mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2018-10-01 11:53:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
es gribētu būt stulbāka vai egoistiskāka, vai es nezinu, kas ir tas, ko vajag, lai man "savas intereses" vai "tā vajag" liktos svarīgāk par bērna asarām. es vienkārši neredzu ilgtermiņa labumu no viņa institucionalizēšanas. lai gan Eižens jau sāk izteikt pirmos pārmetumus, ka labāk es būtu strādājusi, nevis ar viņu mājās sēdējusi, jo tad mums būt māja ar baseinu kā Renāronkulim (manam brālim).

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sw
2018-10-01 12:09 (saite)
Nu jā, tas ir koks ar galiem. Man šoreiz pašas malorganisation dēļ ceļā bija daaaudz laika, izlasīju LV žurnālā, ka savukārt tukšās ligzdas sindroms mazāk smagi piemeklējot mātes, kuras bērnkopības gaitā nav zaudējušas arī savas nodarbes. Institucionalizēšana gan man arī nepatīk, tāpēc arī sastādījām grafiku ar citām izgl. nodarbēm, kuru dēļ 3 dienas nedēļā man viņa jāņem ārā jau pēc pusdienām. Tādā veidā dārziņa toč nebūs par daudz, tikai vēl jāizdomā, kā pašai izdzīvot līdz māc. gada beigām :D

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]sw
2018-10-01 12:17 (saite)
Izlasīju Tavu iepr. postu - es arī laikam tajā situācijā mirtu iekšēji :/ Man ar manējo dāmu sākumā bija līdzīgi. Viņai iejušanās periods ilga mēnešus 3 :/ Ar citiem bērniem teju nespēlējās, arī pārdzīvoja, kad gāju prom. Izglāba vien tas, ka tolaik vēl mūsu b/d bija reāli laba, pieredzējusi montessori tipa audzinātāja, kas viņu tiešām no sirds samīļoja un savāca. Un tagad I make a point uz pārāk ilgu laiku neiesālīt viņu dārziņā, drīzāk piepildīt laiku ar citām, jēgpilnākām, aktivitātēm,lai reizēs, kad tomēr vajag tās garās dārziņa dienas, tās neliktos excessive.

Viņš noteikti adaptēsies, tikai tas ir... sirdi ārā raujoši.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 12:44 (saite)
audzīte teic "cimperlīgs"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sw
2018-10-01 12:59 (saite)
:(

tas viņai tā šķiet. un žēl, ka tā, protams. ka viņa neredz vairāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sara
2018-10-01 12:49 (saite)
Būs vecāks nauda būs vēl svarīgāka- jo bērni jau salidzina... māja, mašina, mobilais( pāsravarā pēdējais iphons), šmotkas - es jau domāju, ka, ja bērniem nevar nodrošināt to visu- tad nevajag dzemdēt... grūti viņiem reālā dzīvē izdzīvot

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 12:50 (saite)
tā kā tas nav manas vērtības, tad nāksies straglot, kamēr pieaugs

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sara
2018-10-01 12:57 (saite)
Es saprotu- tagad jau ir ok- bet vecākam augot būs grūti- tas gan atkarīgs kādā skolā ies- īpaši LV... es zinu, ka man draudzenei puiku reali izsmēja, ka viņa vienreiz bija gumijniekus uzvikusi viņam kājās ( jo baigi lija) reali viņu izņirgāja utt- un arī par telefonu( bet tas ir stāsts no daudziem paziņām) . Bet nu man draudzenie puikam bija baigā trauma skilas- viņu par daudz, ko tur izsmēja, jo viņa viena audzināja- kaut nebija nabadzīga—- man šķiet, ka Teikas skolā viņš macijas.... un tad viņi pārcēlās uz Briseli un puika baigi pārvērtās- sāka patikt skola, vairāk nerunāja par pašnāvībām utt...

Man šķiet Lv ir baigi traki, ja godīgi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 13:05 (saite)
nu, pagaidām manējais liekas ciets kā mūris pret citu viedokļiem. tālāk redzēs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]snauts
2018-10-01 12:53 (saite)
Ko tu darītu, ja tev būtu tādi divi bērni, kas katrs gribētu kaut ko savstarpēji izslēdzošu, un tev būtu izvēles - saraudināt vienu, saraudināt otru vai saraudināt abus?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 12:57 (saite)
man jau tā ir, mēs darām te vienu, te otru

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snauts
2018-10-01 13:49 (saite)
Nu, ja reizēm "brāļa intereses" ir svarīgākas par tavām asarām, tad kāpēc gan nevarētu kādreiz "mammas intereses" būt svarīgākas par tavām asarām. Visi tie izgājieni dārziņā gadījumā nav tie paši pie kuriem viņš mājās uzreiz dabū to ko vēlas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 13:56 (saite)
ko viņš tādu dabū, es nezinu. viss, ko viņš grib, ir palikt mājā. tas ir labākais, ko dabūt.
ar brāli un piekāpšanos otra asarām ir tā, ka lielākais biežāk dabū piekāpties, jo ir spējīgs saskatīt iemeslus un paciesties. viņš savu ekskluzīvo laiku ir baudījis 5 gadus un vairs pec manas uzmanības neraujas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snauts
2018-10-01 15:31 (saite)
Ehhh, "why do I even", man taču pašam sieva lūdza, lai pirmās pāris nedēļas uz dārziņu vestu bērnus es, jo viņai pašai sirds lūztot. Kāpēc es aizmirstu, ka mammai pret saviem bērniem ir neiespējami būt stingrai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 15:39 (saite)
manam vīram arī ir sirds

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snauts
2018-10-01 15:43 (saite)
man arī bija līdz 2015-tajam

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dominika
2018-10-01 12:54 (saite)
Man šausmīgi negribas tev nejauši pateikt kaut ko sāpinošu, un man ir faktiski neiespējami iztēloties tavas sajūtas, jo man bērnu nav, taču varbūt tomēr ir iespējama atrast kaut kādu kompromisu, kurā tu arī realizētu arī savas intereses. Man tas liekas veselīgi un nepieciešami, jo sava mūža laikā esmu sapratusi, cik lielu un nebūt ne pozitīvu iespaidu uz mani un mana brāļa, un vēl jo vairāk manu mazo māsu, kuras tika vēl vairāk lolotas un apkalpotas, ir atstājusi manas mammas nevajadzīgā un nepieprasītā ziedošanās bērnu labā. Nemaz nerunājot par to, kā tas ir sagrāvis viņas dzīvi. Galējības nekad nav labas, un atteikties no savas personības realizēšanas ir, manuprāt, tikpat drausmīgi, kā atstumt bērnus. Vai to iešanu uz dārziņu nevar pavērst kaut kādā pozitīvā veidā, rotaļā, ka tagad S. ir gana liels, lai uzņemtos šādu pienākumu, vai uzdot viņam atnākot mājā tev pastāstīt kaut ko par to - nu lai tas nejustos kā nasta vai šausmas, bet kā piedzīvojums? Mana mamma arī necieta un neredzēja jēgu dārziņam, un mēs ar brāli tajā negājām, bet ar savu pieaugušā prātu es varu saskatīt, ka būtu bijis labi to darīt, jo pēc tam man bija lielas problēmas skolā ar socializēšanos ar vienaudžiem, ko šad un tad joprojām izjūtu pat pieaugušā vecumā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 13:03 (saite)
nu, es ar bērniem esmu beidzot sapratusi, ka dzīve ir ļoti kompleksa, atšķirībā no literatūras. es gribētu izdarīt tā, lai ir labi vienam un otram, un arī pašai, bet tas neizdodas. un "labi pašai" - es nezinu, kas tas ir. šādi ir vienīgais veids, kā man vispār sanāk, tā nav izvēle. jā, reizēm mamma var būt tikai mamma, un tas ir daudz un labākais, ko viņa var. protams, kādam vienmēr ir vairāk kaut kā. talanta, iespēju, brīvības, piķa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 13:11 (saite)
es varu teorētiski iztēloties simtiem labāku veidu, kā dzīvot. ko labāk studēt kā labāk bērnus plānot un ar ko labāk nepīties. spētu dot padomus gan sev gan savai mammai. bet bērni ir mani nolikuši uz dirsas ar savām teorijām, nekas no tā nestrādā - ne joga, ne pašsuģestija, ne Kants. viņi grib ēst un pilnīgi visu manu uzmanību. lai apgrieztu matus vienam tādam knēvelim ir vajadzīgs virtuozs - onkulis kā faķīrs, kurš spēj griezt kustīgu galvu, stāvot noliecies uz 1 kājas. un man par šo griešanu ir jāsamaksā. es visu vīkendu tāpec analizēju Eduāra Luī romānu, un par to esmu nopelnījusi frizieri vienai galvai. tas ka mans bērns staigā apģērbts un apcirpts ir mans lielākais sasniegums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]puuce
2018-10-01 13:21 (saite)
Zini kā, gan jau ir labi, ka tev ir izvēle un iespēja lauzīt galvu par šo uzvēli. Ja tas viss būtu par to vai ir īres maksai un ēdienam nauda, gan jau galva nebūtu jālauza - izvēlētos to ceļu, kas atlautu samaksāt īri un paēst.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 13:23 (saite)
protams, es to ļoti labi apzinos, bet arī šeit ir liela pelēkā zona. var īrēt vēl lētāk un ēst vēl mazāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]puuce
2018-10-01 13:24 (saite)
Es nerunāju par pelēko. Es runāju par tiem gadījumiem, kad izvēle ir tieši starp ir un nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 13:26 (saite)
bet arī visspiedīgākajos apstākļos var gadīties ļoti grūts bērns. un cilvēki izskata citas iespējas. piem, zagt!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]puuce
2018-10-01 20:15 (saite)
Nu, cerams, ka vairumā gadījumu to izvēli tomēr var izdarīt drusciņ pirms zagšanas līnijas.
Man bija viens no tiem sarežģītajiem bērniem, kurš arī 5 gados nealka uz bērnu dārzu. Un tagad nealkst uz skolu un mācīties. Es tolaik izdarīju daudz visādu sarežģītu izvēļu un vēl arvien nezinu, kā būtu bijis gudrāk/pareizāk/labāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 20:18 (saite)
es arī galīgi nezinu. bet sajīta ir, ka visiem viss saliekas. nu, visi tie citi bērni tur iet un nekliedz. tikai manējais un vēl Benjamiņš.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]puuce
2018-10-01 20:20 (saite)
Nu, manējais kliedza un raudāja mājās. Bet es domāju, ka gadījumos, kad nevienam nav izvēles (ie, mamma uz darbu, māja tukša) un pat nepastāv cita iespēja, raudāšana varbūt beidzas ātrāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 20:22 (saite)
īstenībā galv. probl. mums nav kliegšana tur, bet tas ka māja visu laiku saka 'neiesim uz dārziņu', like 100x dienā.
E arī tā bija, trakāk tikai. viņš gāja uz apli un monotni stiepa "kur mēs iesīm? neieisīm dārziņu"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]puuce
2018-10-01 20:24 (saite)
Welcome to the club. Fija katru rītu sāka ar: "Man šodien jāiet uz BD? Nevar palikt majās? Nu tad līdz pusdienas laikam.". Protams, tagad es katru rītu klausos, ka "Skola ir cietums".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 20:26 (saite)
man paldies dievam pirmais mēnesis viss pozitīvi - tā ka ļoti patīk. bet tā kā šodien viņu sāka sist, tad tūlīt būs cietums for realz

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kihelkonna
2018-10-01 13:23 (saite)
nav jēgas. viņš taču viengadnieks. līdz trim gadiem bērnu sūta vai nu ja ļoti vajag vai arī ja bērnam ļoti patīk. bet kā ar vidusceļu - līdz pusdienām.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 13:24 (saite)
mēs ejam šo vidusceļu. 12 viņs jau ir mājā un mieg pie pupa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2018-10-01 13:28 (saite)
vēl var papētīt pedagogus, viņi mainās, varbūt viens ir tāds, pie kā šis labprātāk paliek, un tad to otru neapmeklēt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 13:29 (saite)
pedagogi liekas brīnišķīgi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2018-10-01 13:36 (saite)
to nekad nevar zināt.
http://klab.lv/~kihelkonna/268311.html komentāros

(nerunājot jau par šo, mikrorajona labākais bd http://klab.lv/users/kihelkonna/727211.html )

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 16:23 (saite)
paldies par šitiem linkiem, tagd tikai kartīgi bija laiks izlasīt. nuja, tu nevedi, vai ne? arī mums grupiņā daži piebremzē un neaizved, ja raud. ja nevar paņemt, atstāj raudatāju vai atsūta kādu radu pakaļ. es esmu apņēmusies nebūt mīksta, un vest katru dienu lidz miegam, jo man patiešām daudz darāmā, un it ka jua tur uz vietas viņs neraud. bet mani sāpina tas, ka viņš tagad pie katras ārā iesanas vai džempera vilkšanas saraujas, ka tikai viņu neves uz dārzu. es nevaru tādos apstākļos "radīt".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2018-10-02 10:44 (saite)
nākamajā gadā varēju vest uz jauktā vecuma grupu, kur bija vecākā māsa, tad viss bija kārtībā. pēc tam (kad māsas vairs tur nebija) bija veselības problēmas, ar kurām tiešām uz dārziņu nevarēja vest. tad bija praktiskās estētikas skola un viens gads dārziņā.

es gribēju tev ieteikt pavērot vēl vienu aspektu. ja tev ir divgadnieks, kas labi runā - vai nav tā, ka tur pārsvarā ir viengadnieki, kas nerunā. tad uzturēšanās šajā kompānijā ir drausmīgi garlaicīga. un nekļūs labāk, jo grupai visu laiku pievienosies mazāki bērni. iespējams, ka kopā ar vecākiem bērniem vai jaukta vecuma grupā būtu labāk. grupas maiņa būtu risinājums, ja tur tādu var dabūt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 13:27 (saite)
(viņs ir 2gadnieks)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]teja
2018-10-01 13:25 (saite)
tas ka vecàkiem nav naudas pirkt man normàlas lietas mani besīja līdz pat pusaudža gadiem, līdz paràdījàs empàtija

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]iokaste
2018-10-01 15:46 (saite)
Jā, tas besīja un bojāja raksturu, bet nekad nebija izšķirošais. Domāju, ka ar to aifonu nav tik traki.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 15:52 (saite)
man tādu domu šķiet vispār nebija, es zināju, ka mums absolūti nav naudas, un jutos pat tā kā vainīga, kad mani lutināja. reizēm bedīga (kad uz 10 g. dz.d. dabūju tikai limonādes bundžiņu), bet dumsiga nē

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]iokaste
2018-10-01 16:43 (saite)
dusmīgs nē, tikai izmisīgi gribējās normālus zābakus. es uz dz.d. dabūju Elsberga dzejoļu krājumu un biju absolūti laimīgs par tādu dāvanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 16:49 (saite)
man bija pufīgais penālis, mauku kurtka un reitūzenes, un ar to vēlmes aprobežojās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]teja
2018-10-01 16:03 (saite)
ar šodienas acīm man bûtu paticis ja vecàki būtu teikuši ka nav naudas nevis fuj priekš kam tev tàds sūds un tàda alkatība un jàskrien citiem pakał

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]saccharomyces
2018-10-01 16:02 (saite)
man šķiet, kamēr vēl pavisam maziņš, tikmēr tiešām tas drošais pamats, ko var radīt vecāku klātbūtne, noteikti ir svarīgāks par pārticību, un Tavām sajūtām jau arī ir liela nozīme. bērns taču arī jūt, ja Tev patiesībā šķiet, ka nav labākais risinājums tā dārziņošanās.

es īstenībā kaut kā ticu, ka Tev izdosies tās savas intereses/darbus nepazaudēt un uz saviem noteikumiem pilnasinīgi atgriezties darba tirgū, kad paaugsies arī Simons. jo, cik nu tā visai attālināti var spriest, jūs kopumā ar mazajiem ļoti labi spējat savstarpēji izrunāt, ko un kāpēc (ne)darīt, vienkārši bērniem jau arī jāizaug līdz tam brīdim, kad viņi var gan saprast, gan arī nomenedžēt savas emocijas un reakcijas. manās acīs Ilze P. (kam Antons) ir labs piemērs, kur bērnkopības-pa-mājām un darbu attiecība ir svārstīgi mainījusies atkarībā no bērnu vecuma un spējas/vēlmes apmeklēt bērnudārzu vai skolu, un viss izlīdzsvarojies. tā mājas dzīve jau nav neizbēgami uzupurēšanās, kā dažviet te komentāros parādās, izņemot, ja Tev pašai rodas tāda mokoša uzupurēšanās sajūta. tur tad, protams, jāmeklē kāds risinājums, bet to arī vieglāk pateikt, nekā izdarīt, vai ne. tiešām žēl, ka Tev tik traki grūti brīžiem. zinu, ka tas pilnīgi neko nedod, bet es turu īkšķus, lai pakāpeniski jums sakārtojas tas modelis tā, lai ir kaut kāds Tev ērts balanss. jo Tu esi foršs cilvēks un forša mamma - viens no otra neatkarīgi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 16:04 (saite)
paldies (raud)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]polija
2018-10-01 16:42 (saite)
A nevar būt, ka bd vnk nav pietiekami ieinteresētas audzītes vai tml. varbūt ir kaut, kas viņam tur tiešām nepatīk? Es kkā neticu, ka ir bērni, ar kuriem nevar atrast pieeju, ja tiešām pacenšas.. tikai nu jā - tad vajag būt pietiekami daudz personālam, nevis kā mūsu bd - viens cilvēks bieži vien mēģina savāktu visu siles grupu. tad vai nu atstāj novārtā to raudošo (nu vismaz tos, kas netaisa sirēnu, ko uz ielas var dzirdēt) vai - pārējos :(

Ir varbūt kkas, kas viņam tai bd patīk? Manējā sākumā skandināja, kas ies uz bd spēlēties ar mantām (tur to tiešām kretni vairāk kā mums mājās).. :D
Nav tā, ka kkādi nesakarīgi/nesakritīgi režīmi? tru ierakstu neredzu, mok esi jau visi apstāstījusi, sorrī tad..
Vnk es kad laidu bd, rihtīgi centos sagatavoties, lai sakristu gulēšanas, ēšanas režīmi, viss.. Lai būtu tpc vnm izgulējusies uz bd un labā omā..

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 16:47 (saite)
viss tiešām liekas labi. arī pamodies ir vienīgi es tik un ta mazliet velak labprat vestu. vins need brokastis no uztraukuma, ka būs jāiet uz bd

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]pikaczu
2018-10-02 14:30 (saite)
Ja viņš tik ļoti neiekļaujas grupā, tad socializēt ļoti vajag (ne jau, lai izaugtu, kā tu to sauc "normītis", bet lai viņam izdotos nākotnē atrast un attīstīt savu fišku), bet par dārziņu - varbūt pagaidām tas nav īstais socializēšanas veids. Ja jau tā pat esi attekusies no pilna laika strādāšanas, tad vēl to gadu varbūt var mēģināt kā līdz šim. Jo vairāk, ka lielais puika ir arvien patstāvīgāks. Draugu un radu bērni. Varbūt vari ar kādu kooperēties. Kamēr lielais skolā tu vienreiz pieskati un izklaidē savu mazo un kādas družkas mazo, bet vēlāk tev atmaksā ar to pašu?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-02 14:32 (saite)
man kaut kā neizdodas atrast cilvēkus ar līdzīga vecuma bērniem, kas nebūtu dārziņos.
manā skatījumā (salīdzinot ar E) Simons loti labi vismaz tur uz vietas iekļaujas. bet laikam nrkad neticēšu, ka bērniem var arī patikt dārziņā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pikaczu
2018-10-02 14:42 (saite)
Gan jau nav tik melnbalti, jo kaut kas patīk, kaut kas nepatīk, kaut kas ar laiku varbūt iepatiksies. Divi gadi var vienkārši būt par ātru. Tas, ka tu esi nokāvusies varbūt ir saistīts ar baigi sarežģīto loģistiku, bet tagad, kad skola ir blakus tas tak būs labāk. Es arī sapratu, ka negribu bērnus vadāt uz džudo, bērni paši arī negribēja un nomainīju fiziskās aktivitātes uz mazāk advancētām, bet ļoti tuvu mājām trajektorijā mājas-skola-veikals.Vēl viena lieta - tu vēl viņu baro? Es baroju līdz diviem gadiem un man bija izdegšana no manas puses un iestrēgšana bēbuļošanā no meitas puses, kad pārtraucu, tad bija diezgan straujšs progress patstāvības pieauguma ziņā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-02 14:50 (saite)
man liekas, ka es no savas puses emsu izdarījusi maksimumu - pus dienu, pie ļoti jaukas audzītes, abi bērni tepat piemājas kvartālā, abiem laiks paēst brokastis, pats brauc ar ritenīti uz dārzu. ko vēl vairāk?
bet tas ir Simoniņš, viņš ir spītīgs.
es baroju jā, un nezinu, kā beigt. cerēju, ka dārziņš un socializēšanās mūs attālinās.
bet šodien bija labāka diena, pirmo reizi viņš nebļāva uz sliekšņa. un apņēmīgi teica man, ka ir labs un prīcīgs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pikaczu
2018-10-02 15:04 (saite)
Tad jau iet tomēr uz labo pusi. Par barošanas izbeigšanu. Esi arī vienreiz spītīga. Pasaki par lēmumu un atstāj puikas uz nedēļas nogali, lai paši tiek galā un redzēsi - viņi tiks. Barošana jau arī paņem no tevis resursiem, ja tu nejūties labi, tad divgadnieks, jau mierīgi var uzturvielas saņemt no pārtikas. Kad es izbeidzu pupināšanu, mazā sāka normāli ēst un gulēt, bet man atkāpās neiroloģiskas problēmas, kuras bija no hroniskas neizgulēšanās un baby blues, ko izraisīja hormonu kokteilis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?