Izlasīju Tavu iepr. postu - es arī laikam tajā situācijā mirtu iekšēji :/ Man ar manējo dāmu sākumā bija līdzīgi. Viņai iejušanās periods ilga mēnešus 3 :/ Ar citiem bērniem teju nespēlējās, arī pārdzīvoja, kad gāju prom. Izglāba vien tas, ka tolaik vēl mūsu b/d bija reāli laba, pieredzējusi montessori tipa audzinātāja, kas viņu tiešām no sirds samīļoja un savāca. Un tagad I make a point uz pārāk ilgu laiku neiesālīt viņu dārziņā, drīzāk piepildīt laiku ar citām, jēgpilnākām, aktivitātēm,lai reizēs, kad tomēr vajag tās garās dārziņa dienas, tās neliktos excessive.

Viņš noteikti adaptēsies, tikai tas ir... sirdi ārā raujoši.