Ceturtdiena, 2004. gada 25. marts

x-ƒ (x_f)

x-ƒ: Ja nu..

2004. gada 25. marts, 4:30 pm, 21 atsauksme

Kindai. Par gaišzaļo krāsu.

Iedomājies, Tu ej pa ielu, nu, pa ietvi, un atceries, ka jāieiet veikalā.
Tajā pat laikā Tev pa priekšu iet kāds cilvēks. Pieņemsim, ka vīrietis (nav gan svarīgi). Iegrimis pārdomās par darbu un dzīvi vispār. Viņš kustās pilnīgi automātiski, domās esam pavisam citā vietā. Tāpat arī viņš atceras, ka jāieiet veikalā. Tajā pašā, kur Tev.
Viņš dodas uz veikala durvīm, lēnām tās atver, joprojām būdams citā pasaulē, un tajā brīdī Tu aizspraucies viņam garām, lai tiktu veikalā pirms viņa, un vēl pasaki "paldies".
Nu, lūk. Iespējams, šajā brīdī tika izšķirts viņa turpmākais liktenis. Bezkaunību pie durvīm viņš, iespējams, nemaz nebūtu ievērojis, bet "paldies" par to gan pilnīgi noteikti būtu negaidīts un izsistu no sliedēm, pamodinātu.
Bez Tevis viņš būtu turpinājis savu ceļu uz mājām, līdz, nedzirdēdams sirēnas, viņu uz kādas gājēju pārejas notriektu ātrā palīdzība.
Taču tagad viņš atrodas tieši šeit un tagad, ir nomodā un laicīgi pamanītu "ātros". Tikai tāpēc, ka Tu viņu pārsteidzi.

Vai ir pieklājīgi uz "paldies" atbildēt ar "lūdzu"?

(Rakstīts daļēji pamatojoties uz personīgo pieredzi. :) )