es varu teorētiski iztēloties simtiem labāku veidu, kā dzīvot. ko labāk studēt kā labāk bērnus plānot un ar ko labāk nepīties. spētu dot padomus gan sev gan savai mammai. bet bērni ir mani nolikuši uz dirsas ar savām teorijām, nekas no tā nestrādā - ne joga, ne pašsuģestija, ne Kants. viņi grib ēst un pilnīgi visu manu uzmanību. lai apgrieztu matus vienam tādam knēvelim ir vajadzīgs virtuozs - onkulis kā faķīrs, kurš spēj griezt kustīgu galvu, stāvot noliecies uz 1 kājas. un man par šo griešanu ir jāsamaksā. es visu vīkendu tāpec analizēju Eduāra Luī romānu, un par to esmu nopelnījusi frizieri vienai galvai. tas ka mans bērns staigā apģērbts un apcirpts ir mans lielākais sasniegums.