Pa ceļam uz man vajadzīgo galapunktu apstājāmies pie kāda dīķīša. Es apsēdos un baudīju saulīti, bet sāka kurkšķēt mans vēders. Es skatos uz vēderu, bet vēderam ne vainas, ne arī sajūtas savādas. (: Izrādās vardes kurkst tik skaļi, un tā skaņa tik savādi atskan pa to mazo pļaviņu, ka izklausījās mans vēders kurkst. (: Jā, neattapīgā es.
Vai tā ir laime, kā tu apgalvo? Sēdēt rīta agrumā, vērties saulē un mazliet salt.