Šorīt jau par 12 vairāk. :)
Ai, es izdomāju, ka to nav vērts saprast un pat mēģināt saprast. Tas tā kaut kā vienkārši notiek un viss. Kāda meitene man arī pastāstīja, ka viņa dažas dienas neko nerakstīja un viņu divi nepazīstamie pievienoja. Lūk. Nekādas loģikas.
Tas, ka es Tevi neesmu izmetis no draugiem, ir tāpēc, ka es ļoti reti kādu no tiem izmetu. Turklāt es patiešām gaidīju, ka Tu atgriezīsies. Un esmu priecīgs, ka Tu tā izdarīji, Šellij.
Es atvainojos, ka toreiz martā Tevi tā nokaitināju. Par neko. Es pacietīgi gaidīju, līdz 1. aprīlī atkal varēšu komentēt Tavus ierakstus, ja būs tāda vajadzība, bet dažas dienas pirms tam Tu pazudi.
Labi, ka esi atpakaļ. Patiešām.