«Kad viņi dzied, ir tāda sajūta it kā manu sirdi paņemtu rokās un, skatoties acīs, to nedaudz saspiestu. Un nav ne jausmas, vai to saspiedīs pa visam vai atliks vietā. Viņi piepilda ausis, galvu, prātu, domas ar savām izjūtām. Pārņem mani. Ja šī mūzika nekad nebeigtos, es ļautos. Ar asarām acīs ļautos. Aizmirsties.»
( ... tālāk ... )

manas trīs vēlēšanās Jaunajam gadam, kurš manis pēc varētu arī neiestāties vispār:

Abi ar eRe esam noilgojušies pēc rakšanās cauri sniegam, tāpēc tas drīzumā varētu beidzot parādīties;