Varētu spiegt no sajūsmas. Siguldā beidzot ir ziema! Izlecu no vilciena, līdz potītēm sniegs. Un kā snieg.. Biju ārā vien kādas 10 minūtes, kuru laikā paspēju sakrāt uz sevis dažus centimetrus pūkaina, sausa sniega. Es biju pūkains. (Man ir grāmata, kas saucas “Es biju pīlēns”.) Nedaudz paaulekšoju, sapratu, ka tādos gadījumos ir vajadzīgas zeķes līdz ceļiem. Rīt būs slapja mugura, pārvietojot tiiik daudz sniega (sajūsma palēnām noplok).

Sākt jaunu dzīvi vienmēr forši, būs TAS jādara biežāk. Šovakar kinda mani vispirms kārdināja, pēc tam kaitināja. Tā pie viņas Ziemsvētku vecīša vietā var piekāpt Dr. Bērziņš.