Sitmannost, taču, lai gan uzskatu sevi par visā visumā iecietīgu personu, es tomēr daudz ko nesaprotu. Šķietami vienkāršas un pašsaprotamas lietas, taču arī mani bieži nesaprot. Kas pie vainas šādai viedokļu kolīzijai? Nezinu.
Es neuzskatu sevi par rasistu vai ultralabējo radikāli. Jā, es neesmu sajūsmā par krieviem Latvijā, taču es viņus par to nesitu. Man nav nekādu aizspriedumu pret afroamerikāņiem. Man gan ir daži aizspriedumi pret pašiem amerikāņiem (jogurtā ir vairāk kultūras). Un mani ļoti izbrīnīja fakts, ka Latvijā pastāv rasu naids. Es pat nesaprotu, pret ko, taču labi zinu, ka ir. Vispār jau kāda starpība..? Vēl ir tāda lieta, kā nacisms. Tas nu it kā būtu ļoti jānosoda, taču, ja vien zina, ko nozīmē vārds nacisms, tad uz to var pilnīgi mierīgi paskatīties no citas puses, un liekas, ka tas nevienam nekaitē. Nacisms nozīmē nacionālsociālisms. Nu?
Es nesaprotu cilvēkus, kas uztraucas par nekontrolējamām lietām, par notikumiem, ko viņi nekādi nevar
ietekmēt, par nevajadzīgām lietām. Tagad es nepropagandēju vienkāršu un bezjēdzīgu paļaušanos uz augstākajiem
spēkiem ar domu "Dievs devis, Dievs ņems" (vai kaut kā tā).
Es domāju, piemēram, nervozu
jaunieti sabiedriskajā transportā, kurš iekļuvis kārtējā paredzamajā sastrēgumā. Šis jaunietis nojauta
par iespējamajiem sastrēgumiem viņa ceļā uz rendez-vous point, taču neņēma to vērā. Viņš nepameta
savu dzīvesvietu 15 minūtes agrāk. Nē. Tā vietā viņam likās prātīgāk lēnā garā izpīpēt cigareti un
doties uz pieturu iepriekšnolemtajā laikā, ņemot vērā laiku, kāds nepieciešams, lai nokļūtu galā citā
diennakts laikā. Kā parasti. Nu, labi. Tas nekas, lai viņš kavē. Tā ir viņa problēma un izvēle. Taču
kāda jēga ir uztraukties par šo kavēšanos, ja viņš ir iesprūdis ceļā? Nav. Jo tas vairs nav atkarīgs
no viņa. Ne? Bet es to redzu katru dienu. Tiklīdz būs nonācis savā pieturā un atvērsies durvis, tā
varēs jozt, ko kājas nes, jo tikai tagad liktenis būs atgriezies viņa paša rīcībā.
Es domāju fanošanu par sportu pie televizora. Līdzjušana ir līdzjušana tikai tad, ja tā notiek klātienē.
Kad pats patiešām var ko darīt lietas labā. Kaut vai uzbļaut savam favorītam, lai saņemas. Citādi ir
jēga tikai skatīties. Bļaut (just līdzi) taču nav jēgas. Es jau zinu, ko Tu man iebildīsi – tā
vajag, tāda ir cilvēka psiholoģija. Nū..
Es nesaprotu cilvēkus, kas nesaprot, ka ir savādāki cilvēki, jo arī es nesaprotu, ka ir savādāki cilvēki. [Šeit bija jābūt tekstam par mūziku. Taču nav.]
Lūdzu, nepārproti mani, taču es zinu, ka nesaprati mani.
Pa vienām kāpnēm mēs kāpjam,
Bet katrs savā stāvā dzīvojam. (PV)