Cilvēkam viss ir iespējams! Izņemot slēpošanu caur virpuļdurvīm, taču to jau bieži nevajag. :)
Es nevaru paskaidrot gan. Rādās, ka tas vienkārši jāpieņemt, kā ir un viss. Gan jau šis phenomens ir pētīts, taču man par to neviens neko nav ziņojis.
Man pašam reizēm kaut kā tā sanāk, ka nedēļu vai pat vairāk netieku pie Cibas. Un zini - mierīgi kļūst. Jo ilgāk nav, jo mazāk to vajag. :)
Ja kādreiz uzsēdīšos uz adatas, tad zināšu, kā tikt nost. :)
Domāju, ka tam ir saistība ar XXI gadsimta īpatnībām - tehnoloģiju attīstību, kam vajadzētu visus satuvināt ("pačato ar savu Austrālijas vecmāmiņu jau šodien!"), patiesībā liek palikt pie kompja, nevis kā vecajos laikos - doties papļāpāt pie ciema veikala.
Apmēram tā varētu būt.