Krustvārdu mīkla

--a/-e/-s!

Anna Marija Levi

--a/-e/-s!

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Kā tas iespējams, ka neviens šo jauko ziņu nav izbazūnējis un tā tikai pilnīgi nejauši man šodien trāpīja acēs?
Jāteic, ka šovasar Slovākijas kūrortā uzmetot paviršu skatu žurčikam, kurā bija aprakstītas kādas Selmas Hajekovas dzīves gājumi, sapratu, ka mēs neesam vieni šai universā (par leišiem zinu un čehiem arī).
  • tieši tāpēc es piedāvāju šo problēmu risināt ar mūsu pārbaudītajiem līdzekļiem. strādā, rupuči! :)
    • Tomēr ir piemēri, kur labas gribas vien būs par maz. Man bija kursabiedrene, līdz 16 gadu vecumam viņu sauca Evija Knīss, viņa bija 30. gadu boksera Arnolda Knīša mazmeita. Bīstos, ka neviens konkrēti nezina, kā 30. gadu pasē šim kungam uzvārds bija ierakstīts - Knīss vai Knīsis, varētu būt, ka pēdējais no variantiem. Lai vai kā, Evijai 1991. gadā pienāca 16 gadu vecums un jaunatjaunotā Latvijas Republika viņas pasē ierakstīja Evija Knīse. Paralēli tam, viņas brālis dabūja pasi ar uzvārdu Knīss (saglabājās dzimšanas apliecībā ierakstītais), tēvu pārtaisīja par Knīsi (nominatīvs: Knīsis), māte bija Knīsa un vecmāmiņa - Knīss. Tātad mums ir vien ģimene, kurā visiem ir dažādi uzvārdi, t.sk. sieviešu dzimtiskotie - 3 dažādi varianti. Knīss, Knīse un Knīsa. Nav slikti!
      • koši bezgala, bet sakiet, kāds tam sakars ar citvalodu īpašvārdu inkorporēšanas metodēm?
        • Nu tāds, ka vēsturiski latviešiem (tai relatīvi īsajā periodā, kurā viņiem uzvārdi vispār bija ieviesti) nav bijis ierasts (līdz 1940. gadam ajmīn) latviskgalotņot uzvārdus. Tas ir padomju-postpadomju perioda ieguvums, kas rada daudz un nevajadzīgas neērtības un domstarpības.

          Tagadējā prakse ir nekonsekventa un neviennozīmīga jau vietējā mērogā, īpaši slikti tas izklausās un izskatās realizēts pret ārvalstnieku uzvārdiem un būtu pārtraucama. Juridiski 1991. gada republika ir vēsturiskā mantiniece 1940. gadā anektētajai republikai. Neredzu nevienu iemeslu kālabad šai jomā būtu vajadzīgi izņēmumi.
          • this is very confusing. kādi tad uzvārdi bija līdz 40. gadam? kalning? tā būtu tā īsteni latviskā un pārmantojamā štelle? vai tas, ka uzvārdiem nebija sieviešu kārtas galotņu? vai arī tu gribi teikt, ka tādam zināmam kungam kā ulmanim k. uzvārds bija ulman, jo nebija ierasts latviskgalotņot uzvārdus?
            • nebija gan siev. kārtas galotņu.
              • tas jā, bet man nav skaidrs, uz ko tad vedjmah te atsaucas. turklāt vai tiešām siev. kārtas galotņu ieviešana ir nevēlama padomju laika atlieka, un vai tā nebūtu notikusi arī tāpat, līdz ar visādu citādu sieviešu tiesību ieviešanu?
                • ļoti iespējams, bet nu.
                • +1

                  Man patīk, ka "ieviests padomju laikā" brīžiem automātiski tiek uztverts "Kill! Kill! Destroy!" noskaņās. Varētu domāt, ka padomju laikā neko derīgu principā nevarēja ieviest.
            • kaut kad pati par to ļoti brīnījos, šķirojot 20.gs. sākuma vēstules/pastkartes.
            • Saulīt, tu mani skumdini. Ulmanim bija Ulmanis. Un, ja viņam būtu sieva, viņa būtu Ulmanis. Un mana vecvecvecmamma bija Šarlote Suigosar, jo precēta ar Mikeli Suigosar. Dzimusi Skrabe! Jo viņas vecāki bij Stīna Skrabe un Johann Skrabe, zviedri.
              Šarlotei bija meitas! 5! Līdz precībām viņas bija Suigosar. Pēc kāzām jaunuves attiecīgi kļuva Auguste Briedis, Anna-Marija Zirdziņš, Adele Pētersons, Antonija Bērziņš un Milda palika Suigosars, vot.
              Un otrā galā bija Kepke! Gan Vilma Lonija Ērika Kepke (pirms tam viņas mamma bija Līze Ivankalns), gan Gustavs Kepke. Vilma Lonija Ērika Kepke apprecējās ar Aleksandru Dudatu, un kļuva par Dudats. Viegli redzēt, ka vairumā viņi nav latvieši, bet tie kas ir - tiem visiem ir uzvārdi vīr. dzimtē. Un juridiskajos dakumentos, piem. par mūsu mājas zemesgabala iegādi ir rakstīts, ka Annai-Marijai Zirdziņš (datīvā) ir tiesības rīkoties atsevišķi no vīra Eduarda Zirdziņš (ģenitīvā). Tātad uzvārdus vispār nelocīja. Paturēja vīr. dz. nominatīvā.

              Visi šie piemēri nav manis izdomāti, varu uzrādīt dokumentus datētus no 1880.-1939. ar šiem faktiem.
              • tu mani arī skumdini, ja "nelatviskgalotņoti" uzvārdi tev ir uzvārdi ar skaidrām latviešu galotnēm, taču tikai vīriešu dzimtē. kā jau minēju, manuprāt sieviešu kārtas galotnes arī bez padomju bubuļa būtu notikušas.
            • ā, sapratu, es sūdīgi izteicos. nevis latviskgalotņot, bet gan sievietēm sieviešdzimšot uzvārdus nebija pieņemts.
              Balodis, Stars, Egle, Kārkliņš, Vidus un Auza ir uzvārds - vienāds sievietēm un vīriešiem. Interesants aspekts ir tāds, ka vietām acīmredzami uzvārdi ir mantoti no vecajiem viensētu nosaukumiem. Šai ziņā mums ir problēma ar Lejas-Krūmiņiem un Kalna Kaibēniem arī dēļ konsekvences. Pazīstu vienu Ingus Lejas-Krūmiņš, diez, vai viņa sieva ir Lejas-Krūmiņa tagad? Starp citu, vai kāds nezina, kā pie sava uzvārda ir tikuši Rutks, arī Rutkis (vai Rutka) ģimene? Tas ir tāds mulsinošs aspekts.
              Piem. te http://www.prokuratura.gov.lv/index.php?sadala=69&id=489 var redzēt, ka šis piemērs ir reāls.
              • es redzu, ka tev ir Sāpe :) bet šī ir pavisam cita Sāpe, nekā citvalodu īpašvārdu atveidošana dokumentos (es joprojām domāju, ka mans risinājums ir ņemams), turklāt vai tu tāpat Sāpētu, ja sievieškārtas galotnes tiktu ieviestas, dabiski attālinoties no patriarhālās sistēmas (es neparko negribētu būt ziemelis jaunkundze vai kundze, es, paldies, pati par sevi labi varu pastāvēt), nevis ar padomju bubuli?
                • Jā, man ir sāpe. Sāpe! varbūt pat.
                  Joprojām domāju un uzskatu, ka ar cittautiešu uzvārdu atveidošanu radusies problēma ir tikai atvasinājums no pamatproblēmas ka dzimtes uzvārdiem latviešu valodā nav bijis pieņemts lietot. Tīri privāti man šķiet, ka Pūķe ir nejēdzība, kā arī Zirdziņa ir mākslīga konstrukcija. Līna Zvērs, tavs feivorīts, vai tā gribētu būt Līna Zvēra? Padomā par to :)

                  Neesmu sure, ka šai problēmai ir saknē dzimumu līdztiesības jautājums, jo nezinu vai Staru ģimenē lauzīt galvu par to, vai viņu sievas ir Stares vai Staras (bikšu?) ir baigi feministiska nodarbe. Uzvārds ir uzvārds, tā ir dzimta - Tontagodu, Bērziņu vai Lauču, jēga ir akurāt tāda, ka dzimtas uzvārdu nodod tālāk. Vienalga sieviete tu, vai vīrietis.

                  Par to tradīciju, ja. Es saprotu, tas ir, spēju saprast, ka kaimiņiem ir nudien cienījama vēsturiska bagāža ar šito padarīšanu, ja - http://en.wikipedia.org/wiki/Lithuanian_name, sadaļa Feminine forms. Bet mums tā nav iegājies, un labi ka tā.

                  Angļi nemaina transkripciju piem. franču vai holandiešu uzvārdiem un Jean-Marc Chasserat nav ne Zhanmark, nedz Janmarc Shaseraa. Es domāju, ka tā ir apsveicama prakse.

                  Un vēlreiz, piekrītu, ka tulkojot ir smuki un korekti norādīt oriģinālformu un tā, bet pasē nav ailes Original Spelling of Allien's Surname vai nu kā to varētu labāk vēl apsaukāt, un tad arī sākas visas izklaides. Pačukstēšu, ka ja tev jau esot ārzemēs vajag saorganizēt to apostilu un sūtīšanu ar diplomātisko pastu uz dievzemītes vēstniecību, tu orientējoši šķirsies no apmēram 100 LVL. Nu tā, just in case, ja gribas apdomāt praktisko problēmas pusi šai lietai.
                • Ja jau par dzimumu līdztiesību ierunājāmies, tad vispār es gribētu, lai Māras Lapsas vīrs būtu Jānis Lapsis. Gunārs Priede varētu būt Priedis. Smuki skan vispār. Nu lūk, kur ir tā robeža, ka uzvārdam ziemelis vai lācis var tikt pieķibināta sieviešdzimtes galotne, bet ne otrādi? Varbūt ir, tik nevaru uzreiz atcerēties.
          • Tas ir normāls seksisms, tb slēpta maskulīnā ņirgāšanās par babuļiem tā, ka šīs pašas nesaprot. Vo par provi, man ir viens pudeles brālis uzvārdā Salna - neviens vells viņu par Salni nepadarīs. Jo ja tu valkā bikses, tad uzvārds ir tāds, kāds ir, neviens galotni nemainīs. Vo meitiešiem, tiem, gan grūšāk, tb tikko kā šamai vīrs uzvārdā Buks, tā meitietim fiksi ieraksta pasē "Buka" (tb ne vairs lepns meža lops, bet gan kučiera krāģītis). Un šai to krupi jānorij. :)

            Galu galā, bauriem jau uzvārds nav vis viens visiem, kas apzīmē piederību dzimtai - bauriem sakņu nav, - bet gan tāds kā smalks otrais vārds. Un to takš jāloka kā vajag.
            • Lai gan vēl... variants ir arhīvistu sazvērestība (apsolījuši valodniekiem padalīties čungurā), jo tālajos 90ajos viens no arhīva ļaužu rūpaliņiem, ar ko desu sviestmaizei nopelnīt, biuja tieši apkopot garmumgarus rakstus kas pierāda, ka šī mūsdienu Kalniņa ir kādas pirms 100 gadiem dzīvojošās Martas Kalniņš pēcniece, radiniece un, attiecīgi, mantiniece. Arhīvu riņķī ļaudis gāza, lai pierādītu savu radniecību ar kādiem senčiem, kam kas 1940. gadā bij nacionalizēts.
    • Nupat apskatījos - viss turpinās - Evijas bračkas (tam, kurš Knīss) bērni neatkarīgi no dzimuma visi ir Knīss ar dokumentiem, izsniegtiem jau ļoti mūslaikos.
    • Un kas liek domāt, ka punktuālais birokrāts atzīs, ka Džonsa un Dzonsa-Jones ir viena un tā pati persona? ;)
Powered by Sviesta Ciba