mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2018-10-01 11:53:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
es gribētu būt stulbāka vai egoistiskāka, vai es nezinu, kas ir tas, ko vajag, lai man "savas intereses" vai "tā vajag" liktos svarīgāk par bērna asarām. es vienkārši neredzu ilgtermiņa labumu no viņa institucionalizēšanas. lai gan Eižens jau sāk izteikt pirmos pārmetumus, ka labāk es būtu strādājusi, nevis ar viņu mājās sēdējusi, jo tad mums būt māja ar baseinu kā Renāronkulim (manam brālim).

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sw
2018-10-01 12:17 (saite)
Izlasīju Tavu iepr. postu - es arī laikam tajā situācijā mirtu iekšēji :/ Man ar manējo dāmu sākumā bija līdzīgi. Viņai iejušanās periods ilga mēnešus 3 :/ Ar citiem bērniem teju nespēlējās, arī pārdzīvoja, kad gāju prom. Izglāba vien tas, ka tolaik vēl mūsu b/d bija reāli laba, pieredzējusi montessori tipa audzinātāja, kas viņu tiešām no sirds samīļoja un savāca. Un tagad I make a point uz pārāk ilgu laiku neiesālīt viņu dārziņā, drīzāk piepildīt laiku ar citām, jēgpilnākām, aktivitātēm,lai reizēs, kad tomēr vajag tās garās dārziņa dienas, tās neliktos excessive.

Viņš noteikti adaptēsies, tikai tas ir... sirdi ārā raujoši.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2018-10-01 12:44 (saite)
audzīte teic "cimperlīgs"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sw
2018-10-01 12:59 (saite)
:(

tas viņai tā šķiet. un žēl, ka tā, protams. ka viņa neredz vairāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?