklāt nedēļas beigās tajās notiek kaut kādas vakarēšanas, dinejas, sadziedāšanās un hvz, kas vēl. Eliminēt pie visiem velniem.
    Iespējamais risinājums. Pēkšņi saceltos pamatīgs vējš un aiznestu visu to mantību prom no Kanzasas uz Smaragda pilsētas piepilsētas nomales pussabrukuša šķūņa pagrabu. Kopā ar to sīko un sunīti Toto. Prom.
  • Koplietošanas telpas patvaļīga piesavināšanās (#2). Smilšainais pagalms pašā vidū. Tajā regulāri tiek novietots kaut kāds pretīgs, melns bembis. Turklāt ne jau tā pieklājīgi, lai visiem pietiek vietas, bet gan nekaunīgi vidū. Reizēm tas tur arī tiek mazgāts (idiņi). (Ūdens šļūtene stiepās cauri visam dārzam, taču pirms dažām dienām man ievajadzējās nomazgāt riteni, tāpēc es to pacietīgi un nemanāmi atvilku atpakaļ un tagad tā rūpīgi saritināta guļ pretējā dārza stūrī. Heh.. Incanti, cik ilgi.) Mjā, un pēdējoreiz tādu bembju tur bija veseli trīs un aizņēma visu pagalmu. Žēl, ka todien man nebija mašīnas, būtu to nejauši novietojis tā, ka iespaidīgi traucētu aizbraukšanu. Ja kāds būtu braucis pie mums, tad garām tiem toč nebūtu ticis.
    Iespējamais risinājums. Nu.. Fiziski uzbrukt mašīnām (riepu bakstīšana, sānu pašvīkāšana ar naglu..) man kaut kā ne pārāk gribētos. Taču.. Apkārt ir daudz koku, bieži pūš stiprs vējš.. Varētu gadīties, ka kāds zars nolūzt un.. Taču nolidot kādus 15m..?
  • Utilizējamu mantu uzkrāšana. Lūk, šo es nesaprotu. Viens ūdens šļūtenes gals ir pievienots ūdens krānam pie akas dārzā. Otrs – ievietots divās hvz kur izraktās vannās (pagaidām un manis dēļ – "bija"), kas novietotas labi redzamā vietā pagalma malā. Priekš kam?? Priekš kam divas? Priekš kam vispār, ja var laistīt, ko vajag, pa tiešo? Turklāt tās taču izskatās tik "pievilcīgi".
    Iespējamais risinājums. Hmm.. Nejauši un nezin kā radies caurums? Kaut kas, kas vienmēr pamatīgi iekrāso ūdeni? M! Kaut kas, kas liek tam vienmēr smirdēt! Tas derētu. Kas tas tāds ir?
  • Miera traucēšana (#1). Skaļa "mūzika". Reizēm tiek pavērtas pretīgā bembja durvis un uzlikta patiešām skaļa un idiotiska mūzika – kaut kāds bumbasķiks, iespējams pat krieviski. Turklāt tiešām skaļi.
    Iespējamais risinājums. Hmm.. Nezinu. Par laimi, mana istaba atrodas mājas stūrī, klusākajā daļā, taču tāpēc diemžēl nevaru atbildēt ar ko līdzīgu. Un tad jau es nebūtu labāks. Tad ko..?
  • Miera traucēšana (#2). Ū! Bļaustīšanās. Sasaukšanās. Lai gan attālumi mūsu pusē nav lieli, tā tiek piekopta bieži un skaļi. Ja, piemēram, jāpasauc pie telefona vai vienkārši kaut kas jāpasaka. Un tad nu bļauj. Visi. Es pēc dabas kluss un mierīgs, nevaru paciest šitādu idiotismu.
    Iespējamais risinājums. Man nav.
  • Miera traucēšana (#3). Publiska strīdu risināšana. Katrā ģimenē taču gadās pa kādam strīdam. Ar to jātiek galā. Reizēm noder pabļaustīšanās vienam uz otru. Nu, un ? Tā ir katrā ģimenē, gandrīz vai normāli. Taču šamējie izbļaustīties vienam uz otru iet ārā un tad bļauj. Ibio, man tas nav jādzird!!
    Iespējamais risinājums. Nez'.. Izlikties, ka klausos un tas mani interesē..? Moš, nokaunētos un vairs tā nedarītu? Diez vai.
  • Dzīvnieku kontroles problēmas. Mans kaķīt's tagad baidās iet ārā, jo tiek regulāri iekaustīts. Šie tur kādus divus vai trīs kaķus un tie uzbrūk manējam. Tapē mana minka ir iekārtojusi vietiņu tuvējā liepā un tur elpo svaigu gaisu, ceļu līdz tai un atpakaļ veicot īsiem, zaglīgiem, partizānu cienīgiem pārskrējieniem.
    Iespējamais risinājums. Nav. Nu.. Kaķus es mīlu, tāpēc tiem pāri nodarīt netaisos, taču kaut kas tomēr jādara.

Bdw, šotien esnu īgms, sāk iepšas. Nepinu, kāzēc. Buh..

Piebildums. Vai emuāri nav patīkama lietiņa? Lai gan par manu patīkamo kaimiņu būšanu neuzzina visa pasaule, tomēr visai pasaulei ir iespēja to uzzināt. :) Katrā ziņā, problēma ir diezgan nopietna, jo šo visu ievēroju ne tikai es, šeit dzīvodams, bet arī liela daļa pie mums atbraukušo ciemiņu. Tātad es neesmu vienkārši piekasīgs.

jutoņa: frontes psihiatrs..?