"Vārdu izvēli nosaka vien tas, ko tu vēlies pateikt. Un kam tu vēlies to pasacīt. Ja tu esi rakstnieks un raksti nevis par abstraktām nekurienē mītošām būtnēm, bet noteikta gājuma ļaudīm, jālieto šiem cilvēkiem raksturīga izteiksme."

Nu nevajadzēja manis teiktajam nošņāpt gan sākumu, gan beigas. Ja rakstnieks raksta, piemēram, sleju dienas avīzē, viņam var būt jālieto atbilstoša izteiksmes forma. Tikai tāpēc, ka avīze paredzēta "plašam lasītāju lokam". Bet ja raksta pats savu stāstu/romānu, tā ir katra paša autora izvēle. Nav jau liegts, izmantojot to pašu piemēru, likt līmi saostījušamies pusaudzim runāt kā Leonam Gabrielam Taivānam, tik vai tas būs pārliecinoši. Un mani vienmēr interesējušas tieši atšķirīgās valodas - kādas nu tās mēdz būt dažādos sociālajos slāņos, laikmetos u.tml.

Un nav tam nekāda sakara ne ar visatļautību, ne stilīgumu. Ja griež ausīs visatļautība, vispirms visiem draudzīgi būtu jāvienojas, kādu valodu drīkst lietot un kādu nedrīkst ikdienas saziņā. un vienošanās jāliek lietā. Un tad par tādu pasauli esmu ar mieru arī rakstīt..