Tas pirkšanas jēdziens ir baigi izplūdis un nedefinējams. Bet principā es uzskatu, ka visi, neatkarīgi no dzimuma, ir ieinteresēti nodrošinātā nākotnē - sievietēm varbūt ir svarīgāka partnera nauda, jo zini kā ir ar sieviešu diskrimināciju jeb labāk teikt - nedrošo stāvokli darba tirgū.. Ja ir vecis ar naudu, tad varēs neuztraukties par ģimenes plānošanu un kaut kādu tur ekspektāciju izpildi. Es nezinu, cik lielā mērā tā ir pirkšana.
Un vīriešiem, es domāju, ir līdzīgi, tikai daļai pašcieņa var patraucēt, bet anyway - viņi jebkurā ziņā labāk ņems tādu, kas garantēs ēdienu, mājīgumu, seksu etc. Abpusējs izdevīgums ir pirkšana vai nav, un kurš no abiem ir sliktāks?