![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kā tas iespējams, ka neviens šo jauko ziņu nav izbazūnējis un tā tikai pilnīgi nejauši man šodien trāpīja acēs?
Jāteic, ka šovasar Slovākijas kūrortā uzmetot paviršu skatu žurčikam, kurā bija aprakstītas kādas Selmas Hajekovas dzīves gājumi, sapratu, ka mēs neesam vieni šai universā (par leišiem zinu un čehiem arī).
Jāteic, ka šovasar Slovākijas kūrortā uzmetot paviršu skatu žurčikam, kurā bija aprakstītas kādas Selmas Hajekovas dzīves gājumi, sapratu, ka mēs neesam vieni šai universā (par leišiem zinu un čehiem arī).
Man patīk, ka "ieviests padomju laikā" brīžiem automātiski tiek uztverts "Kill! Kill! Destroy!" noskaņās. Varētu domāt, ka padomju laikā neko derīgu principā nevarēja ieviest.
Šarlotei bija meitas! 5! Līdz precībām viņas bija Suigosar. Pēc kāzām jaunuves attiecīgi kļuva Auguste Briedis, Anna-Marija Zirdziņš, Adele Pētersons, Antonija Bērziņš un Milda palika Suigosars, vot.
Un otrā galā bija Kepke! Gan Vilma Lonija Ērika Kepke (pirms tam viņas mamma bija Līze Ivankalns), gan Gustavs Kepke. Vilma Lonija Ērika Kepke apprecējās ar Aleksandru Dudatu, un kļuva par Dudats. Viegli redzēt, ka vairumā viņi nav latvieši, bet tie kas ir - tiem visiem ir uzvārdi vīr. dzimtē. Un juridiskajos dakumentos, piem. par mūsu mājas zemesgabala iegādi ir rakstīts, ka Annai-Marijai Zirdziņš (datīvā) ir tiesības rīkoties atsevišķi no vīra Eduarda Zirdziņš (ģenitīvā). Tātad uzvārdus vispār nelocīja. Paturēja vīr. dz. nominatīvā.
Visi šie piemēri nav manis izdomāti, varu uzrādīt dokumentus datētus no 1880.-1939. ar šiem faktiem.
ā, un mammai, 1991. gadā saņemot LR pasi, pārcentīgā ierēdne gribēja iekabināt galotni "-a", pēc pāris minūšu lekcijas par 6.deklinācijas lietvārdiem nomierinājās.
Balodis, Stars, Egle, Kārkliņš, Vidus un Auza ir uzvārds - vienāds sievietēm un vīriešiem. Interesants aspekts ir tāds, ka vietām acīmredzami uzvārdi ir mantoti no vecajiem viensētu nosaukumiem. Šai ziņā mums ir problēma ar Lejas-Krūmiņiem un Kalna Kaibēniem arī dēļ konsekvences. Pazīstu vienu Ingus Lejas-Krūmiņš, diez, vai viņa sieva ir Lejas-Krūmiņa tagad? Starp citu, vai kāds nezina, kā pie sava uzvārda ir tikuši Rutks, arī Rutkis (vai Rutka) ģimene? Tas ir tāds mulsinošs aspekts.
Piem. te http://www.prokuratura.gov.lv/index.p
Joprojām domāju un uzskatu, ka ar cittautiešu uzvārdu atveidošanu radusies problēma ir tikai atvasinājums no pamatproblēmas ka dzimtes uzvārdiem latviešu valodā nav bijis pieņemts lietot. Tīri privāti man šķiet, ka Pūķe ir nejēdzība, kā arī Zirdziņa ir mākslīga konstrukcija. Līna Zvērs, tavs feivorīts, vai tā gribētu būt Līna Zvēra? Padomā par to :)
Neesmu sure, ka šai problēmai ir saknē dzimumu līdztiesības jautājums, jo nezinu vai Staru ģimenē lauzīt galvu par to, vai viņu sievas ir Stares vai Staras (bikšu?) ir baigi feministiska nodarbe. Uzvārds ir uzvārds, tā ir dzimta - Tontagodu, Bērziņu vai Lauču, jēga ir akurāt tāda, ka dzimtas uzvārdu nodod tālāk. Vienalga sieviete tu, vai vīrietis.
Par to tradīciju, ja. Es saprotu, tas ir, spēju saprast, ka kaimiņiem ir nudien cienījama vēsturiska bagāža ar šito padarīšanu, ja - http://en.wikipedia.org/wiki/Lithuanian
Angļi nemaina transkripciju piem. franču vai holandiešu uzvārdiem un Jean-Marc Chasserat nav ne Zhanmark, nedz Janmarc Shaseraa. Es domāju, ka tā ir apsveicama prakse.
Un vēlreiz, piekrītu, ka tulkojot ir smuki un korekti norādīt oriģinālformu un tā, bet pasē nav ailes Original Spelling of Allien's Surname vai nu kā to varētu labāk vēl apsaukāt, un tad arī sākas visas izklaides. Pačukstēšu, ka ja tev jau esot ārzemēs vajag saorganizēt to apostilu un sūtīšanu ar diplomātisko pastu uz dievzemītes vēstniecību, tu orientējoši šķirsies no apmēram 100 LVL. Nu tā, just in case, ja gribas apdomāt praktisko problēmas pusi šai lietai.
amerika nam primer.
Dievzemītes vietējlietošanā vajag izvērsties ar visiem žčšķūļīņēāiem, kurpretim, ja kāds ir piedzimis par Jean-Marc Chasserat, lai viņš tāds arī paliek! Šaubos, ka viņu interesē vai pagodina lokalizējums Žanmarks Šaserā.
Jā, interesanti, vai slovāki Mireille Mathieu lokalizē par Mireju Matjevu vai nē; bļaģ, apšķebinājos pilnīgi.
zirgam jāsmejas, nudien. mēs varētu ilgi un dikti pārspriest, kas teorētiski labāk - nemācēt izrunāt oriģinālvalodā ierakstīto vārdu (iedomājies skolasbērnu literatūru ar charlesu darwinu un visādiem arābiem un ķīniešiem, starp citu, kā ar to tiesībām neizvazāties visādos tur latīņu alfabētos, ko?) vai dabūt uzrakstītu gatavu priekšā izrunājamu, un lielā daļā gadījumu arī ar oriģinālu iekavās. bet, mīļā sirds, mēs vienmēr atdursimies pret to, ka runājam valodā, kurā ir septiņi locījumi un tie atrodas vārdā iekšā. un tur nekā nevar padarīt, short of iznīcināt nahuj. un lai mēs varētu vārdu iekļaut mūsu valodas sistēmā, tam ir vajadzīga galotne, āmen bļaģ.
:)
Lokalizē visās slāvu zemēs un valodās - austrumeiropā. Ne tikai transskriptējot uz kiricu.
Latviešu rakstītā valoda, pateicoties modernai gramatikai, diezgan tuvu atveido dzirdamās skaņas. Atšķirībā no tām valodām, kuru rakstība veidojās agros viduslaikos, kur izrunā sen vairs neatspoguļojas konservatīvā, novecojusī rakstība.
mireeja makjjeva
http://sk.wikipedia.org/wiki/Mireille_M