Kā jau katru gadu pirms kāda nemaz ar' ne nozīmīga datuma, man vēl pēdējo reizi gribās redzēt saullēktu. Pagājušogad tas gan izpalika, jo pēkšņi izrādījās, ka Jāņus svinēšu Latvijas malā. Taču gadu iepriekš es redzēju saullēktu un bija ļoti forši. Tāpēc – gribu to arī šogad.

Plāns ir tāds, ka es ceļos pirms 4am, tieši četros pametu Siguldu un dodos uz Turaidas / Krimuldas pusi, uz pļavu, kur piezemējas (vai parasti piezemējās) lidmašīna. Otrā Siguldas pusē negribu tāpēc, ka tur nekā smuka nav, ir lauki un mežs. Bet tur, kur es vēlos, ir lauki un viss. Tātad laba redzamība. Saule lec ap 4:30am, tā ka līdz tam jau es noteikti tur būšu nonācis. Galvenais būs vispār pamosties. :)

Kāpēc to visu rakstu? Tāpēc, ka šoreiz vēlos sabiedrību. Skaidrs, ka to izdarīt varētu vien kāds no siguldiešiem, jo dikti agrs taču. Es gan nekādi neiebilstu pret citpilsētniekiem. Bet nu pagaidām – erentgenc, damsons vai dute ir puslīdz reāli kandidāti. Lai gan puišus uzdabūt augšā man ir niecīgas cerības. :)

Ja nu ir vēlēšanās, bet nav iespējas piedalīties, tad izņēmuma kārtā varu nodot sveicienus jaunajai dienai un Saulei, tikai pasakiet, kas un kā man jādara. Tas vismaz varētu būt lielāks stimuls man patiešām piecelties. :)

Taču, ja nu kāds tiešām vēlas man pievienoties, tad sestdien (18.06) vai svētdien (19.06) pulksten četros no rīta var man pievienoties. Diena atkarīga no laikapstākļiem. Jāģērbjas silti un cimdi rokās gluži vienkārši ir nepieciešamība. Atgriešanās Siguldā ap pieciem vai pussešiem. Ātri tiešām nebraukšu, jo zinu, cik auksts būs. Ā, es braukšu ar riteni, ar mašīnu jau nekāda prieka.