Es vakardienu nokūkoju pie Ungura. Bija neliela svinēšana. Tagad čortojos, ka tomēr neuzvilku hidru un neielīdu ūdenī. Bija iespēja pamācīties ar vējdēli. Nav tā, ka es neko nemācētu, bet viegli tas noteikti nav. Eh, es!
Tagad esmu darbā. Cenšos strādāt, kas arī samērā neslikti sanāk. Galvenais, ka paliek nedaudz vēsāks.
Tomēr sods man arī – gribu pie dabas krūts! :) Atpakaļ! Prom!
(Ņem vērā, ka parasti neviens neizvēlas atbildēt uz pilnīgi anonīmiem komentāriem!)