Ja es uzskaitītu savas labākās / priecīgākās / patīkamākās / nozīmīgākās dienas, tad pagājušā piektdiena, 16. maijs, tajā sarakstā noteikti būtu. Un vēl apvilkta ar sarkanu flomāsteru. Kaut kas tāds man bija nepieciešams, lai saprastu, kāpēc antikrists saka, ka mīl dzīvi.

( Kā es satikos ar Sviesta Cibiņiem :) Dokumentāls atstāstījums. )

Ejot uz mājām, es trīcēju, jo, lai gan, izkāpjot no mikriņa, to teica Maita un es apstrīdēju, bija tomēr auksts, par kaut ko domāju un pēkšņi zvana telefons (@845, 10:18:28 post meridiem). Nodomāju, ka Maita nu gan ātri visu (tikšanos ar eRe un pavazāšanos apkārt) noorganizējis, bet - nē. Zvana šā mamma un uztrauktā balsī jautā man, kur viņas dēls. Pateicu, ko zināju. Tad atcerējos viņa izsisto durvju stiklu un nosmējos. Varbūt tāpēc izziņota viņa meklēšana. Vēlāk zvanīja arī eRe un jautāja to pašu, jo arī viņam viņa bija zvanījusi. Bet Maita tās dienas laikā jau kādas trīs reizes bija teicis, ka viņam mobilo nevaig, jo tas uzliek pienākumus, piemēram, tā lādēšanu. Nu, lūk, Tavas teorijas apgāšanās. :) Paziņo vecākiem, kurp dodies. Viņš tomēr nepiezvanīja, par ko es viņu nevainoju. Pietiek vienai dienai pie- / pārdzīvojumu.

Bet es trīsarpus stundas šo visu patīkamo atcerējos, klausījos mūziku, lēnām pierakstīju, paņaudēju, ka nolēmu vairāk tādus cd netaisīt un sestdien, 17. martā @996, 1:55 ante meridiem devos gulēt, cerēdams, ka kaut vienu reizi mūžā nosapņošu nevis to, kas būs, bet gan to, kas šodien noticis (nu vismaz piecas stundas).

Paldiess (in alphabetical order): antikristam, dūšai, eRe, Evansam, iedvesmai, iespējai, ilūzijām, labākiem laika apstākļiem, Laineman, Leader.lv, Maitam, mammai, mūziķiem no 10 valstīm, N., Saulesstariņam, skolai, Spilvenam, tam, ka uzdrošinājos satikt nepazīstamus cilvēkus, tam, kurš radīja e-mail, u.c., watt, zhuu / rikellai

Post Scriptum: Es atvainojos, ka neko daudz nerunāju. Tomēr man bija interesanti klausīties, ko runājāt jūs (ļooti daudz un interesanti) un bija patīkami būt ar jums kopā.

Post Post Scriptum: Man nepatīk, kā skan mans niks. Tas ir domāts vienīgi rakstīšanai un man patīk kā tas izskatās, bet izklausās tas draņķīgi. :) Tāpēc, (vienalga, kad, kur un kāpēc), ja mani nosauks par «iks fūl» (x-fool), es nebūšu priecīgs. Tāpēc labāk īsais variants — «eks ef» (x-f). Būtu es kādus trīs gadus agrāk netā saticis zhuu / rikellu, es būtu f-xool (to var izrunāt tikai vienā veidā, interesantā), bet nu jau vairs neko.. :-/

Post ×3 Scriptum: Sajūta ir tāda it kā būtu bijusi ilga gatavošanās un gaidīšana uz kādiem svētkiem un tagad tie ir sagaidīti, bijuši patiešām lieliski, taču arī atmiņas ir tikai kādu laiku un dzīve atgriežas uz parastā, pelēkā, nebeidzamā asfalta ceļa bez sakarīgām beigām. :(