--a/-e/-s!
Kā tas iespējams, ka neviens šo jauko ziņu nav izbazūnējis un tā tikai pilnīgi nejauši man šodien trāpīja acēs?
Jāteic, ka šovasar Slovākijas kūrortā uzmetot paviršu skatu žurčikam, kurā bija aprakstītas kādas Selmas Hajekovas dzīves gājumi, sapratu, ka mēs neesam vieni šai universā (par leišiem zinu un čehiem arī).
Jāteic, ka šovasar Slovākijas kūrortā uzmetot paviršu skatu žurčikam, kurā bija aprakstītas kādas Selmas Hajekovas dzīves gājumi, sapratu, ka mēs neesam vieni šai universā (par leišiem zinu un čehiem arī).
zirgam jāsmejas, nudien. mēs varētu ilgi un dikti pārspriest, kas teorētiski labāk - nemācēt izrunāt oriģinālvalodā ierakstīto vārdu (iedomājies skolasbērnu literatūru ar charlesu darwinu un visādiem arābiem un ķīniešiem, starp citu, kā ar to tiesībām neizvazāties visādos tur latīņu alfabētos, ko?) vai dabūt uzrakstītu gatavu priekšā izrunājamu, un lielā daļā gadījumu arī ar oriģinālu iekavās. bet, mīļā sirds, mēs vienmēr atdursimies pret to, ka runājam valodā, kurā ir septiņi locījumi un tie atrodas vārdā iekšā. un tur nekā nevar padarīt, short of iznīcināt nahuj. un lai mēs varētu vārdu iekļaut mūsu valodas sistēmā, tam ir vajadzīga galotne, āmen bļaģ.
:)
:)
Angliskošana, protams, arī ir smieklīga, bet vismaz kaut cik konvertējama.
Vakar kā reizi ar dārgo lūrējām blokbāsteru "Troy". Es kā Iliādas kvazieksperts biju stipri ierobežota savā spīdētvēlmē, jo Hektors diemžēl izrādījās vienīgais personvārds, ko bez stostīšanās varēju droši mēģināt izrunāt. Ā, un tad vēl mums izvērsās diskusija par to, kāpēc ir "troDŽan hōrs", ja ir "troY", un es uzstāju uz to, ka stulbie amerikāņu džiki vnk nerubī sengrieķu mitoloģiju.