Un migla, jā. Atceros, ka viens no maniem pirmajiem poustiem bija par milgu. Tagad jau sēž kaut kur zem atslēgas tāpat kā visi pārējie pirmā mēneša pousti. Tomēr milgai man visvairāk patīk divi brīži - pirmais, kad viņa sāk tikai klāties, kad es redzu, ka viņa slāņojas, tas tiešām kā ar ēdienu, tikai manā gadījumā salīzinājums būtu vienkārši krējums - kad ņem no trauciņa un lej viņu. Tā slāņojas, paliek vairāk un tālumā ir drusku rozīgas debesis, bet viņa zaļo laukumu padara drusku pelēcīgu. Un otrs brīdis ir tad, kad no rīa migla pazūd, kad es redzu, ka saule viņu izskausē, vēl pat brīdi pirms tam - atkal jau rozā debesis un mākoņi. To mans tētis nobildēja tā: http://www.photosight.ru/photo.php?phot
Un vispār, mani sajūsmina vieta, kur es dzīvoju :) Pēdējā skaistākā bilde, kas bildēta man ir Ziemasstvēkos. Drusku par tumšu, bet krāsas fantastiskas. Vēlāk, kad būšu mājās, iemetīšu linku :)