Kristīne: "Es nolieku savas vieglās dienas!"        (Blaumanis, "Purva bridējs")

Mjā.. Pielika mani pie darba. Sākās prakse. No četrām līdz divām bŗīvām dienām nedēļā :( Bija izvēles iespējas – vai nu kaut kādam sieviešu institūtam veidot weblapu, vai arī nē. Tas gan būtu man interesanti, bet viņi/as vēlējās bilingvāli, bet es krieviski neko nevaru. Pat lamāties ne.
Nu tāpēc es tagad esmu Valsts Ieņēmumu dienestā. Un izrādās, ka darboties tā man patīk. Atbildu par Centra rajona, Rīgas rajona un Siguldas nodaļām. Pēdējais jau tuvāk manai apmešanās vietai :) Pārējais ir konfidencionāla info.
Tur ir jauki cilvēki, jauna mājas, jaukas telpas. Pilns ar baltiem gaiteņiem, kuros apmaldīties ir kā kaut ko apčurāt.

Ar manām emocijām kaut kas noticies. Es to atskārtu vakar VID'ā. Čakarēju vienu kompi un atskārtu, ka es taču daru nozīmīgu darbu. Cilvēki tā dēļ strādās ātrāk, Latvijai būs labāk. Un pateicoties man. Man man tas nekādas emocijas neizraisīja. Par to jau es arī uztraucos!