Что за хуйня, блин..? Ni-hi-hi-iez!! Nezinu, kāda muša man iekodusi, taču šausmīgi. Man uz kājām ir daži smuki tumši rozā plankumiņi. Lieli. eRem arī, taču ne tik traki. Zinu, ka nevar kasīties, taču nav jau tik viegli. Viņš izteicās, ka man varētu būt kāda alerģija. Ha! Tad man tā varētu būt pirmā.

Esmu dikti saguris un pārāk miegains, lai rakstītu ko prātīgu. Tāpēc centīšos īsi.
Ceturtdien biju Rīgā. Kad atgriezos, temperatūra bija normāla, neko nesaķēru. :) Man bija savdabīga darba intervija. Patiešām "savdabīga". Pēc tam nopirku tīkla karti (kuru nebija nemazam tik viegli sameklēt). Ja Lattelekoms nemudīsies, tad jau šomēnes es varētu cerēt uz netu mājās. Un vēl es nopirku vī breiks (tā pārdevējs teica). Un pateicoties tām, man pirmo reizi izdevās, braucot lejā no Siguldas, apdzīt kādu mašīnu. :) Bīstami, protams, bet tagad man ir bremzes. Vispār es apdzinu divas, katru savā līkumā un pa iekšējo malu. Tikai nesakiet to manai mammai! :))

Piektdien negaidīti ieradās Evans kopā ar lielu zemeņu apjomu (tās gan nebija viņa, bet tas nekas). Paēdām zemenes, parunājāmies un noskaidrojās, ka sestdien man jābrauc uz Salacgrīvu. Nevis jautā, vai es arī braukšu, bet "vienkārši jābrauc". Un es arī braucu. Pašā sākumā saņēmu savu pirmo un pēdējo dzimšanas dienas dāvanu šogad. Tā bija grāmata, pie kuras tik drīz tomēr neķeršos un.. 90 tabletes. :) A neteikšu kādas.

Salacgrīvā gāja diezgan jauki. Sākumā nedaudz paspēlējām futbolu (vai mīnusus). Tad eRe teica, ka sāk celties vējš un devāmies pie jūras. Palīdzēju viņam uzvilkt buru un šamējais devās sērfot. Pēc kādas stundas atgriezās krastā. Tad pierunāja mani arī pamēģināt. Uzvilkām citu, mazāku buru, es uzvilku hidrotērpu un devos iekšā. Ūdens, starp citu, bija samērā silts. Katrā ziņā, ne tāds kā Pāvilostā.
Nu, jā. Pati pirmā reize, kad pacēlu buru, bija visveiksmīgākā, noturējos kādu pusminūti. Bet pēc tam.. Šis bija jaunāks dēlis, nekā tas, ar kuru mācījos pagājušajā gadā, bez šverta. Un tas nozīmē, ka tas visu laiku griežas pret vēju. Bet tā nedrīkst. Mēģināju izpildīt eRes pamācības, kā jāspiež uz priekšgalu un buru jādod atpakaļ, bet.. Skuju! Turklāt vēl viļņi – ik pēc pusminūtes gadās pāris lielāki un vispār.. Pēc kādas pusstundas mocīšanās kārtējo reizi iekritu ūdenī un vairs nesataustīju zemi. psc.. Sapratu, ka iesācējam ir jābaidās nevis no noslīkšanas (jo tikai pilnīgs idiots laidīs iesācēju jūrā bez peldvestes), bet gan no aizpūšanas jūrā. Izbraukt krastā nevaru, jo dēlis griežas prom no tā. Peldēt nevaru, jo bura ir kā enkurs. Uz mazu mirklīti iešāvās prātā doma krist panikā un krasta apsardzes palīdzības nepieciešamība. Taču.. Nezinu kā, bet man izdevās tomēr sataustīt zemi. Iespējams, ka tiku pūsts vēl tālāk paralēli krastam un gadījās kāds sēklis. Ilgi mocījos (bura pamatīgi bremzē), taču ar slapju muguru tiku uz cietzemes. Pietika!

Mūs ar Evansu aizsūtīja vākt sienu, taču no siena lauka mūs aizraidīja prom. Palīdzēju eRem savākt un sapakot buru un dēli. Tad paēdām un paspēlējām futbolu (vai mīnusus). Heh.. es futbolu spēlēju tiešām reti, taču biju vienīgais (turklāt divreiz), kurš, sitot pendeles, spēja trāpīt vārtos stāvošajam. :) Pēc tam savācās lielāka komanda un spēlējām pa nopietnam. Viss jau būtu ciešami, taču sagadījās, ka eRe bija pretējā komandā. Un reiz, cenšoties pasargāt bumbu no viņa, mēs saskrējāmies. Viņam ta' nekas, taču mani mugurpuses muskuļi gan cieta. Dabūju pa muguru un labo celi. Kamēr kustējos, nekas, taču, kad pasēdēju, tad sāku klibot. Un arvien vairāk. Kad atgriezāmies Siguldā (ap pusvieniem naktī), tad man vēl bija jābrauc ar riteni uz mājām. Nav jau tālu, taču sapratu, ka vaidzēja izvēlēties citu veidu, kā tu nokļūt. Mana labā kāja nebija ne īsti salokāma, ne iztaisnojama. Vēl svētdien bija grūti. Un vēl tie mistikie kukaiņkodumi uz kājām.. Ni-hi-hi-iez!!

Taču vakarpusē tomēr nedaudz pabraukājos (nenoturējos). maitam vaidzēja no manis Slackware un WinXP instalācijas, un šo arī satiku. Parunājāmies par šo un to. Beidzot dabūju no viņa Mitnika grāmatu. Pēc tam viņš gludināja savu kreklu un abi devās kaut kur uz Siguldas centru. Es pavadīju un atvadījos.
Nu, un tas arī īsumā viss. :)

Labots Miegains esmu tamdēļ, ka nesanāk izgulēties. Aizvakar līdz četriem rakstīju meilu (uznāca iedvesma), bet vakar līdz pustrijiem laboju savu PHP kodu, lai tas ietu uz maitas servera. Tad jau redzēs. Un šorīt biju brīvāks, taču tik un tā gribēju celties septiņos. Nesanāca. Jau otro rītu aizguļos un pie reizes noguļu arī Simpsonus. Un šorīt "nu vēl tikai piecas minūtītes" bija kādas trīs reizes. :)