nu, es ar bērniem esmu beidzot sapratusi, ka dzīve ir ļoti kompleksa, atšķirībā no literatūras. es gribētu izdarīt tā, lai ir labi vienam un otram, un arī pašai, bet tas neizdodas. un "labi pašai" - es nezinu, kas tas ir. šādi ir vienīgais veids, kā man vispār sanāk, tā nav izvēle. jā, reizēm mamma var būt tikai mamma, un tas ir daudz un labākais, ko viņa var. protams, kādam vienmēr ir vairāk kaut kā. talanta, iespēju, brīvības, piķa.